Nevienlīdzība — mūsdienu pasaules posts

”Mēs uzskatām par pašsaprotamu patiesību, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi, ka viņu Radītājs ir viņiem piešķīris noteiktas neatņemamas tiesības, starp kurām ir tiesības uz dzīvību, brīvību un tiekšanos pēc laimes.” (Neatkarības deklarācija, ko pieņēmušas Amerikas Savienotās Valstis 1776. gadā)

”Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi tiesībās.” (Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija, ko pieņēmusi Francijas Nacionālā satversmes sapulce 1789. gadā)

”Visi cilvēki piedzimst brīvi un vienlīdzīgi cieņā un tiesībās.” (Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, ko pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1948. gadā)

NAV nekādu šaubu — alkas pēc vienlīdzības ir vispārcilvēciska vēlēšanās. Bet diemžēl jau pats fakts, ka vienlīdzības ideju tik bieži ir nācies atkārtot, liecina, ka līdz šim cilvēcei vēl aizvien nav izdevies to sasniegt.

Vai kāds var pamatoti apgalvot, ka tagad, 20. gadsimta beigās, situācija ir mainījusies uz labo pusi? Vai Amerikas Savienotajās Valstīs un Francijā vai arī jebkurā citā no 185 ANO dalībvalstīm visiem pilsoņiem tiešām ir nodrošinātas tās vienlīdzīgās tiesības, ar kurām viņi esot piedzimuši?

Lai arī ideja par vienlīdzību visu cilvēku starpā varbūt ir ”pašsaprotama”, tiesības uz ”dzīvību, brīvību un tiekšanos pēc laimes” nepavisam nav vienlīdzīgi nodrošinātas visiem. Piemēram, kā var runāt par vienlīdzīgām tiesībām uz dzīvību, ja Āfrikā bērnam ir pieejams ārsts, kura pakalpojumus izmanto caurmērā vēl 2569 citi, turpretī Eiropā par bērna veselību gādā ārsts, kas bez viņa aprūpē vidēji tikai 289 citus cilvēkus? Un kādas gan vienlīdzīgas tiesības uz brīvību un tiekšanos pēc laimes var būt, ja Indijā apmēram trešā daļa zēnu un divas trešdaļas meiteņu paliek analfabēti, turpretī tādās valstīs kā Japāna, Lielbritānija un Vācija praktiski visiem bērniem ir garantētas izglītības iespējas?

Vai cilvēkiem, kas dzīvo Centrālamerikas valstīs, kur vidējais ienākumu līmenis ir 1380 ASV dolāru (ap 815 latu) uz cilvēku, ir nodrošināta tāda pati ”cieņa un tiesības” kā, piemēram, Francijas iedzīvotājiem, kuru vidējais ienākumu līmenis ir 24 990 dolāru (ap 14 800 latu)? Kāda gan vienlīdzība var pastāvēt starp jaundzimušu afrikāņu meiteni, kuras paredzamais mūža ilgums ir 56 gadi, un Ziemeļamerikā piedzimušu meiteni, kuras paredzamais mūža ilgums ir 79 gadi?

Nevienlīdzībai ir daudz seju, un tās visas ir atbaidošas. Nevienlīdzība dzīves līmeņa, pieejamās medicīniskās aprūpes un izglītības ziņā — tās ir tikai dažas no šīm sejām. Bieži vien cilvēku tiesības uz cieņu un brīvību tiek pārkāptas politisku, etnisku vai reliģisku atšķirību dēļ. Lai gan tik daudz tiek runāts par vienlīdzību, mēs dzīvojam pasaulē, kur valda nevienlīdzība. Tās postošā ietekme ir jūtama it visos sabiedrības slāņos. Izraisot tādas sāpīgas problēmas kā nabadzība, slimības, izglītības trūkums, bezdarbs un diskriminācija, nevienlīdzība rada smagas ciešanas.

”Visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi.” Cik brīnišķīga doma! Cik traģiski, ka dzīves īstenība nepavisam nav saskaņā ar to!

[Norāde par attēla autortiesībām 3. lpp.]

UN PHOTO 152113/SHELLEY ROTNER