Kas veido mūsu domāšanu?

”MAN padomdevēji nav vajadzīgi! Es pats zinu, ko darīt!” Šādi vārdi nozīmē, ka cilvēks ir absolūti pārliecināts par sevi un saviem uzskatiem. Protams, neviens nav tiesīgs pieņemt lēmumu cita cilvēka vietā. Bet vai ir saprātīgi tūlīt noraidīt padomu, kas varētu izrādīties ļoti vērtīgs? Vai tiešām cilvēkam nekad nav vajadzīgi padomdevēji? Vai cilvēks var būt pilnīgi pārliecināts, ka neviens neietekmē viņa domāšanu? Varbūt tas notiek, viņam pašam nemaz nezinot?

Pārdomām var noderēt kāds piemērs. Pirms Otrā pasaules kara Hitlera propagandas ministrs Jozefs Gebelss pārņēma savā kontrolē Vācijas kinematogrāfiju, jo saprata, ka kinofilmas ir līdzeklis, ar kura palīdzību var ļoti sekmīgi ”ietekmēt cilvēku uzskatus un tātad arī viņu rīcību”. (Propaganda and the German Cinema 1933-1945.) Tagad mēs zinām, cik labi ar šo un citiem paņēmieniem viņam izdevās panākt, ka tauta — parasti, saprātīgi cilvēki — akli seko nacistu ideoloģijai.

Patiesībā mūsu domāšanu, tātad arī rīcību, vienmēr lielākā vai mazākā mērā ietekmē citu cilvēku uzskati. Ne vienmēr tas ir slikti. Ja mēs uzklausām savus skolotājus, draugus un vecākus, ja mēs ņemam vērā to cilvēku padomus, kuri mums no sirds vēl labu, mēs esam tikai ieguvēji. Bet, ja mūs māca cilvēki, kas domā vienīgi par sevi un paši tiek mānīti vai ir pagrimuši, — cilvēki, kas ir ”maldinātāji”, kā Pāvils viņus nosauca —, tad jābūt ļoti uzmanīgam. (Titam 1:10; 5. Mozus 13:7—9.)

Cilvēks, kurš uzskata, ka viņa domāšanu neviens nevar ietekmēt, ir pašpārliecināts. (Salīdzināt 1. Korintiešiem 10:12.) Droši vien viņa domāšanu jau sen kāds ietekmē — tas mēdz notikt daudz lielākā mērā, nekā cilvēki to vēlas atzīt. Piemēra pēc var minēt cilvēku izvēli, kad viņi iet iepirkties. Vai konkrētas preces izvēle vienmēr ir pilnīgi patstāvīgs, objektīvs lēmums? Vai drīzāk nav tā, ka pircēja izvēli nemanot, tomēr spēcīgi iespaido citi cilvēki? Žurnālists Eriks Klārks uzskata, ka tā tiešām notiek. ”Jo vairāk mēs tiekam bombardēti ar reklāmām,” viņš saka, ”jo mazāk tās pamanām, un gandrīz vienmēr tās mūs ietekmē arvien spēcīgāk.” Žurnālists norāda uz vēl kādu interesantu faktu: kad cilvēkiem tiek jautāts, vai reklāma ir iedarbīga, gandrīz visi atzīst, ka tā tiešām ir iedarbīga, taču piebilst, ka viņus tā neiespaido. Cilvēki mēdz domāt, ka visi, izņemot viņus pašus, padodas reklāmas ietekmei. ”Viņiem šķiet, ka viņi ir vienīgie, kurus tas neskar.” (The Want Makers.)

”Šai pasaulei līdzīgi”?

Ļaujoties reklāmas ietekmei, cilvēks nevar sev nodarīt pārāk lielu ļaunumu. Bet ir kāda ietekme, kurai pakļauties ir diezgan bīstami. Bībelē ir skaidri teikts, ka Sātans ļoti labi prot mānīt cilvēkus. (Atklāsmes 12:9.) Sātana izmantotos paņēmienus var raksturot ar vārdiem, ko reiz teica kāds reklāmas aģents, kurš atzina, ka pircējus var ietekmēt divējādi — ”pievilinot viņus vai veidojot viņu domāšanu”. Ja propagandas un reklāmas speciālisti izmanto tik viltīgus paņēmienus, var nešaubīties, ka Sātans dara to pašu, tikai daudz prasmīgāk. (Jāņa 8:44.)

Apustulis Pāvils zināja, ka Sātans cenšas iespaidot cilvēkus. Pāvils bija norūpējies, ka Sātans varētu piekrāpt kādu no viņa ticības biedriem, kas būtu kļuvis neuzmanīgs. Viņš rakstīja: ”Es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū.” (2. Korintiešiem 11:3, LB-65r.) Šajos vārdos izskan nopietns brīdinājums. Ja mēs to atstājam bez ievērības, mēs esam līdzīgi cilvēkiem, kuri uzskata, ka propaganda ir efektīvs līdzeklis, kas viņus tomēr neietekmē. Par Sātana propagandas iedarbīgumu nepārprotami liecina nežēlība, izvirtība un liekulība, kas raksturīgas mūsdienu sabiedrībai.

Tāpēc Pāvils lūdza savus ticības biedrus, lai viņi nekļūst ”šai pasaulei līdzīgi”. (Romiešiem 12:2.) Sātans dara visu iespējamo, lai cilvēki dzīvotu, kā viņš to vēlas. Viņš rīkojas līdzīgi podniekam. Senatnē podnieki mēdza iespiest mālu veidnē, lai iegūtu vajadzīgās formas traukus un ornamentus. Sātans panāk kaut ko līdzīgu, izmantojot pasaules politiskos spēkus, komerciju, reliģijas un izklaidi. Sātana ietekme mūsdienās ir jūtama tikpat plašā mērogā, kā tas bija apustuļa Jāņa dzīves laikā. Jānis rakstīja, ka ”visa pasaule atrodas ļaunā varā”. (1. Jāņa 5:19, NW; skat. arī 2. Korintiešiem 4:4.) Ja rodas šaubas, vai Sātans tiešām spēj piemānīt tik daudz cilvēku un iespaidot viņu domāšanu, var atcerēties, cik labi viņam tas izdevās ar izraēliešiem — veselu tautu, kas bija veltīta Dievam. (1. Korintiešiem 10:6—12.) Vai tas pats nevarētu notikt ar jebkuru cilvēku? Jā, tas var notikt, ja cilvēks pieļauj, ka Sātans viņu ietekmē.

Saprast, kas notiek

Viltīgi paņēmieni parasti iedarbojas uz cilvēkiem, kas paši to pieļauj. Savā grāmatā Neredzamie pārliecinātāji (The Hidden Persuaders) Vens Pakards atzīmēja: ”Tomēr ir kāds efektīvs līdzeklis pret šādiem pārliecinātājiem — mēs varam neļaut, ka viņi mūs pārliecinātu. Gandrīz vienmēr mums pastāv iespēja izvēlēties, un neviens mūs nevar nopietni ietekmēt, ja mēs saprotam, kas notiek.” To pašu var teikt par propagandu un krāpšanu.

Lai ”saprastu, kas notiek”, mums jāļauj, lai mūsu prātu ietekmētu kaut kas labs un noderīgs. Prāts zināmā mērā ir līdzīgs organismam — tam ir nepieciešams pilnvērtīgs uzturs, lai tas būtu vesels un darbotos pareizi. (Salamana Pamācības 5:1, 2.) Informācijas trūkums var nodarīt tādu pašu ļaunumu kā nepareiza informācija. Tāpēc, cenšoties sargāt prātu no mānīgām idejām un filozofijām, nekad nevajadzētu kļūt aizspriedumainam un skeptiskam pret visu informāciju un visiem padomiem, ko mēs saņemam. (1. Jāņa 4:1.)

Godīga pārliecināšana nav tas pats, kas slēpta propaganda. Apustulis Pāvils brīdināja jauno Timoteju būt uzmanīgam un vairīties no ļauniem cilvēkiem un krāpniekiem, kuri, kā viņš norādīja, ”iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies”. Bet tāpat Pāvils Timotejam teica: ”Paliec mācībās, ko esi mācījies un par ko esi pārliecinājies; jo tu zini, kas tev to ir mācījuši.” (2. Timotejam 3:13, 14.) Tā kā lielākā vai mazākā mērā mūs ietekmē viss, ko iemācāmies, svarīgi ir ’zināt, kas mums to māca,’ — zināt, ka tie ir cilvēki, kas domā par mums, nevis tikai par sevi.

Katrs cilvēks pats var izvēlēties, ko darīt. Mēs varam kļūt ”šai pasaulei līdzīgi”, ļaujot, lai mūsu domāšanu veido šīs pasaules filozofijas un vērtību sistēmas. (Romiešiem 12:2.) Tomēr jāņem vērā, ka pasaulei nerūp mūsu patiesās vajadzības. Tāpēc Pāvils izteica šādu brīdinājumu: ”Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām.” (Kolosiešiem 2:8, LB-65r.) Sātans šādā veidā var viegli sagūstīt cilvēku vai piespiest viņu rīkoties pēc sava prāta. Pašam cilvēkam nekas īpašs nav jādara. To var salīdzināt ar situāciju, kad nesmēķētājs atrodas piesmēķētā telpā. Viņa veselībai tiek nodarīts ļaunums, kaut gan viņš tikai ieelpo piesārņoto gaisu.

Bet mums nav obligāti jāelpo kaitīgais ”gaiss”. (Efeziešiem 2:2.) Mēs varam izmantot Pāvila padomu: ”Pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.” (Romiešiem 12:2.) Lai to izdarītu, ir nepieciešama piepūle. (Salamana Pamācības 2:1—5.) Jehova nemanipulē ar cilvēkiem. Viņš piedāvā visu vajadzīgo informāciju, bet mums pašiem šī informācija jāpieņem un jāļauj, lai tā ietekmētu mūsu domāšanu. (Jesajas 30:20, 21; 1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Mums pašiem jāvēlas lasīt Bībeli — Dieva iedvesmotos ”svētos rakstus” — un paturēt savā prātā tās patiesības, ko mēs uzzinām. (2. Timotejam 3:15—17.)

Ļausim, lai Jehova mūs veido

Lai cilvēkam nāktu par labu tas, ko Jehova māca, viņam nepieciešama paklausība un vēlēšanās mainīties. Jehova šo patiesību reiz paskaidroja ar kādu salīdzinājumu. Viņš pavēlēja pravietim Jeremijam doties uz podnieka darbnīcu. Tur Jeremija redzēja, kā podnieks, kam neizdevās iecerētais trauks, no tā paša māla izveidoja citas formas trauku. ”Vai tad Es nevaru ar jums, Israēla nams, tāpat darīt, kā šis podnieks?” jautāja Jehova. ”Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat manā rokā, Israēla nams.” (Jeremijas 18:1—6.) Vai tas nozīmēja, ka izraēlieši Jehovas rokās bija kā māla pika, no kuras viņš varēja veidot, ko vien gribēja?

Jehova savu varenību nekad neizmanto, lai piespiestu cilvēkus rīkoties pret viņu gribu, un Jehovas darbam nekad nav trūkumu, kādi mēdz gadīties, piemēram, podnieka darbā. (5. Mozus 32:4.) Trūkumi rodas tad, ja cilvēki, kurus Jehova cenšas veidot, pretojas viņa vadībai. Cilvēki nav māla pikas. Viņiem ir dota gribas brīvība. Tāpēc mēs varam izvēlēties — ļaut, lai Jehova mūs veido, vai apzināti pretoties viņa vadībai.

Nav šaubu, ka ieklausīties Jehovas padomos ir daudz labāk nekā augstprātīgi apgalvot: ”Es pats zinu, ko darīt!” Mums visiem ir nepieciešama Jehovas vadība. (Jāņa 17:3.) Mūsu nostājai būtu jābūt tādai pašai, kāda bija psalmu dziesminiekam Dāvidam, kurš lūdza Dievu: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” (Psalms 25:4.) Mums jāpatur prātā ķēniņa Salamana vārdi: ”Kas ir gudrs un zinīgs, tas klausās un labojas.” (Salamana Pamācības 1:5.) Vai mēs klausāmies, ko Jehova saka? Ja mēs to darām, tad arī uz mums attiecas vārdi: ”Labs padoms tevi pasargās, un saprāts tevi paglābs.” (Salamana Pamācības 2:11.)