Nevienlīdzība. Vai tā ietilpa Dieva nodomā?

Izsakoties īsi, atbilde ir — nē. Noskaidrosim, kā to var zināt.

DIEVS bija paredzējis visiem cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas dzīvot un būt laimīgiem. Cilvēka radīšanas aprakstā ir teikts: ”Tad Dievs sacīja: ”Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un mūsu līdzības; tas lai valda pār zivīm jūŗā un pār lopiem, pār putniem apakš debess, pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū.”” Pabeidzis Zemes un tās iemītnieku radīšanu, ”Dievs pārbaudīja visu, ko Viņš bija darījis, un, lūk, viss bija ļoti labs”. (1. Mozus 1:26, 31.)

Vai ir iespējams, ka Dievs mūsdienās valdošo nevienlīdzību ar visām tās bēdīgajām sekām atzītu par ’ļoti labu’? Tas nekādā gadījumā nevar tā būt, jo ”Dievs ir mīlestība”. (1. Jāņa 4:8.) Par viņu ir sacīts, ka viņš ”neviena vaigu neuzlūko” — tas ir, pret visiem izturas objektīvi — un ”pilnīgs ir Viņa darbs, jo visi Viņa ceļi ir pareizi un patiesi; Dievs ir uzticams un bez viltus, Viņš ir taisns un patiess”. (5. Mozus 10:17; 32:4; salīdzināt Ījaba 34:19.) Apustulis Pēteris izteica šādu secinājumu: ”Tiešām, es atzīstu, ka Dievs neuzlūko cilvēka vaigu, bet ikvienā tautā viņam ir tīkams, kas viņu bīstas un taisnīgi dzīvo.” (Apustuļu darbi 10:34, 35.)

Tā kā Dievs ir mīlošs, objektīvs, taisnīgs un patiess, kā gan viņš būtu varējis radīt cilvēkus ar nevienlīdzīgām tiesībām uz laimi? Pieļaut diskrimināciju cilvēku starpā un likt viņiem dzīvot iekārtā, kurā valda nevienlīdzība, — tas būtu pilnīgā pretrunā ar viņa personību. Saskaņā ar Dieva nodomu, visiem cilvēkiem bija jāpiedzimst ’brīviem un vienlīdzīgiem cieņā un tiesībās’. Taču mūsdienās situācija nepārprotami ir pavisam citāda. Kāpēc?

Nevienlīdzības saknes

Tas, ka Dievs radīja cilvēkus vienlīdzīgus, nenozīmē, ka viņš gribēja, lai tie no visiem aspektiem būtu pilnīgi vienādi. Viņiem varēja būt atšķirīgi talanti, intereses un rakstura īpašības. Tāpat atšķirīgs varēja būt viņu statuss un viņiem piešķirtā vara. Piemēram, vīrietis un sieviete nav pilnīgi vienādi — Dievs radīja sievieti par ”papildinājumu” vīrietim. (1. Mozus 2:18, NW.) Savukārt vecākiem neapšaubāmi ir lielāka vara nekā bērniem. Tomēr, lai gan pastāv tādas atšķirības, bija paredzēts, ka visiem — gan vīriešiem, gan sievietēm, gan bērniem — būs nodrošinātas vienādas iespējas apmierināt galvenās vajadzības, no kurām ir atkarīga laime, jo tās ir tiesības, ko Dievs viņiem piešķīris. Visiem pienācās vienlīdz liela cieņa, un vienlīdzīgam bija jābūt arī viņu stāvoklim Dieva priekšā.

Arī Dieva garīgajiem dēliem, kas bija radīti pirms cilvēkiem, tika uzticēti atšķirīgi uzdevumi un pienākumi. (1. Mozus 3:24; 16:7—11; Jesajas 6:6; Jūdas 9.) Taču, darbojoties tajās robežās, kādas bija tam, kas viņiem bija dots, viņi visi vienādā mērā varēja izmantot Dieva dāvātās iespējas dzīvot un būt laimīgiem. Tā viņos brīnišķīgi atspoguļojās Dieva objektivitāte.

Diemžēl viena no garīgajām būtnēm nebija apmierināta ar Dieva taisnīgo iekārtojumu. Tā gribēja kaut ko vairāk, nekā Dievs tai bija devis, — tā kāroja pēc augstāka, ievērojamāka stāvokļa. Šī garīgā būtne attīstīja šo nepareizo vēlēšanos, līdz kamēr tā pamudināja viņu uz sāncensību ar Jehovu, kuram kā Radītājam ar pilnām tiesībām pieder augstākā vara pār visu. Vēlāk šis dumpīgais Dieva garīgais dēls panāca, ka cilvēki pieprasīja no Dieva vairāk, nekā Dievs tiem bija piešķīris. (1. Mozus 3:1—6; salīdzināt Jesajas 14:12—14.) Tā tika izjaukts līdzsvars visā tajā, ko Jehova bija devis, lai cilvēki varētu dzīvot un būt laimīgi. Šis garīgais dumpinieks, kas Atklāsmes 20:2 nosaukts par ’velnu un sātānu’, kļuva par cilvēku nevienlīdzības ļaunprātīgo izraisītāju.

Vai situācija kādreiz mainīsies?

Izsakoties īsi, atbilde ir — jā!

Bet kurš ir spējīgs īstenot vēlamās izmaiņas? Cilvēku vadoņi gadsimtiem ilgi ir pūlējušies to panākt, un daļa no viņiem neapšaubāmi ir darījuši to no visas sirds. Tomēr viņiem ir izdevies gūt tikai ierobežotus panākumus, tāpēc daudzi cilvēki ir nonākuši pie secinājuma, ka nav nekāda reāla pamata cerēt uz nevienlīdzības problēmas atrisināšanu. Taču Jesajas 55:10, 11 ir izteikts Dieva viedoklis: ”Kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas, pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā, ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.”

Ir mierinoši zināt, ka Dievs Jehova ir skaidri paziņojis: viņš īstenos savu sākotnējo nodomu un sagādās visiem cilvēkiem vienlīdzīgas iespējas dzīvot un būt laimīgiem. Būdams patiesības Dievs, viņš uzskata par savu pienākumu pildīt dotos solījumus. Par laimi, viņš gan vēlas, gan arī spēj to izdarīt. Bet kā viņš to paveiks?

Viņš piepildīs savu solījumu ar tās Valstības palīdzību, par kuru Jēzus Kristus visus savus sekotājus mācīja lūgt: ”Mūsu Tēvs debesīs! [..] Lai nāk tava valstība. Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.” (Mateja 6:9, 10.) Dieva Valstība ir tas līdzeklis, ko Jehova izmantos, lai ’satriektu un iznīcinātu citas valstis [tās, kas pastāv pašlaik]’, un tā ”pati pastāvēs mūžīgi”. (Daniēla 2:44.)

Valdot šai debesu Valstībai, tiks izveidota jauna cilvēku sabiedrība. Pēdējā Bībeles grāmatā, Atklāsmes grāmatā, apustulis Jānis par to rakstīja: ”Es redzēju jaunu debesi un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi.” (Atklāsmes 21:1.) Būs izzudusi nevienlīdzība līdz ar visām tās sāpīgajām sekām — nabadzību, slimībām, izglītības trūkumu, diskrimināciju un citām cilvēces nelaimēm.a

Jau vairāk nekā gadsimtu Jehovas liecinieki pievērš cilvēku uzmanību šai Valstībai. (Mateja 24:14.) Gan ar publikāciju starpniecību, gan personiski tiekoties ar cilvēkiem, viņi veltī pūles tam, lai palīdzētu cilvēkiem iegūt zināšanas par Bībelē izklāstīto Dieva nodomu. Taču šis izglītošanas darbs, ko viņi veic visā pasaulē, ne tikai ļauj cilvēkiem iegūt cerību uz vienlīdzību un laimi nākotnē, bet jau tagad palīdz mazināt nevienlīdzības postošo ietekmi. Noskaidrosim, kā tas notiek.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 5. lpp.]

Dievs bija paredzējis, lai visiem cilvēkiem būtu vienlīdzīgas iespējas dzīvot un būt laimīgiem