Kādu priekšzīmi jūs rādāt saviem bērniem?
”Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā.” (EFEZIEŠIEM 5:1, 2)
1. Kādus norādījumus Jehova deva pirmajiem diviem cilvēkiem?
JEHOVA ir ģimenes iedibinātājs. Visas ģimenes var pateikties par savu pastāvēšanu viņam, jo viņš izveidoja pirmo ģimeni un deva pirmajiem cilvēkiem spēju radīt pēcnācējus. (Efeziešiem 3:14, 15, NW.) Jehova vispārīgos vilcienos izklāstīja Ādamam un Ievai viņu pienākumus un deva lielu rīcības brīvību šo pienākumu pildīšanā. (1. Mozus 1:28—30; 2:15—22.) Pēc grēka, ko izdarīja Ādams un Ieva, ģimenes dzīve kļuva ievērojami sarežģītāka. Bet Jehova savā mīlestībā deva norādījumus, kas viņa kalpiem palīdz tikt galā ar dažādiem sarežģījumiem.
2. a) Kā Jehova ir parūpējies par to, lai papildus rakstveida norādījumiem viņa kalpi saņemtu mutvārdu pamācības? b) Kāds jautājums sev jāuzdod vecākiem?
2 Rakstīti norādījumi par to, kas mums būtu vai nebūtu jādara, nav vienīgais, ko ir devis Jehova — mūsu Diženais Skolotājs. Senatnē papildus rakstveida norādījumiem viņš bija parūpējies, lai ar priesteru, praviešu un ģimenes galvu starpniecību tiktu sniegtas mutvārdu pamācības. Ko Jehova mūsdienās izmanto, lai viņa kalpi saņemtu šādas pamācības? Viņš izmanto draudzes pārraugus un bērnu vecākus. Vai jūs, vecāki, darāt to, kas ir atkarīgs no jums, lai ģimenes locekļi mācītos iet pa Jehovas ceļu? (Salamana Pamācības 6:20—23.)
3. Ko vecāki var mācīties no Jehovas?
3 Jehova rāda priekšzīmi, kā vecākiem jāmāca savi bērni. Viņš skaidri norāda, kas ir labs un kas — slikts, un bieži to atkārto. (2. Mozus 20:4, 5; 5. Mozus 4:23, 24; 5:8, 9; 6:14, 15; Jozuas 24:19, 20.) Viņš uzdod jautājumus, kas liek domāt. (Ījaba 38:4, 8, 31.) Izmantodams uzskatāmus piemērus un notikumus no cilvēku dzīves, Jehova liek darboties mūsu jūtām un veido mūsu sirdi. (1. Mozus 15:5; Daniēla 3:1—29.) Vai jūs, vecāki, rīkojaties tāpat, kad mācāt savus bērnus?
4. Ko mēs mācāmies no Jehovas par pārmācību, un kāpēc tā ir nepieciešama?
4 Lai gan Jehova ir stingrs savās taisnīgajās prasībās, viņš saprot, kā cilvēkus ietekmē nepilnība. Pirms Jehova pārmāca nepilnīgos cilvēkus, viņš tos pamāca, vairākkārt brīdina un atgādina sacīto. (1. Mozus 19:15, 16; Jeremijas 7:23—26.) Kad Jehova pārmāca cilvēkus, sods nav pārmērīgi stingrs. (Psalms 103:10, 11; Jesajas 28:26—29.) Ja mēs šādi izturamies pret saviem bērniem, mēs apliecinām, ka pazīstam Jehovu, un tad arī bērniem ir vieglāk iepazīt viņu. (Jeremijas 22:16; 1. Jāņa 4:8.)
5. Ko vecāki var mācīties no Jehovas par klausīšanos?
5 Cik patīkami ir apzināties, ka Jehova mūs uzklausa kā mīlošs debesu Tēvs! Viņš nevis tikai izdod rīkojumus, bet aicina mūs atklāti runāt ar viņu. (Psalms 62:9.) Ja tas, ko mēs sakām, nav īsti pareizi, Jehova neatbild ar bargu rājienu no debesīm. Viņš mūs pacietīgi pamāca. Tāpēc gluži vietā ir apustuļa Pāvila ieteikums: ”Sekojiet Dievam, kā viņa mīļie bērni.” (Efeziešiem 4:31—5:1.) Jehova ir lielisks paraugs vecākiem, kas cenšas mācīt savus bērnus. Jehovas piemērs ietekmē mūsu sirdi un rada mūsos vēlēšanos dzīvot saskaņā ar viņa norādījumiem.
Kā bērnus ietekmē piemērs
6. Kā bērnus ietekmē vecāku attieksme un rīcība?
6 Bērnus ietekmē ne tikai padomi, bet arī vecāku piemērs. Vai vecākiem tas patīk vai ne, bērni atdarina viņus. Reizēm vecāki ir ļoti iepriecināti, bet reizēm — nepatīkami pārsteigti, kad dzird savus bērnus atkārtojam to, ko viņi paši ir teikuši. Ja gan vecāku rīcība, gan arī viņu attieksme liecina par dziļu cieņu pret garīgiem jautājumiem, tad viņu piemērs labvēlīgi ietekmē bērnus. (Salamana Pamācības 20:7.)
7. Kā Jeftas meitu ietekmēja tēva paraugs?
7 Par vecāku priekšzīmes iedarbīgumu liecina vairāki piemēri no Bībeles. Jefta, kurš, Jehovas sūtīts, veda izraēliešus kaujā pret amoniešiem, bija arī tēvs. No Jeftas atbildes amoniešu ķēniņam var secināt, ka viņš daudz reižu bija lasījis par to, ko Jehova pagātnē bija darījis savas tautas labā. Jefta labi pārzināja notikumus savas tautas vēsturē, un viņa rīcība liecināja par stipru ticību Jehovam. Nav šaubu, ka Jeftas meitai tēva piemērs bija palīdzējis izveidot stipru ticību un pašuzupurēšanās garu, ko viņa apliecināja, apņemoties palikt neprecēta un visu mūžu kalpot Jehovam. (Soģu 11:14—27, 34—40; salīdzināt Jozuas 1:8.)
8. a) Kāds bija Samuēla vecāku piemērs? b) Kā tas nāca par labu Samuēlam?
8 Samuēls bija ne tikai priekšzīmīgs bērns, bet arī Dievam uzticīgs pravietis visa mūža garumā. Ja jūs vēlaties, lai jūsu bērni izaug par tādiem pašiem Dieva kalpiem, padomājiet par Samuēla vecāku, Elkanas un Annas, piemēru. Lai gan viņu ģimenē bija savas problēmas, viņi regulāri gāja uz Šilo, kur atradās svētā saiešanas telts — Jehovas pielūgsmes vieta. (1. Samuēla 1:3—8, 21.) Pievērsiet uzmanību, cik izjusta bija Annas lūgšana. (1. Samuēla 1:9—13.) Padomājiet, cik nopietni Elkana un Anna izturējās pret solījumu, kas bija dots Dievam. (1. Samuēla 1:22—28.) Nav šaubu, ka tieši vecāku labais piemērs palīdzēja Samuēlam izveidot tās īpašības, kas viņam ļāva palikt uz pareizā ceļa pat tad, kad cilvēki, ar kuriem viņš bija kopā ikdienā un kuri it kā kalpoja Jehovam, izrādīja galēju necieņu pret Dieva likumiem. Kad Samuēls bija pieaudzis, Jehova viņu iecēla par savu pravieti. (1. Samuēla 2:11, 12; 3:1—21.)
9. a) Kas Timoteju ietekmēja labvēlīgi jau bērnībā? b) Kāds cilvēks bija Timotejs, kad viņš bija pieaudzis?
9 Varbūt jūs vēlētos, lai jūsu dēls būtu līdzīgs Timotejam, kas, būdams vēl jauneklis, kļuva par apustuļa Pāvila palīgu? Timoteja tēvs nebija ticīgs, bet ļoti daudz uzmanības garīgām vērtībām veltīja Timoteja māte un vecāmāte. Viņu piemērs, bez šaubām, palīdzēja likt labu pamatu turpmākajai Timoteja dzīvei kristīgajā ticībā. Bībelē ir runāts par Timoteja mātes Eunikas un vecāsmātes Loidas ”neliekuļoto ticību”. Viņu kristīgā dzīve nebija izlikšanās — viņas dzīvoja saskaņā ar savu ticību un mācīja tā dzīvot arī Timoteju. Vēlāk Timotejs pierādīja, ka uz viņu var paļauties un ka viņš patiesi interesējas par cilvēkiem. (2. Timotejam 1:5; Filipiešiem 2:20—22.)
10. a) Kas ietekmē bērnus ārpus mājām? b) Kā mums būtu jārīkojas, kad šādas ietekmes sekas parādās bērnu valodā un uzvedībā?
10 Bērni mācās ne tikai no ģimenes locekļiem. Viņi redz bērnus, ar kuriem kopā mācās skolā, skolotājus, kuru uzdevums ir veidot bērnu prātus, cilvēkus, kas stingri turas pie pārliecības, ka visiem jāievēro sabiedrībā pieņemtās tradīcijas, slavenus sportistus, kuru panākumi tiek plaši daudzināti, un augstas amatpersonas, par kuru dzīvi tiek stāstīts ziņu pārraidēs. Miljoniem bērnu jāpieredz kara nežēlības. Nav nekāds brīnums, ka šādas ietekmes sekas parādās bērnu valodā un uzvedībā. Kāda ir mūsu reakcija, kad mēs redzam kaut ko negatīvu savos bērnos? Vai uzkliedzot un moralizējot mēs kaut ko atrisinām? Vai nav labāk nepārsteigties un padomāt, ko mēs varam mācīties no Jehovas izturēšanās pret mums — kā Jehovas piemērs palīdz atrisināt radušos problēmu? (Salīdzināt Romiešiem 2:4.)
11. Kā bērnus var ietekmēt vecāku pieļautās kļūdas?
11 Protams, vecāki, būdami nepilnīgi cilvēki, nevar vienmēr rīkoties pareizi. Viņi mēdz kļūdīties. Vai bērni, redzot vecāku kļūdas, var zaudēt cieņu pret viņiem? Jā, tas var notikt, ja vecāki kļūst valdonīgi, lai viņiem nebūtu jāatzīst savas kļūdas. Pavisam citādi notiek, ja vecāki ir pazemīgi un labprāt piekrīt, ka ir rīkojušies nepareizi. Tā vecāki rāda saviem bērniem priekšzīmi, jo arī bērniem jāmācās būt pazemīgiem un atzīt savas kļūdas. (Jēkaba 4:6.)
Ko mēs varam iemācīt ar savu piemēru
12., 13. a) Kas bērniem jāiemācās par mīlestību, un kā viņi to var iemācīties vislabāk? b) Kāpēc ir svarīgi, lai bērni iemācītos mīlēt?
12 Bērni daudz iemācās, ja viņi dzird pamācības un redz labu piemēru. Mēs pieminēsim dažas no būtiskajām īpašībām un atziņām, ko bērni var iegūt šādā veidā.
13 Nesavtīga mīlestība. Paraugs ir ārkārtīgi svarīgs, kad bērni mācās, ko nozīmē mīlestība. ”Mīlēsim, jo viņš [Dievs] ir mūs pirmais mīlējis.” (1. Jāņa 4:19.) Dievs ir mīlestības Avots, un viņš rāda vispārāko mīlestības paraugu. Agapē, uz principiem balstīta mīlestība, Bībelē ir minēta vairāk nekā 100 reižu. Mīlestība ir pazīme, pēc kuras var pazīt patiesos kristiešus. (Jāņa 13:35.) Šāda mīlestība mums jājūt pret Dievu un Jēzu Kristu, kā arī citam pret citu — pat pret tiem cilvēkiem, kas mums varētu nepatikt. (Mateja 5:44, 45; 1. Jāņa 5:3.) Lai mēs spētu mācīt šo mīlestību saviem bērniem, tai jābūt mūsu sirdī un jāizpaužas mūsu dzīvē. Darbi runā skaļāk par vārdiem. Ģimenes lokā bērniem jāredz un jājūt mīlestība un tāda mīlestības izpausme kā sirsnība. Ja bērni to neredz un nejūt, tiek kavēta viņu fiziskā, garīgā un emocionālā attīstība. Tāpat bērniem jāredz, kā mīlestība un sirsnība izpaužas attiecībās ar ticības biedriem ārpus ģimenes loka. (Romiešiem 12:10; 1. Pētera 3:8.)
14. a) Kā vecāki var palīdzēt bērniem iemācīties darīt darbu, kas sniedz gandarījumu? b) Kā to varētu darīt, ņemot vērā jūsu ģimenes apstākļus?
14 Darba tikums. Darbs ir būtiska cilvēka dzīves sastāvdaļa. Lai cilvēkam būtu pašcieņa, viņam jāiemācās kārtīgi strādāt. (Salamans Mācītājs 2:24; 2. Tesaloniķiešiem 3:10.) Ja bērnam dod uzdevumu, iepriekš neko nepaskaidrojot, un pēc tam viņu norāj par slikti padarītu darbu, viņš droši vien neiemācās kārtīgi strādāt. Bet, ja bērns mācās strādāt, kaut ko darot kopā ar vecākiem, un pēc tam saņem arī pienācīgu uzslavu, viņš uzzina, ko nozīmē darbs, kas sniedz gandarījumu. Redzot vecāku paraugu un uzklausot viņu dotās pamācības, bērns iemācās ne tikai padarīt darbu, bet arī risināt problēmas, izdarīt darbu līdz galam, veidot spriedumus un pieņemt lēmumus. Turklāt paskaidrojumi palīdz bērnam saprast, ka arī Jehova strādā un padara labu darbu un ka Jēzus seko sava Tēva priekšzīmei. (1. Mozus 1:31; Salamana Pamācības 8:27—31; Jāņa 5:17.) Ģimenes locekļi var strādāt kopā, ja ģimenei pieder zeme vai ir savs uzņēmums. Māte var mācīt dēlam vai meitai, kā gatavot ēdienu un nokopt galdu pēc ēdienreizēm. Tēvs, kurš strādā ārpus mājām, var ieplānot kādus lielākus darbus, ko viņš kopā ar bērniem darīs mājās. Bērni ļoti daudz iegūst, ja vecāki ne tikai domā par steidzamu darbu padarīšanu, bet arī palīdz bērniem apgūt iemaņas, kas var tiem noderēt turpmākajā dzīvē.
15. Kā bērni var mācīties, kas ir ticība? Miniet piemēru.
15 Spēja saglabāt ticību grūtībās. Arī ticībai ir liela nozīme mūsu dzīvē. Ja par ticību tiek runāts ģimenes studiju laikā, bērni iemācās paskaidrot, kas ir ticība. Tāpat viņi iemācās saskatīt to, kas liek augt ticībai viņu sirdī. Ja bērni redz, ka vecāku ticība ir nelokāma arī grūtos pārbaudījumos, vecāku piemērs var ietekmēt visu viņu turpmāko dzīvi. Panamā kādu sievieti, kas studēja Bībeli, vīrs draudēja padzīt no mājām, ja viņa nepārtrauks kalpot Jehovam. Bet viņa nepārstāja apmeklēt sapulces — viņa kopā ar saviem četriem mazajiem bērniem regulāri gāja 16 kilometrus kājām un pēc tam vēl brauca 30 kilometrus ar autobusu, lai nokļūtu līdz tuvākajai Valstības zālei. Šīs sievietes piemērs ir pamudinājis apmēram 20 viņas ģimenes locekļus pieņemt patiesību.
Lasiet Bībeli katru dienu
16. Kāpēc ir labi katru dienu lasīt Bībeli?
16 Regulāra Bībeles lasīšana ir viens no visnoderīgākajiem paradumiem, kādu var izveidot ģimene, — tas ir paradums, kas nāk par labu gan vecākiem, gan bērniem. Ja vien tas ir iespējams, lasiet Bībeli katru dienu. Svarīgākais nav izlasītā apjoms. Daudz svarīgāk ir tas, cik regulāri un kādā veidā Bībele tiek lasīta. Bērni var ne tikai lasīt Bībeli, bet arī klausīties Bībeles stāstu grāmatas lasījuma ierakstu audiokasetē, ja tāda ir pieejama jūsu valodā. Lasot Dieva Rakstus katru dienu, mēs pievēršam daudz uzmanības Dieva domām. Ja Bībeli lasa ne tikai katrs atsevišķi, bet arī visa ģimene kopā, tas var palīdzēt visiem ģimenes locekļiem iet pa Jehovas ceļu. To darīt mūs mudināja uzvedums ”Ģimenes, veidojiet paradumu lasīt Bībeli katru dienu!”, ko mēs redzējām kopsanāksmēs ”Dievišķais dzīves ceļš”. (Psalms 1:1—3.)
17. Kā Bībeles lasīšana ģimenes lokā un nozīmīgāko pantu iegaumēšana palīdz izpildīt norādījumu, kas dots Efeziešiem 6:4?
17 Lasīt Bībeli ģimenes lokā nozīmē rīkoties saskaņā ar vārdiem, ko apustulis Pāvils rakstīja Dieva iedvesmotajā vēstulē Efesas kristiešiem: ”Jūs, tēvi, nekaitiniet savus bērnus, bet audziniet viņus Kunga kārtībā un mācībā!” (Efeziešiem 6:4, JD.) Ko nozīmē šis padoms? Ar vārdu ”mācība” tulkotā oriģinālvalodas vārda burtiskā nozīme ir ’prāta ielikšana’, tātad kristieši tiek mudināti ”ielikt” bērnos Dieva Jehovas domas, palīdzēt bērniem tās saprast. To var panākt, mudinot bērnus iegaumēt svarīgākos pantus. Vecāku mērķis ir panākt, lai bērnu domas veidotos saskaņā ar Jehovas domām un lai viņu tieksmes un rīcība arvien vairāk liecinātu par Jehovas noteikto normu ievērošanu visās situācijās, arī tad, kad viņi nav kopā ar vecākiem. Šāda domāšana var veidoties uz Bībeles pamata. (5. Mozus 6:6, 7.)
18. Kas mums, lasot Bībeli, ir nepieciešams, lai mēs a) to skaidri saprastu, b) gūtu labumu no tajā dotajiem padomiem, c) saprastu, kas tajā teikts par Jehovas nodomiem, d) mācītos no stāstījumiem par cilvēku nostāju un rīcību?
18 Protams, Bībele var ietekmēt mūsu dzīvi tikai tad, ja mēs saprotam, kas tajā rakstīts. Daudzi atsevišķas Bībeles vietas saprot, ja lasa tās vairākkārt. Visā pilnībā saprast konkrētus izteicienus mums var palīdzēt vārdnīcas un enciklopēdija Insight on the Scriptures (Rakstu izpratne). Ja apskatāmajā pantā ir dots padoms vai likums, pārrunājiet situācijas, uz kurām tas attiecas mūsdienās. Pēc tam var uzdot jautājumu: ”Kā mums nāk par labu šī padoma ievērošana?” (Jesajas 48:17, 18.) Ja pantā ir runāts par kādu patiesību, kas saistīta ar Jehovas nodomiem, pajautājiet: ”Kā tas attiecas uz mūsu dzīvi?” Varbūt jūs lasāt pantus, kuros stāstīts par cilvēku nostāju un rīcību. Ar kādām grūtībām sastapās šie cilvēki? Kā viņi ar tām cīnījās? Ko mēs mācāmies no viņiem? Vienmēr atvēliet pietiekami daudz laika, lai pārrunātu, kā konkrētie Bībeles panti attiecas uz mūsu dzīvi. (Romiešiem 15:4; 1. Korintiešiem 10:11.)
19. Ko mēs, sekodami Dievam, darām savu bērnu labā?
19 Šādi rīkodamies, mēs ļaujam Dieva domām iespiesties mūsu prātā un sirdī. Tā mēs mācāmies ’sekot Dievam kā viņa mīļie bērni’. (Efeziešiem 5:1.) Un mēs rādām priekšzīmi, kurai var sekot mūsu bērni.
Vai jūs atceraties?
◻ Ko vecāki var mācīties no Jehovas?
◻ Kāpēc, audzinot bērnus, ir nepieciešamas ne tikai pamācības, bet arī labs piemērs?
◻ Kādas ir dažas no atziņām un īpašībām, ko bērni vislabāk apgūst, vērojot vecāku piemēru?
◻ Kā mēs varam gūt vislielāko labumu no Bībeles lasīšanas ģimenes lokā?
[Attēli 10. lpp.]
Daudzām ģimenēm patīk kopā lasīt Bībeli