Kāpēc var uzticēties Bībeles pravietojumiem

GRIEĶIJAS ziemeļrietumu novada Ēpeiras valdnieks Pirrs bija iesaistījies ilgstošā konfliktā ar Romas impēriju. Par katru cenu gribēdams izdibināt, ar ko šis konflikts beigsies, viņš devās iztaujāt Delfu orākulu. Taču atbildi, ko Pirram deva orākuls, varēja saprast divējādi: 1) ”Tu, Aiaka dēls, sakausi romiešus. Tu iesi un pārnāksi, tu neiesi bojā karā.” 2) ”Romieši tevi sakaus, Aiaka dēls. Tu iesi un nepārnāksi, tu aiziesi bojā karā.” Pirrs nosprieda, ka pareizais iztulkojums ir pirmais, un devās karā pret Romu, taču cieta smagu sakāvi.

Tamlīdzīgu gadījumu dēļ senatnes orākuli kļuva plaši pazīstami ar savu pareģojumu neskaidro un mīklaino raksturu. Bet ko var teikt par Bībeles pravietojumiem? Daži kritiķi apgalvo, ka Bībelē lasāmie pravietojumi ne ar ko nav labāki par orākulu pareģojumiem. Pēc šo kritiķu domām, Bībeles paredzējumi ir tikai veikli nākotnes notikumu pareģojumi, ko sastādījuši ļoti gudri, ar asu prātu apveltīti cilvēki, lielākoties no priesteru kārtas. Šie cilvēki esot spējuši iepriekš paredzēt dabisko notikumu gaitu zināmās situācijās, balstoties tikai uz personīgo pieredzi vai izmantojot savus īpašos sakarus. Mums būs vieglāk izdarīt pareizus secinājumus par šo jautājumu, ja no vairākiem aspektiem salīdzināsim Bībeles pravietojumus un orākulu pareģojumus.

Atšķirības starp tiem

Orākulu pareģojumiem bija raksturīga neskaidrība. Piemēram, Delfos uz jautājumiem tika atbildēts ar nesaprotamām skaņām. Līdz ar to bija nepieciešams, lai priesteri interpretētu šīs atbildes, sacerot pantus, bet tos reizēm varēja saprast pilnīgi pretējos veidos. Klasisks piemērs ir atbilde, ko saņēma Līdijas valdnieks Krēzs. Kad viņš griezās pie orākula pēc padoma, atbilde skanēja šādi: ”Ja Krēzs šķērsos Haliju, viņš iznīcinās varenu valsti.” Patiesībā ”varenā valsts”, kas tika iznīcināta, izrādījās viņa paša valsts! Kad Krēzs bija šķērsojis Halijas upi, lai iebruktu Kapadokijā, viņu sakāva Persijas valdnieks Kīrs.

Pilnīgs pretstats pagānu orākulu pareģojumiem ir Bībeles pravietojumi, kas izceļas ar precizitāti un skaidrību. Piemēram, tāds ir Jesajas grāmatā atrodamais pravietojums par Babilonas krišanu. Aptuveni 200 gadus pirms šī notikuma pravietis Jesaja sīki un precīzi paredzēja, ka Babilonu iekaros Mēdija un Persija. Pravietojumā bija teikts, ka iekarotāja vārds būs Kīrs, un pat bija aprakstīta viņa izmantotā stratēģija — tas, ka viņš panāks upes ūdens aizplūšanu no aizsarggrāvja un iekļūs nocietinātajā pilsētā pa vaļā atstātiem vārtiem. Viss tieši tā arī notika. (Jesajas 44:27—45:2.) Ir piepildījies arī pravietojums par to, ka Babilona ar laiku kļūs pilnīgi neapdzīvota. (Jesajas 13:17—22.)

Arī brīdinājums, ko izteica pravietis Jona, bija nepārprotams: ”Vēl tikai četrdesmit dienas, tad Ninive tiks galīgi nopostīta!” (Jonas 3:4.) Šajos vārdos nav nekā neskaidra. Vēsts bija tik izteiksmīga un skaidra, ka Nīnives iedzīvotājos tūlīt ”radās ticība Dievam, viņi izsludināja gavēni, un.. uzvilka mugurā maisus”. Tā kā nīnivieši nožēloja savus grēkus, Jehova viņiem toreiz nelika pieredzēt nelaimi. (Jonas 3:5—10.)

Reizēm pareģojumi tika izmantoti politisku mērķu sasniegšanai. Valdnieki un karavadoņi bieži atsaucās uz kādu viņiem izdevīgu skaidrojumu, lai gūtu personīgu labumu vai sekmētu kādu no saviem plāniem, līdz ar to piešķirdami savai rīcībai ”dievišķu” pamatojumu. Turpretī Dieva pravietiskās vēstis tika paziņotas, neņemot vērā personīgus apsvērumus.

Piemēram, Jehovas pravietis Nātāns nebijās izteikt aizrādījumu ķēniņam Dāvidam, kas bija rīkojies nepareizi. (2. Samuēla 12:1—12.) Kad pār desmit cilšu valsti Izraēlu valdīja Jerobeāms II, pravieši Hozeja un Amoss bargi kritizēja šo dumpīgo valdnieku un viņa piekritējus, jo tie bija atkritēji un ar savu rīcību darīja negodu Dievam. (Hozejas 5:1—7; Amosa 2:6—8.) Īpaši ass bija Jehovas brīdinājums, ko ķēniņam izteica pravietis Amoss: ”Pret Jerobeāma namu Es celšos ar zobenu rokā!” (Amosa 7:9.) Ar laiku Jerobeāma nams tika pilnībā iznīcināts. (1. Ķēniņu 15:25—30; 2. Laiku 13:20.)

Orākulu pareģojumi lielākoties tika izteikti par samaksu. Tas, kurš maksāja vairāk, varēja dzirdēt tādu pareģojumu, kas viņam bija pa prātam. Cilvēki, kas griezās pie Delfu orākula, dārgi maksāja par nekam nederīgu informāciju, pildīdami Apollona templi un apkārtējās ēkas ar lieliem dārgumiem. Pavisam citādi bija ar Bībeles pravietojumiem un brīdinājumiem — par tiem nebija jāmaksā, un tie bija pilnīgi objektīvi. Minētie principi bija spēkā neatkarīgi no tā, kādu stāvokli ieņēma un cik bagāts bija cilvēks, kam šie pravietojumi bija domāti, jo patiesu pravieti nebija iespējams uzpirkt. Pravietis un soģis Samuēls varēja neliekuļoti jautāt: ”No kuŗa rokas es esmu ņēmis dāvanas, ka es savas acis tādēļ būtu piemiedzis?” (1. Samuēla 12:3.)

Tā kā orākulu pareģojumi bija pieejami tikai noteiktās vietās, cilvēkam bija krietni jānopūlas, lai tiktu līdz turienei un uzzinātu to, kas viņu interesēja. Vienkāršiem cilvēkiem bija ārkārtīgi grūti nokļūt šajās vietās, jo lielākā daļa no tām atradās tādos apvidos kā Dodone Tomara kalnā Ēpairā un Delfi Grieķijas kalnainajā vidienē. Izvaicāt dievus šajās svētnīcās parasti varēja vienīgi bagāti un ietekmīgi cilvēki. Turklāt ”dievu griba” tika atklāta tikai dažas dienas gadā. Turpretī Dievs Jehova sūtīja savus vēstnešus praviešus tieši pie cilvēkiem, lai pasludinātu pravietojumus, kas tiem bija jādzird. Piemēram, kad ebreji atradās Babilonijas trimdā, Dievs sūtīja pie savas tautas vismaz trīs praviešus — Jeremija kalpoja Jeruzalemē, Ecēhiēls bija pie trimdiniekiem, bet Daniēls atradās Babilonijas galvaspilsētā. (Jeremijas 1:1, 2; Ecēhiēla 1:1; Daniēla 2:48.)

Orākulu pareģojumi visbiežāk tika izteikti, citiem nedzirdot, tāpēc cilvēks, kam šie pareģojumi bija domāti, varēja tos skaidrot tā, kā viņam bija izdevīgi. Turpretī Bībelē lasāmie pravietojumi bieži tika izteikti publiski, tā ka visi varēja dzirdēt vēsti un saprast tās nozīmi. Pravietis Jeremija daudzas reizes publiski sludināja Jeruzalemē, kaut arī zināja, ka viņa teiktais pilsētas vadītājiem un iedzīvotājiem nepatīk. (Jeremijas 7:1, 2.)

Mūsdienās orākulu izteiktie pareģojumi tiek uzskatīti par daļu no senas vēstures. Cilvēkiem, kas dzīvo tagadējos kritiskajos laikos, no tiem nav nekāda praktiska labuma. Nevienā no senajiem pareģojumiem nav runa par mūsdienām vai par nākotni. Turpretī Bībeles pravietojumi pieder pie ’Dieva vārda’, kas ”ir dzīvs un spēcīgs”. (Ebrejiem 4:12.) No tiem Bībeles pravietojumiem, kas jau ir piepildījušies, var redzēt, kā Jehova izturas pret cilvēkiem, un uzzināt daudz ko svarīgu par viņa nodomiem un īpašībām. Ir arī tādi nozīmīgi Bībeles pravietojumi, kas drīz piepildīsies. Apustulis Pēteris rakstīja par to, kas gaidāms nākotnē: ”Mēs gaidām pēc viņa [Dieva] apsolījuma jaunas debesis [mesiānisko debesu Valstību] un jaunu zemi [taisnīgu cilvēku sabiedrību], kur taisnība mājo.” (2. Pētera 3:13.)

Šis īsais Bībeles pravietojumu salīdzinājums ar viltus reliģijas orākulu pareģojumiem jums, iespējams, liek izdarīt secinājumu, kas saskan ar grāmatā The Great Ideas pausto viedokli: ”Ja runa ir par mirstīgo cilvēku spēju paredzēt nākotni, tad senebreju pravieši atšķiras no visiem citiem. Atšķirībā no pagānu zīlniekiem un pareģiem viņiem nebija.. ..jāliek lietā kāda īpaša māksla vai triki, lai ielūkotos dievišķajos noslēpumos. [..] Viņu pravietojumi lielākoties bija nepārprotami, gluži pretēji tam, ko runāja orākuli. Vismaz viņu nolūks, pēc visa spriežot, bija atklāt, nevis apslēpt Dieva plānu jautājumos, kuros Viņš Pats vēlas darīt cilvēkiem zināmu providences gaitu.”

Vai jūs atzīsiet Bībeles pravietojumus par uzticamiem?

Bībeles pravietojumiem var uzticēties. Jūs pat varat veidot savu dzīvi tā, lai galveno vietu tajā ieņemtu Jehova un viņa pravietiskie vārdi, kas vienmēr piepildās. Bībelē lasāmie pravietojumi nav tikai sen piepildījušies paredzējumi, kas neattiecas uz mums. Daudzi Rakstos atrodami pravietojumi piepildās pašreiz vai piepildīsies drīzā nākotnē. Spriežot pēc pagātnes, mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tie patiešām piepildīsies. Tā kā šādi pravietojumi attiecas uz mūsdienām un skar mūsu nākotni, tie pelna nopietnu uzmanību.

Jūs droši varat uzticēties Bībeles pravietojumam, kas lasāms Jesajas grāmatas 2. nodaļas 2. un 3. pantā: ”Laiku beigu posmā notiks, ka tā Kunga nama kalns stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri par visiem kalniem.. Nāks arī vispārīgi daudzas tautas un sacīs: ”Iesim, kāpsim tā Kunga kalnā, ..lai Viņš mums māca savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!”” Mūsdienās tik tiešām miljoniem cilvēku kāpj Jehovas pielūgsmes ”kalnā” un mācās staigāt viņa ceļus. Vai jūs izmantosiet iespēju uzzināt vairāk par Dieva ceļiem un iegūt precīzas zināšanas par viņu un viņa nodomiem, lai varētu staigāt viņa tekas? (Jāņa 17:3.)

Kāda cita Bībeles pravietojuma piepildīšanās nozīmē, ka mums ir nekavējoties jārīkojas. Psalmu sacerētājs pravietiski dziedāja par tuvu nākotni: ”Ļaundaŗi taču tiks izdeldēti.. Vēl mazu brīdi, un bezdievīgā vairs nebūs.” (Psalms 37:9, 10.) Kā jums šķiet: kas ir nepieciešams, lai paglābtos, kad tiks iznīcināti bezdievīgie cilvēki, arī tie, kas smīkņā par Bībeles pravietojumiem? Tajā pašā psalmā ir lasāma atbilde: ”Kas gaida uz to Kungu, iemantos zemi.” (Psalms 37:9.) Gaidīt uz to Kungu nozīmē pilnībā paļauties uz viņa solījumiem un saskaņot savu dzīvi ar viņa normām. (Salamana Pamācības 2:21, 22.)

Kāda būs dzīve tad, kad tie, kas gaida uz Jehovu, iemantos zemi? Bībeles pravietojumi liecina par to, ka paklausīgie cilvēki pieredzēs brīnišķīgu nākotni. Pravietis Jesaja rakstīja: ”Tad aklo acis atvērsies, un kurlo ausis atdarīsies. Tad klibais lēkās kā briedis, un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.” (Jesajas 35:5, 6.) Savukārt apustulis Jānis rakstīja šādus mierinošus vārdus: ””Viņš [Jehova] nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: ..”Raksti! Jo šie vārdi ir neapšaubāmi un patiesi.”” (Atklāsmes 21:4, 5.)

Jehovas liecinieki zina, ka Bībele ir uzticamu pravietojumu grāmata. Viņi pilnībā pievienojas apustuļa Pētera mudinājumam: ”Mums praviešu vārds kļūst jo stiprs, un jūs darāt labi, to vērā ņemdami kā sveci, kas spīd tumšā vietā, līdz kamēr uzausīs diena un rīta zvaigzne uzlēks jūsu sirdīs.” (2. Pētera 1:19.) Mēs patiesi ceram, ka jūs iepriecinās lieliskā nākotne, par ko runāts Bībeles pravietojumos!

[Papildmateriāls/Attēli 6. lpp.]

DELFU ORĀKULS bija vispazīstamākais orākuls senajā Grieķijā.

Reibinošu tvaiku iedarbībā priesteriene nonāca ekstāzē

[Attēli]

Priesteriene apsēdās uz trijkāja un izteica pareģojumus

Skaņas, kas nāca pār viņas lūpām, tika uzskatītas par dieva Apollona dotām atklāsmēm

[Norādes par autortiesībām]

Trijkājis: no grāmatas Dictionary of Greek and Roman Antiquities; Apollons: The Complete Encyclopedia of Illustration/J. G. Heck

[Attēls 7. lpp.]

Pareģojumi, kas tika izteikti Delfu svētnīcā, bija absolūti neuzticami

[Norāde par autortiesībām]

Delfi (Grieķija)

[Attēli 8. lpp.]

Jūs varat pilnībā paļauties uz Bībeles pravietojumiem, kuros runāts par jauno pasauli