Mācīsim ar izpratni un spēju pārliecināt
”Gudrā sirds liek viņa mutei parādīt izpratni, un viņa lūpām tā pievieno spēju pārliecināt.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 16:23, NW)
1. Kāpēc mācīt Dieva Rakstus nenozīmē tikai izklāstīt informāciju?
MĀCOT cilvēkiem Dieva Rakstus, mēs vēlamies apgaismot ne tikai viņu prātu, bet arī sirdi. (Efeziešiem 1:18, NW.) Tāpēc mācīt nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai izklāstīt kādu informāciju. Salamana Pamācībās 16:23 (NW) ir sacīts: ”Gudrā sirds liek viņa mutei parādīt izpratni, un viņa lūpām tā pievieno spēju pārliecināt.”
2. a) Ko nozīmē pārliecināt? b) Kāpēc visi kristieši var būt skolotāji, kas māk pārliecināt?
2 Apustulis Pāvils izmantoja šajā pantā minētos principus, kad viņš mācīja citus. Atrazdamies Korintā, Pāvils ”katru sabatu mācīja sinagogā un centās pārliecināt jūdus un grieķus”. (Apustuļu darbi 18:4.) Kādā vārdnīcā ir teikts, ka grieķu valodas vārds, kas šeit tulkots kā ”pārliecināt”, nozīmē ’ar saprātīgu spriedumu un morālu apsvērumu palīdzību panākt izmaiņas uzskatos’. Ar pārliecinošu argumentu palīdzību Pāvilam izdevās panākt, ka cilvēki pašā pamatā maina savu domāšanu. Pāvils spēja pārliecināt tik labi, ka ienaidnieki no viņa baidījās. (Apustuļu darbi 19:24—27.) Tomēr Pāvila sekmes nebija viena cilvēka sasniegums. Savā vēstulē korintiešiem viņš teica: ”Mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē, lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.” (1. Korintiešiem 2:4, 5.) Tā kā visiem kristiešiem palīdz Dieva Jehovas gars, viņi visi var kļūt par skolotājiem, kas māk pārliecināt. Kā viņi to var darīt? Pievērsīsim uzmanību vairākiem labiem mācīšanas paņēmieniem.
Jāmācās klausīties
3. Kāpēc, mācot citus, nepieciešama izpratne, un kā mēs varam piekļūt cilvēka sirdij?
3 Vispirms skolotājam jāmāk klausīties. Kā teikts Salamana Pamācībās 16:23 (NW), lai spētu pārliecināt, nepieciešama izpratne. Jēzus ļoti labi izprata cilvēkus, ko viņš mācīja. Jāņa 2:25 ir teikts: ”Viņš pats zināja, kas bija cilvēkā.” Bet kā lai mēs zinām, kas ir sirdī tiem cilvēkiem, kurus mēs mācām? To mēs varam uzzināt, ja esam uzmanīgi klausītāji. Jēkaba 1:19 ir sacīts: ”Lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt.” Protams, ne visi cilvēki tūlīt stāsta visu, ko viņi domā. Bet cilvēki, kam mēs mācām Bībeli, sāk atklātāk runāt par savām domām, kad viņi saprot, ka mēs patiesi interesējamies par viņiem. Ar laipniem un precīziem jautājumiem mēs varam piekļūt cilvēka sirdij un ”izsmelt” to, par ko viņš domā. (Salamana Pamācības 20:5.)
4. Kāpēc draudžu vecākajiem jābūt uzmanīgiem klausītājiem?
4 Sevišķi uzmanīgiem klausītājiem jābūt draudžu vecākajiem, lai viņi ”zinātu, kā ikvienam atbildēt”. (Kolosiešiem 4:6.) Salamana Pamācībās 18:13 ir izteikts šāds brīdinājums: ”Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu.” Reiz divi brāļi, vēlēdamies palīdzēt kādai māsai, kas nebija ieradusies uz vairākām sapulcēm, runāja ar viņu par pasaules ietekmi. Māsa jutās ļoti aizvainota, jo brāļi nebija painteresējušies par viņas prombūtnes iemesliem. Māsa nevarēja apmeklēt visas sapulces, jo viņai nesen bija izdarīta operācija. Tiešām, ārkārtīgi svarīgi ir uzklausīt cilvēku, pirms mēs dodam viņam kādu padomu.
5. Kā draudzes vecākie var risināt strīdus, kas rodas brāļu starpā?
5 Draudzes vecākajiem mācīt citus bieži vien nozīmē dot padomus. Arī tāpēc viņiem jābūt uzmanīgiem klausītājiem. Jo sevišķi tas nepieciešams gadījumos, kad starp ticības biedriem izceļas strīdi. Tikai uzmanīgi ieklausoties cilvēkos, kam radušās domstarpības, vecākie var rīkoties tāpat kā debesu Tēvs, ”kas cilvēka stāvokli neievērodams spriež tiesu”. (1. Pētera 1:17.) Cilvēki, kam ir radušās domstarpības, mēdz būt ļoti satraukti, tāpēc draudzes vecākajam jāpatur prātā padoms, kas dots Salamana Pamācībās 18:17: ”Ikviens kā pirmais šķiet savas sūdzības lietā taisns esam; tikai kad lietā iesaistās viņa pretinieks, tā noskaidrojas.” Labs skolotājs ieklausās abu pušu viedoklī. Ar kopīgu lūgšanu viņš palīdz radīt mierīgu gaisotni. (Jēkaba 3:18.) Ja sarunas dalībnieki zaudē savaldību, draudzes vecākais palūdz, lai brāļi izklāsta savu viedokli viņam, nevis izsaka pārmetumus viens otram. Uzdodot piemērotus jautājumus, vecākais var iegūt lielāku skaidrību par attiecīgo gadījumu. Lielākoties strīdu iemesls ir slikta domu apmaiņa, nevis ļaunprātība. Bet arī gadījumos, kad ir pārkāpti Bībeles principi, draudzes vecākais var pamācīt ar izpratni tikai tad, ja viņš ir uzklausījis abas puses.
Viela jāpasniedz vienkārši
6. Kādu priekšzīmi rādīja Pāvils un Jēzus?
6 Lai labi mācītu citus, jāiemācās to darīt vienkārši. Protams, mēs gribam, lai cilvēki ”spētu aptvert, kāds ir [patiesības] platums, gaŗums, augstums un dziļums”. (Efeziešiem 3:18.) Bībeles mācībās ir arī aizraujošas un sarežģītas detaļas. (Romiešiem 11:33.) Bet Pāvils, sludinādams grieķiem, galveno uzmanību pievērsa vienkāršajai vēstij par Kristu. (1. Korintiešiem 2:1, 2.) Arī pats Jēzus sludināja skaidri un saprotami. Viņš lietoja vienkāršus vārdus, kad teica slaveno Kalna sprediķi. Tomēr šajā runā ir vairākas ārkārtīgi dziļas patiesības. (Mateja 5.—7. nodaļa.)
7. Kas mums jādara, lai Bībeles nodarbības nebūtu sarežģītas?
7 Kad mēs mācām cilvēkiem Bībeli, arī mēs varam pasniegt vielu vienkārši. Tas ir panākams, pievēršot uzmanību svarīgākajam. (Filipiešiem 1:10.) Kad tiek apspriesti sarežģīti jautājumi, mums jālieto saprotami vārdi. Mums jāpievērš uzmanība būtiskākajiem pantiem, nevis jācenšas nolasīt un pārrunāt visus Bībeles pantus, kas ir minēti publikācijā. Lai tā notiktu, mums labi jāgatavojas nodarbībām. Mēs nedrīkstam dot skolniekam pārāk daudz informācijas un novirzīties no galvenā, apskatot mazsvarīgākus jautājumus. Ja cilvēks uzdod jautājumu, kas nav tieši saistīts ar apskatāmo vielu, mēs varam taktiski paskaidrot, ka šo jautājumu būtu labāk pārrunāt, kad būs pabeigta attiecīgā nodarbība.
Jāuzdod jautājumi
8. Kā Jēzus izmantoja jautājumus?
8 Labs mācīšanas paņēmiens ir jautājumi. Jēzus Kristus, mācīdams cilvēkus, bieži uzdeva jautājumus. Piemēram, Jēzus reiz jautāja Pēterim: ”Kā tev šķiet, Sīmani? No kā laicīgie ķēniņi ņem muitu vai nodokli? Vai no saviem dēliem, vai no svešiniekiem?” Kad Pēteris atbildēja: ”No svešiniekiem,” tad Jēzus uz to sacīja: ”Tā tad pašu bērni ir svabadi.” (Mateja 17:24—26.) Tā kā tas, kuru pielūdza templī, bija Jēzus Tēvs, viņam patiesībā nebija jāmaksā tempļa nodoklis. Bet Jēzus paskaidroja šo faktu, prasmīgi uzdodams jautājumus. Jēzus palīdzēja Pēterim izdarīt pareizu secinājumu, pamatojoties uz tām zināšanām, kādas viņam jau bija.
9. Kā mēs varam izmantot jautājumus Bībeles nodarbību laikā?
9 Mēs varam izmantot jautājumus Bībeles nodarbību laikā. Kad skolnieks atbild nepareizi, pirmajā brīdī gribas pateikt priekšā pareizo atbildi. Bet vai skolniekam tā paliks prātā? Bieži vien vislabāk ir tad, ja mēs ar jautājumiem palīdzam skolniekam pašam nonākt pie pareizā secinājuma. Piemēra pēc iedomāsimies cilvēku, kam ir grūti saprast, kāpēc viņam jālieto Dieva vārds. Mēs varētu viņam pajautāt: ”Vai jūsu vārds jums ir svarīgs? ... Kāpēc tas jums ir svarīgs? ... Kā jūs justos, ja kāds cilvēks nevēlētos izrunāt jūsu vārdu? ... Vai Dievs, pieprasīdams, lai mēs lietojam viņa vārdu, nerīkojas saprātīgi?”
10. Kā draudžu vecākie var izmantot jautājumus, lai palīdzētu cilvēkiem, kam ir saglabājušās emocionālas rētas?
10 Draudžu vecākie ļoti labi var izmantot jautājumus, rūpējoties par ganāmpulku. Daudzi draudzes locekļi, kam Sātana pasaule ir ļoti nodarījusi pāri, uzskata, ka viņi ir netīri un nav pelnījuši mīlestību. Kristietim, kam ir šāds uzskats, draudzes vecākais varētu pavaicāt: ”Tu saki, ka jūties netīrs, bet kā tev šķiet, ko Jehova par tevi domā? Vai tas, ka mūsu debesu Tēvs ir pieļāvis sava Dēla nāvi, lai par tevi būtu dots izpirkums, nenozīmē, ka viņš tevi mīl?” (Jāņa 3:16.)
11. Kas tiek panākts ar retoriskiem jautājumiem, un kā tos var izmantot publiskajās runās?
11 Labs mācīšanas paņēmiens ir arī retoriskie jautājumi. Klausītājiem nav balsī jāatbild uz šiem jautājumiem, taču tie palīdz viņiem pārdomāt dzirdēto. Senatnē pravieši mēdza uzdot šādus jautājumus, lai klausītāji iedziļinātos viņiem sludinātajā vēstī. (Jeremijas 18:14, 15.) Jēzus sekmīgi izmantoja retoriskus jautājumus. (Mateja 11:7—11.) Šādi jautājumi ir sevišķi noderīgi, kad jāuzrunā auditorija. Iedarbīgāk varētu būt nevis vienkārši pateikt klausītājiem, ka jākalpo Jehovam no sirds, lai viņam patiktu, bet uzdot jautājumu: ”Vai Jehova varētu būt apmierināts, ja mēs nekalpojam viņam no visas sirds?”
12. Kāpēc ir labi uzdot viedokļa jautājumus?
12 Viedokļa jautājumi palīdz noskaidrot, vai cilvēks, kas mācās Bībeli, tic uzzinātajam. (Mateja 16:13—16.) Uz jautājumu par dzimumattiecībām ārpus laulības cilvēks droši vien atbildēs, ka tās nav pieļaujamas. Bet pēc viņa atbildes var uzdot arī citus jautājumus, piemēram: ”Ko jūs domājat par Dieva noteiktajām tikumības normām? Vai jums nešķiet, ka tās cilvēku pārāk ierobežo? Vai, jūsuprāt, tiešām ir svarīgi, vai cilvēks ievēro Dieva noteiktās normas?”
Ilustrācijas, kas skar sirdi
13., 14. a) Ko nozīmē paskaidrot ar ilustrācijām? b) Kāpēc labas ilustrācijas ir ļoti iedarbīgas?
13 Vēl viens veids, kā piekļūt klausītāju un Bībeles skolnieku sirdij, ir labas ilustrācijas. Grieķu valodas vārds, kas Bībelē tulkots ar vārdu ”līdzība”, burtiski nozīmē ’tas, kas nolikts blakām vai salikts kopā’. Kad mēs lietojam ilustrāciju, mēs paskaidrojam kaut ko, ”noliekot to blakām” kaut kam citam, līdzīgam. Jēzus reiz jautāja: ”Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim?” — un pēc tam stāstīja par sinepju sēklu, par kuru viņa klausītāji labi zināja. (Marka 4:30—32.)
14 Dieva pravieši izmantoja daudz iedarbīgu ilustrāciju. Kad asīrieši, kas bija Dieva ierocis izraēliešu sodīšanai, padevās nevaldāmai nežēlībai, Jesaja norādīja uz viņu pārgalvību ar šādu salīdzinājumu: ”Vai tad cirvis lai lielās tā priekšā, kas ar to cērt; vai zāģis lai izgāztu savas krūtis pret to, kas ar to zāģē?” (Jesajas 10:15.) Arī Jēzus, kad viņš mācīja cilvēkus, izmantoja daudz salīdzinājumu. ”Bez līdzībām viņš uz tiem neko nerunāja,” teikts Bībelē. (Marka 4:34.) Labas ilustrācijas ir ļoti iedarbīgas, jo tās ietekmē ne tikai prātu, bet arī sirdi. Ilustrācijas palīdz klausītājam labāk uztvert jaunu informāciju, salīdzinot to ar kaut ko jau zināmu.
15., 16. Kādas ilustrācijas ir iedarbīgas? Miniet kādu piemēru.
15 Kas būtu jāpatur prātā, lai ilustrācijas iedarbotos uz cilvēka sirdi? Vispirms mums jāizvēlas ilustrācijas, kuras tiešām atbilst tam, ko mēs vēlamies paskaidrot. Ja salīdzinājums kaut kādā ziņā nav piemērots, tas novērš klausītāja uzmanību un nepalīdz saprast attiecīgo jautājumu. Reiz kāds orators, vēlēdamies paskaidrot svaidīto atlikuma padevību Jēzus Kristus vadībai, runāja par uzticamu suni. Bet vai šāds salīdzinājums nav necienīgs? Bībelē šis pats jautājums ir paskaidrots daudz patīkamāk un ar pienācīgu cieņu. Tajā 144 000 ar garu svaidīto Jēzus sekotāju ir salīdzināti ar ”savam vīram greznotu līgavu”. (Atklāsmes 21:2.)
16 Vislabākie ir tie salīdzinājumi, kas ņemti no cilvēku dzīves. Nātāna stāsts par jēriņu, kas tika nokauts, aizkustināja ķēniņu Dāvidu, jo Dāvids jaunībā bija ganījis aitas un mīlēja tās. (1. Samuēla 16:11—13; 2. Samuēla 12:1—7.) Ja Nātāns būtu stāstījis par bulli, tas nebūtu tik spēcīgi ietekmējis Dāvidu. Ja mēs pamatotu ilustrācijas uz kādiem zinātniskiem faktiem vai mazpazīstamiem vēstures notikumiem, klausītājiem tās droši vien neko neizteiktu. Jēzus līdzības bija ņemtas no ikdienas dzīves. Viņš stāstīja par lampu, par putniem gaisā un puķēm laukā. (Mateja 5:15, 16; 6:26, 28.) Cilvēkiem, kas klausījās Jēzū, bija viegli uztvert šādus salīdzinājumus.
17. a) Ko mēs varam izmantot ilustrācijās? b) Kā ilustrācijas no mūsu publikācijām var pielāgot skolnieka apstākļiem?
17 Kalpošanā mums rodas daudz iespēju izmantot vienkāršas un iedarbīgas ilustrācijas. Mums tikai jābūt vērīgiem. (Apustuļu darbi 17:22, 23.) Mēs varam stāstīt ilustrācijas, kuru pamatā ir kaut kas no mūsu klausītāja ģimenes dzīves, mājas, darba vai vaļasprieka. Mēs varam izmantot to, kas mums ir zināms par skolnieku, un nedaudz izmainīt ilustrācijas, kuras minētas studēšanai paredzētajā publikācijā. Piemēram, ļoti labs salīdzinājums ir atrodams grāmatas Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi 8. nodaļā, 14. rindkopā. Tur ir stāstīts par vecākiem, kurus apmelo viņu kaimiņš. Ja mēs mācām Bībeli cilvēkam, kam ir bērni, būtu labi padomāt, kā salīdzinājumu var piemērot viņa apstākļiem.
Prasmīgi nolasīti panti
18. Kāpēc mums jāmācās tekoši lasīt?
18 Pāvils mudināja Timoteju: ”Nododies lasīšanai, paskubināšanai, mācīšanai.” (1. Timotejam 4:13.) Tā kā Bībele ir mūsu mācību pamats, mums jāprot to tekoši lasīt. Levītiem bija uzticēts pienākums lasīt Mozus bauslību Dieva tautas priekšā. Vai levīti stomījās, lasīdami bauslību, vai viņi izrunāja vārdus neizteiksmīgi? Nē, tā nebija. Bībelē, Nehemijas 8:8, ir stāstīts, ka viņi ”lasīja no tās grāmatas, Dieva bauslības, skaidrā valodā; un viņi deva paskaidrojumus tā, ka lasīto visi varēja saprast”.
19. Kas jādara, lai mēs tekoši lasītu Bībeles pantus?
19 Reizēm kristieši, kas ir ļoti labi oratori, nav visai labi lasītāji. Kas viņiem jādara, lai labotu šo trūkumu? Viņiem jāvingrinās lasīšanā. Viņiem jālasa balsī vēl un vēlreiz, līdz kamēr viņi lasa tekoši. Valodās, kurās ir pieejamas audiokasetes ar Bībeles grāmatu lasījuma ierakstiem, ir labi klausīties šīs kasetes, pievēršot uzmanību loģiskajam akcentam un balss modulācijām, kā arī personvārdu un nepazīstamu vārdu izrunai. Vēl viens veids, kā uzlabot izrunu, ir lasīt priekšā kādam citam, kas prot labi izrunāt vārdus, un lūgt, lai viņš pārtrauc lasījumu un izlabo kļūdu ik reizi, kad misējas. Lai iemācītos pareizi izrunāt sarežģītus vārdus, var ņemt talkā vārdnīcu. Ja cilvēks ir pietiekami labi vingrinājies, viņš diezgan viegli var izrunāt pat tādus vārdus kā Maher šalal haš bas. (Jesajas 8:1.)
20. Kā mēs varam ’būt nomodā par mācību’?
20 Jehovas kalpiem ir dots īpašs uzdevums — mācīt citus cilvēkus. Mums jāizturas pret šo pienākumu ar lielu atbildību. Tāpēc būsim ”nomodā par sevi pašu un par mācību”. (1. Timotejam 4:16.) Mēs būsim labi skolotāji, ja uzmanīgi ieklausīsimies cilvēkos, skaidrosim vielu vienkārši, uzdosim mērķtiecīgus jautājumus, minēsim iedarbīgas ilustrācijas un tekoši lasīsim Bībeles pantus. Izmantosim mācību programmu, ko ar savas organizācijas starpniecību ir nodrošinājis Jehova, jo tā mēs iegūsim ”gudru mēli”. (Jesajas 50:4.) Ja mēs sludināšanā izmantosim visus palīglīdzekļus, arī brošūras un videofilmas, mēs spēsim mācīt cilvēkus ar izpratni un pratīsim viņus pārliecināt.
Vai jūs atceraties?
◻ Kāpēc skolotājam jābūt uzmanīgam klausītājam?
◻ Ko par mācīšanas vienkāršību mēs mācāmies no Pāvila un Jēzus?
◻ Kādus jautājumus mēs varam uzdot, mācot cilvēkus?
◻ Kādām jābūt ilustrācijām, lai tās būtu iedarbīgas?
◻ Kā var iemācīties lasīt tekoši?
[Attēls 16. lpp.]
Labs skolotājs ieklausās cilvēkā un cenšas viņu saprast
[Attēli 18. lpp.]
Jēzus līdzības bija ņemtas no cilvēku ikdienas