Kā Jēzus var izmainīt jūsu dzīvi
JĒZUS KRISTUS bija izcils skolotājs, kas dzīvoja Palestīnā gandrīz pirms 2000 gadiem. Par viņa bērnību ir zināms ļoti maz. Bet skaidri zināms ir fakts, ka 30 gadu vecumā viņš sāka sludināt, ”lai apliecinātu patiesību”. (Jāņa 18:37; Lūkas 3:21—23.) Četri mācekļi, kas rakstīja par Jēzu, galveno uzmanību pievērsa turpmākajiem trīsarpus gadiem viņa dzīvē.
Jēzus Kristus deva saviem mācekļiem pavēli, kuru pildot cilvēki atrisinātu daudzas problēmas. Jēzus teica: ”Jaunu bausli es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.” (Jāņa 13:34.) Mīlestība ir daudzu cilvēces problēmu vislabākais risinājums. Kad Jēzum tika uzdots jautājums, kurš no baušļiem ir svarīgākais, viņš atbildēja: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir: Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:37—40.)
Jēzus ar vārdiem un darbiem parādīja, ko nozīmē mīlēt Dievu un cilvēkus. Pievērsīsim uzmanību dažiem piemēriem un padomāsim, ko mēs varam mācīties no viņa.
Jēzus mācības
Vienā no pazīstamākajiem visu laiku sprediķiem Jēzus Kristus teica saviem sekotājiem: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.” (Mateja 6:24.) Vai Jēzus ieteikums domāt vispirms par Dievu ir noderīgs arī mūsdienās, kad daudzi cilvēki uzskata, ka visu problēmu risinājums ir nauda? Protams, mēs nevaram izdzīvot bez naudas. (Salamans Mācītājs 7:12.) Bet, ja mēs sākam kalpot mantai, tad par noteicošo spēku mūsu dzīvē kļūst ”mantas kārība”. (1. Timotejam 6:9, 10.) Daudzi cilvēki, sākuši kalpot mantai, zaudē ģimeni, veselību, pat dzīvību.
Turpretī kalpošana Dievam piešķir mūsu dzīvei jēgu. Dievs ir mūsu Radītājs, tāpēc vienīgi viņš ir mūsu pielūgsmes cienīgs. (Psalms 36:10; Atklāsmes 4:11.) Cilvēks, kas iepazīst un iemīl Dievu, jūt iekšēju pamudinājumu ievērot viņa likumus. (Salamans Mācītājs 12:13; 1. Jāņa 5:3.) Un Dieva likumu pildīšana nāk par labu pašam cilvēkam. (Jesajas 48:17.)
Kalna sprediķī Jēzus runāja arī par to, ko nozīmē mīlēt savu tuvāko. Viņš sacīja: ”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.) Sacīdams ”cilvēki”, Jēzus domāja par visiem cilvēkiem — arī par ienaidniekiem. Tajā pašā sprediķī viņš teica: ”Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā.” (Mateja 5:43, 44.) Vai nav tiesa, ka šāda mīlestība ļautu atrisināt daudzas mūsdienu problēmas? Indijas politiskais darbinieks Mohandass Gandijs uzskatīja, ka tas ir iespējams. Viņš reiz esot sacījis: ”Kad [mēs vienosimies], pamatojoties uz mācībām, ko Kalna sprediķī izklāstīja Kristus, mēs būsim atrisinājuši.. visas pasaules problēmas.” Ja cilvēki sekotu tam, ko Jēzus mācīja par mīlestību, viņi tiešām varētu tikt galā ar daudzām mūsdienu problēmām.
Jēzus dzīve
Jēzus ne tikai mācīja, kādai jābūt mīlestībai, bet arī dzīvoja saskaņā ar to, ko mācīja. Piemēram, viņš vienmēr pakārtoja savas vēlmes citu cilvēku vajadzībām. Kādu dienu Jēzus un mācekļi bija bijuši tik aizņemti, ka viņiem nebija iznācis laika pat paēst. Jēzus saprata, ka mācekļiem ir nepieciešama atpūta, tāpēc viņš kopā ar tiem devās uz kādu nomaļu vietu. Taču, kad viņi sasniedza savu galamērķi, priekšā jau gaidīja milzīgs cilvēku pūlis. Ko jūs domātu, ieraugot cilvēku pūli, kas vēlas, lai jūs strādājat, kad ir paredzēts atpūsties? Jēzum, kā rakstīts evaņģēlijā, ”sirds.. par tiem iežēlojās”, un ”viņš sāka tos daudz mācīt”. (Marka 6:34.) Rūpes par cilvēkiem vienmēr mudināja Jēzu palīdzēt viņiem.
Jēzus ne tikai mācīja cilvēkus, bet palīdzēja tiem arī citādi. Reiz viņš paēdināja vairāk nekā 5000 cilvēku, kas bija ilgi klausījušies viņā. Pēc neilga laika Jēzus atkal paēdināja lielu pulku — vairāk nekā 4000 cilvēku, kam bija beigušies pārtikas krājumi, jo viņi bija klausījušies Jēzus pamācības trīs dienas. Pirmajā reizē Jēzus izmantoja piecas maizes un divas zivis, bet otrajā — septiņas maizes un dažas mazas zivtiņas. (Mateja 14:14—22; 15:32—38.) Tātad Jēzus spēja darīt brīnumus.
Jēzus arī dziedināja daudzus cilvēkus. Viņš izdziedināja tos, kas bija akli, klibi, spitālīgi un kurli. Viņš pat atdzīvināja mirušos! (Lūkas 7:22; Jāņa 11:30—45.) Reiz kāds spitālīgs cilvēks viņam teica: ”Ja tu gribi, tu mani vari šķīstīt.” Ko darīja Jēzus? ”Viņš, sirdī kustināts, roku izstiepa, to aiz[s]kāra un uz to saka: ”Es gribu, topi šķīsts.”” (Marka 1:40, 41.) Šādi brīnumi liecināja par Jēzus mīlestību pret cietējiem.
Daudziem cilvēkiem ir grūti noticēt, ka Jēzus darīja brīnumus. Bet der atcerēties, ka Jēzus paveiktajiem brīnumiem bija daudz liecinieku. Pat Jēzus pretinieki, kas visādi centās viņu apvainot, nevarēja noliegt, ka viņš dara brīnumus. (Jāņa 9:1—34.) Jēzus brīnumiem bija noteikts mērķis. Redzot tos, cilvēki varēja saprast, ka viņu ir sūtījis Dievs. (Jāņa 6:14.)
Darīdams brīnumus, Jēzus netiecās iegūt cilvēku atzinību. Viņš deva godu Dievam, kurš viņu bija apveltījis ar brīnumainām spējām. Reiz Kapernaumā Jēzus sēdēja mājā, kas bija pilna ar cilvēkiem. Kāds paralizēts vīrietis gribēja, lai viņu izdziedina, taču viņš nevarēja piekļūt Jēzum. Vīrieša draugi izveidoja jumtā caurumu un nolaida viņu istabā. Redzēdams šo cilvēku ticību, Jēzus izdziedināja paralizēto vīrieti. Brīnumainās izdziedināšanas aculiecinieki slavēja Dievu un atzina: ”To mēs ne mūžam vēl neesam redzējuši.” (Marka 2:1—4, 11, 12.) Jēzus, darīdams brīnumus, slavēja Jehovu, savu Dievu, un palīdzēja cietējiem.
Tomēr brīnumainā dziedināšana nebija galvenais Jēzus kalpošanā. Viens no cilvēkiem, kas rakstīja par Jēzus dzīvi, norādīja: ”Šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā.” (Jāņa 20:31.) Tātad Jēzus nāca uz zemi, lai ticīgie cilvēki varētu iegūt dzīvību.
Jēzus upuris
”Ko tas nozīmē: nāca uz zemi?” kāds varbūt jautās. ”No kurienes viņš nāca?” Jēzus pats teica: ”Es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko es gribu, bet ko grib tas, kas mani sūtījis.” (Jāņa 6:38.) Jēzus, Dieva vienpiedzimušais Dēls, dzīvoja vēl pirms tam, kad viņš kļuva par cilvēku. Bet ko gribēja tas, kurš viņu sūtīja uz zemi? ”Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka viņš devis savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību,” atzīmēja Jānis, viens no evaņģēliju sarakstītājiem. (Jāņa 3:16.) Kā Jēzus varēja nodrošināt mūžīgu dzīvību?
Bībele pavēstī, kā visi cilvēki nokļuva nāves varā. Diviem pirmajiem cilvēkiem Dievs dāvāja dzīvību un iespēju dzīvot mūžīgi. Diemžēl viņi nolēma nostāties pret savu Radītāju. (1. Mozus 3:1—19.) Šī grēka dēļ visi Ādama un Ievas pēcnācēji saņēma nepatīkamu mantojumu — nāvi. (Romiešiem 5:12.) Lai cilvēki varētu dzīvot pilnvērtīgi, grēks un nāve ir jāiznīcina.
Neviens zinātnieks nevar atbrīvot cilvēkus no nāves, piemēram, ar gēnu inženierijas paņēmieniem. Turpretī cilvēku Radītājs ir spējīgs dot paklausīgajiem cilvēkiem pilnību, lai viņi varētu dzīvot mūžīgi. Bībelē ir teikts, ka tas ir iespējams ar izpirkuma upura starpniecību. Pirmie cilvēki pārdeva sevi un savus pēcnācējus grēka un nāves verdzībā. Pilnību un paklausību Dievam viņi samainīja pret neatkarību no Dieva un iespēju pašiem lemt, kas ir labs un kas — ļauns. Lai cilvēki varētu atgūt pilnību, bija nepieciešama samaksa, kas atbilstu pilnīga cilvēka dzīvībai, kuru zaudēja mūsu pirmvecāki. Tā kā visi cilvēki manto nepilnību, neviens no viņiem nespēja dot šādu samaksu. (Psalms 49:8.)
Dievs Jehova palīdzēja cilvēkiem. Viņš pārvietoja sava vienpiedzimušā Dēla pilnīgo dzīvību kādas jaunavas klēpī, un tā dzemdēja Jēzu. Pirms dažiem gadu desmitiem daudziem cilvēkiem nebūtu pieņemama doma, ka jaunavai varētu piedzimt dēls. Bet mūsdienās zinātniekiem ir izdevies klonēt zīdītājus un pārvietot gēnus no viena organisma otrā. Tāpēc diezin vai ir saprātīgi apšaubīt Radītāja spēju aizsākt dzīvību neparastā veidā.
Kad uz zemes bija piedzimis pilnīgs cilvēks, kļuva iespējams izpirkt cilvēci no grēka un nāves varas. Bet bija jāpaiet laikam, lai Jēzus izaugtu par ”ārstu”, kurš spētu sagādāt ”zāles” cilvēces problēmu atrisināšanai. Jēzus dzīve bija nevainojama — tā bija dzīve bez grēka. Jēzus ne tikai redzēja, kādas ciešanas cilvēcei jāpieredz grēka dēļ, bet arī pats izjuta, ko nozīmē būt cilvēkam. Tas viņam palīdzēja kļūt par ļoti iejūtīgu ”ārstu”. (Ebrejiem 4:15.) Brīnumainā dziedināšana, ko Jēzus veica, dzīvodams uz zemes, apliecināja, ka viņš vēlas un var izdziedināt slimos. (Mateja 4:23.)
Jēzus bija kalpojis uz zemes trīsarpus gadus, kad pretinieki viņu nogalināja. Jēzus pierādīja, ka pilnīgs cilvēks spēj būt paklausīgs savam Radītājam pat vislielākajos pārbaudījumos. (1. Pētera 2:22.) Pilnīgā cilvēka dzīvība, ko viņš upurēja, kļuva par izpirkuma maksu, kura padara iespējamu cilvēces atbrīvošanu no grēka un nāves. Jēzus Kristus teica: ”Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.” (Jāņa 15:13.) Trešajā dienā pēc nāves Jēzus tika piecelts no mirušajiem un kļuva par garīgu būtni, un pēc dažām nedēļām viņš tika pacelts debesīs, kur viņš atdeva izpirkuma maksu Dievam Jehovam. (1. Korintiešiem 15:3, 4; Ebrejiem 9:11—14.) Pēc tam Jēzus varēja izmantot izpirkuma upura vērtību savu sekotāju labā.
Vai jūs nevēlētos pieredzēt garīgu, emocionālu un fizisku izdziedināšanu? Lai šāda dziedināšana būtu iespējama, ir nepieciešama ticība Jēzum Kristum. Varbūt jūs vēlaties iepazīties ar šo ”ārstu”? Tas ir iespējams, vairāk uzzinot par Jēzu Kristu un viņa nozīmi cilvēces glābšanā. Jehovas liecinieki jums labprāt palīdzētu iegūt šādas zināšanas.
[Attēls 5. lpp.]
Jēzus vēlas un spēj dziedināt slimos
[Attēls 7. lpp.]
Kā Jēzus nāve attiecas uz jums?