Kas ir nepieciešams laimīgas laulības izveidošanai

Droši vien neatrastos tāds cilvēks, kas būtu ar mieru mesties upē, nemācēdams peldēt. Šāda rīcība būtu muļķīga un varētu beigties bēdīgi, varbūt pat ar nāvi. Bet, ja padomā par cilvēkiem, kas precas, tad var redzēt, ka ļoti daudzi steidzas nodibināt laulību, īsti nezinādami, kā veikt ar to saistītos pienākumus.

JĒZUS reiz teica: ”Kuŗš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai.” (Lūkas 14:28.) Par ģimenes veidošanu var teikt to pašu, ko par torņa celšanu. Ja cilvēks vēlas stāties laulībā, viņam labi jāapdomā, ko tas no viņa prasīs, un jāpārliecinās, vai viņš spēs šīs prasības izpildīt.

Kas ir laulība

Būt kopā ar cilvēku, ar kuru var dalīties dzīves priekos un bēdās, — tā patiešām ir liela svētība. Laulība aizpilda to tukšumu, ko cilvēkā mēdz radīt vientulība un izmisums. Tā ļauj apmierināt visiem cilvēkiem iedzimto tieksmi pēc mīlestības, draudzības un tuvām attiecībām. Nav grūti saprast, kāpēc Dievs kādu laiku pēc Ādama radīšanas teica: ”Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas būs ap viņu.” (1. Mozus 2:18; 24:68; 1. Korintiešiem 7:9.)

Cilvēkam apprecoties, dažas problēmas viņa dzīvē var atrisināties. Bet to vietā nāk jaunas. Nodibinot laulību, kopdzīvi sāk divi dažādi cilvēki, kuru personības varbūt ir saskanīgas, taču nekādā gadījumā nav identiskas. Tāpēc pat ļoti saderīgam pārim reizēm rodas nesaskaņas. Kristiešu apustulis Pāvils rakstīja, ka tiem, kas apprecas, būs ”savas miesas bēdas” jeb, kā teikts Vincenta Strelēvica Jaunajā derībā, — ”miesas grūtības”. (1. Korintiešiem 7:28.)

Vai Pāvila vārdos skan pesimisms? Nē, tas nav pesimisms. Pāvils tikai aicināja cilvēkus, kas domā precēties, būt reālistiem. Cilvēka izjūtas, kad viņš ir iemīlējies, nav mēraukla, pēc kuras var spriest, kāda būs laulības dzīve vairākus mēnešus un gadus pēc kāzām. Katrā laulībā ir tai vien raksturīgas grūtības un problēmas. Tās noteikti būs, par to var nešaubīties. Tāpēc ir svarīgi zināt, kā rīkoties, kad tās rodas.

Sastopoties ar grūtībām, vīram un sievai rodas iespēja apliecināt, cik patiesi viņi mīl viens otru. Kuģis izskatās liels un iespaidīgs, kamēr tas stāv piestātnē. Bet kuģa īstā vērtība kļūst redzama vienīgi tad, kad tas ir izgājis jūrā un pret to triecas vētras saceltie viļņi. Arī par laulības stiprumu nevar spriest tikai pēc tiem brīžiem, kad laulībā valda miers un saskaņa. Patiesais laulības stiprums parasti tiek pārbaudīts, kad dzīvesbiedriem jāpārvar grūtības.

Lai grūtības kopīgi pārvarētu, dzīvesbiedru starpā jābūt ļoti ciešām saitēm, jo Dievs bija paredzējis, ka vīrietis ”pieķersies savai sievai” un ”tie kļūs par vienu miesu”. (1. Mozus 2:24.) Daudzus cilvēkus biedē doma par nepieciešamību uzņemties nopietnas saistības. Bet tas ir pats par sevi saprotams, ka divi cilvēki, kas patiešām mīl viens otru, ir gatavi svinīgi apsolīt, ka vienmēr būs kopā. Savstarpējas saistības padara laulību godājamu. Tās ir pamats pārliecībai, ka vīrs un sieva atbalstīs viens otru jebkādos apstākļos, kādi varētu rasties nākotnē.a Ja cilvēks nav gatavs uzņemties šādas nopietnas saistības, viņš patiesībā nav gatavs laulībai. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 5:3, 4.) Arī cilvēkiem, kas jau ir precējušies, ir labi padomāt par to, cik ļoti savstarpēju pienākumu apzināšanās var stiprināt laulību.

Vispirms jāiepazīst sevi

Katrs cilvēks bez liekas domāšanas spēj nosaukt īpašības, kādas viņš vēlas redzēt savā dzīvesbiedrā. Bet daudz grūtāk cilvēkam ir paskatīties uz sevi un pārbaudīt, vai viņam pašam piemīt tās īpašības, kas vajadzīgas laimīgai laulībai. Pašpārbaude ir ārkārtīgi nepieciešama kā pirms, tā arī pēc stāšanās laulībā. Cilvēks, kas vēlas doties laulībā, varētu uzdot sev dažus jautājumus.

• Vai es esmu gatavs visu mūžu būt kopā ar šo cilvēku? (Mateja 19:6.)

Laikā, kad dzīvoja viens no Bībeles sarakstītājiem, pravietis Maleahijs, daudzi vīri pameta savas sievas — varbūt tādēļ, lai apprecētu jaunākas sievietes. Dievs teica, ka viņa altāris mirkst pamesto sievu asarās, un nosodīja vīriešus, kas bija neuzticīgi savām sievām. (Maleahija 2:13—16.)

• Vai es esmu pāri tam vecumam, kad tieksme pēc fiziskas tuvības ir tik spēcīga, ka traucē pieņemt saprātīgus lēmumus? (1. Korintiešiem 7:36, NW.)

”Apprecēties pārāk agri ir ļoti riskanti,” saka Nikija, kas apprecējās 22 gadu vecumā. ”Izjūtas, mērķi un gaume laikā starp padsmit gadiem un 25—30 gadiem vairākkārt mainās.” Protams, cilvēka gatavību laulībai nenosaka tikai vecums. Tomēr jaunietim, kas precas laikā, kad dzimumtieksme viņam ir jaunas un spēcīgas sajūtas, ir grūtāk pieņemt pareizus lēmumus, un viņš var nepamanīt problēmas, kādas varētu rasties nākotnē.

• Kuras no manām īpašībām var veicināt laimi laulībā? (Galatiešiem 5:22.)

Apustulis Pāvils kristiešiem, kas dzīvoja Kolosās, rakstīja: ”Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā.” (Kolosiešiem 3:12.) Šis padoms var noderēt gan tiem, kas domā par laulībām, gan arī tiem, kas jau ir precējušies.

• Vai man ir vajadzīgais briedums, lai es varētu atbalstīt dzīvesbiedru arī grūtos brīžos? (Galatiešiem 6:2.)

”Kad rodas problēmas,” atzīmē kāds ārsts, ”cilvēkam gribas vainot dzīvesbiedru. Taču galvenais nav noskaidrot, kurš ir vainīgs. Daudz lielāka nozīme ir tam, cik labi vīrs un sieva sadarbojas, lai uzlabotu savas attiecības.” Uz cilvēkiem, kas ir precējušies, attiecas vārdi, kurus rakstīja gudrais ķēniņš Salamans: ”Diviem ir labāk nekā vienam būt, ..ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!” (Salamans Mācītājs 4:9, 10.)

• Vai es esmu dzīvespriecīgs un optimistisks cilvēks, vai arī es lielākoties esmu drūms un negatīvi noskaņots? (Salamana Pamācības 15:15.)

Neapmierinātam cilvēkam visas dienas šķiet vienlīdz sliktas. Kad šāds cilvēks apprecas, brīnumi nenotiek un viņa attieksme pret dzīvi nemainās. Neprecējies cilvēks, kas ir kritiski un pesimistiski noskaņots, kļūst par precētu cilvēku — tā ir vienīgā izmaiņa, kas notiek. Un negatīva attieksme pret dzīvi rada ļoti lielu saspīlējumu dzīvesbiedru attiecībās. (Salīdzināt Salamana Pamācības 21:9.)

• Vai grūtās situācijās es saglabāju mieru? Vai es spēju savaldīties un neļaujos dusmām? (Galatiešiem 5:19, 20.)

Kristiešiem ir pavēlēts, lai viņi ir ’lēni dusmoties’. (Jēkaba 1:19, JD.) Gan pirms, gan arī pēc apprecēšanās vīrietim un sievietei jāmācās dzīvot saskaņā ar ieteikumu: ”Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties.” (Efeziešiem 4:26.)

Jācenšas iepazīt otru cilvēku

”Gudrais novēro un pārbauda savus soļus,” teikts kādā Bībeles sakāmvārdā. (Salamana Pamācības 14:15.) Šis sakāmvārds neapšaubāmi ir attiecināms uz cilvēku, kas vēlas atrast dzīvesbiedru. Dzīvesbiedra izvēle ir viens no svarīgākajiem lēmumiem cilvēka mūžā. Bet pieredze rāda, ka daudzi cilvēki dzīvesbiedra izvēlei veltī nesalīdzināmi mazāk laika nekā automobiļa iegādei vai mācību iestādes izvēlei.

Kristiešu draudzē ir noteikts, ka tie, kam tiek uzticēti atbildīgi pienākumi, vispirms ir jāpārbauda. (1. Timotejam 3:10.) Cilvēkam, kurš vēlas precēties, noteikti jāpārliecinās, vai iecerētais dzīvesbiedrs tiešām būs labs laulātais draugs. Mēs piedāvājam padomāt par dažiem jautājumiem, kas palīdz to noskaidrot. Jautājumi ir uzdoti no sievietes viedokļa, taču daudzi no tajos ietvertajiem principiem ir noderīgi arī vīriešiem. Arī cilvēkiem, kas jau ir precējušies, šie principi var noderēt.

• Kāda ir viņa reputācija? (Filipiešiem 2:19—22.)

Salamana Pamācībās 31:23 ir runāts par vīru, kas ”pazīstams sanāksmēs vārtu laukumā, kad viņš starp zemes vecākajiem sēž”. Pilsētas vecākie toreiz sēdēja pilsētas vārtos, lai spriestu tiesu. Tātad minētajam vīram bija uzticēti pienākumi, kurus varēja veikt cilvēks, kam sabiedrība uzticējās. Citu cilvēku viedoklis ļauj kaut kādā mērā spriest par vīrieša personību. Ja vīrietim ir dota zināma vara pār citiem cilvēkiem, ir labi ņemt vērā šo cilvēku viedokli, jo kādu laiku pēc kāzām sieva, iespējams, domās par savu vīru tāpat kā viņi. (Salīdzināt 1. Samuēla 25:3, 23—25.)

• Pēc kādām tikumības normām viņš dzīvo?

Dieva gudrība ir ”vispirms šķīsta”. (Jēkaba 3:17.) Vai cilvēks, ar kuru jūs vēlaties apprecēties, par savu juteklisko tieksmju apmierināšanu neinteresējas vairāk kā par jūsu abu reputāciju Dieva priekšā? Ja viņš tagad necenšas dzīvot saskaņā ar Dieva noteiktajām tikumības normām, nav nekāda pamata uzskatīt, ka viņš to darīs pēc apprecēšanās. (1. Mozus 39:7—12.)

• Kā viņš izturas pret mani? (Efeziešiem 5:28, 29.)

Bībelē, Salamana Pamācību grāmatā, ir minēts vīrs, kas paļaujas uz savu sievu un uzslavē viņu. (Salamana Pamācības 31:11, 28.) Šis vīrs nav greizsirdīgs un nesaprātīgs savās prasībās. Jēkabs rakstīja, ka gudrība, kas nāk no augšienes, ir ”miermīlīga, lēnīga, ..pilna žēlastības un labu augļu”. (Jēkaba 3:17.)

• Kā viņš izturas pret savas ģimenes locekļiem? (2. Mozus 20:12.)

Prasība cienīt vecākus nav domāta tikai maziem bērniem. Bībelē ir teikts: ”Klausi savam tēvam, kas tevi ir dzemdinājis, un nenicini savu māti, kad viņa kļūst veca!” (Salamana Pamācības 23:22.) Interesantu atziņu par to ir izteicis Dr. Hjū Misildīns: ”Daudzus sarežģījumus un nesaskaņas laulībā būtu iespējams novērst — vai vismaz paredzēt —, ja līgava un līgavainis apciemotu viens otru mājās un pavērotu, kādas ir iecerētā attiecības ar vecākiem. Viņa attieksme pret sievu būtībā būs tāda pati, kāda ir viņa attieksme pret vecākiem. Ir jāuzdod sev jautājums: ”Vai es vēlos, lai pret mani izturētos tā, kā viņš izturas pret saviem vecākiem?” Savukārt vecāku izturēšanās pret viņu palīdz saprast, kādas ir viņa prasības un kādu izturēšanos pret sevi pēc medus mēneša viņš gaidīs no jums.”

• Vai viņš nemēdz dusmoties un lietot aizskarošus vārdus?

Bībelē ir dots padoms: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, ..lai ir tālu no jums.” (Efeziešiem 4:31.) Pāvils brīdināja Timoteju, lai tas sargās no kristiešiem, kuri ”slimo ar prātošanas un ķildošanās sērgu” un kuru rīcību nosaka ”skaudība, ķilda, zaimi, ļaunas aizdomas”. (1. Timotejam 6:4, 5.)

Pāvils rakstīja, ka cilvēks, kam tiek uzticēti īpaši pienākumi draudzē, nedrīkst būt ”kauslis”. (1. Timotejam 3:3.) Viņš nedrīkst citiem darīt pāri ne fiziski tos ietekmējot, ne uzbrūkot ar vārdiem. Cilvēks, kas dusmu brīdī ķeras pie vardarbības, nevar būt labs dzīvesbiedrs.

• Kādi ir viņa mērķi?

Ir cilvēki, kas tiecas pēc bagātības un pēc tam pieredz savas nesaprātīgās rīcības sekas. (1. Timotejam 6:9, 10.) Citi pavada savu dzīvi, bezmērķīgi eksistējot. (Salamana Pamācības 6:6—11.) Bet dievbijīgs cilvēks dzīvo ar tādu pašu apņēmību, kāda izskanēja Jozuas vārdos: ”Es un mans nams, mēs kalposim tam Kungam!” (Jozuas 24:15.)

Svētības un pienākumi

Laulība ir Dieva radīts iekārtojums. To nodibināja un apstiprināja Dievs Jehova. (1. Mozus 2:22—24.) Dievs izveidoja laulību tā, lai starp vīrieti un sievieti veidotos noturīgas saites un viņi varētu palīdzēt viens otram. Ja laulībā tiek ņemti vērā Bībeles principi, gan vīram, gan sievai kopdzīve sagādā ļoti daudz prieka. (Salamans Mācītājs 9:7—9.)

Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šie ir ”grūti laiki”. Bībelē ir pravietots, ka cilvēki šajos laikos būs ”patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, ..neganti, nemīļi, nesamierināmi, ..nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi”. (2. Timotejam 3:1—4.) Minētās īpašības var nopietni ietekmēt laulību. Tāpēc cilvēkam, kurš vēlas precēties, rūpīgi jāpārdomā, ko tas no viņa prasīs. Bet tiem, kas jau ir precējušies, jāturpina stiprināt laulības saites, mācoties un izmantojot norādījumus, ko Dievs ir devis Bībelē.

Cilvēkiem, kas vēlas precēties, būtu jāraugās tālāk par kāzu dienu un jādomā ne tikai par pašu apprecēšanos, bet arī par dzīvi laulībā. Viņiem jāgriežas pie Jehovas pēc nepieciešamās vadības, lai varētu domāt reāli, nevis ļauties tikai romantiskām izjūtām. Ja cilvēks to dara, viņam ir daudz vairāk izredžu izveidot laimīgu laulību.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 5. lpp.]

”Labākais mīlestības apraksts, kādu esmu lasījis”

”Kā lai zina, vai tā tiešām ir mīlestība?” rakstīja Dr. Kevins Līmens. ”Ir kāda sena grāmata, kurā ir dots mīlestības apraksts. Šai grāmatai ir gandrīz divi tūkstoši gadu, tomēr tas ir labākais mīlestības apraksts, kādu esmu lasījis.”

Dr. Līmens runāja par apustuļa Pāvila vārdiem, kas ir lasāmi Bībelē, 1. Korintiešiem 13:4—8:

”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.”

[Papildmateriāls 8. lpp.]

Jūtas var pievilt

Sulamīte, kas dzīvoja Bībeles laikos, acīmredzot labi zināja, cik spēcīgi cilvēku ietekmē romantiskas jūtas. Kad varenais valdnieks Salamans parādīja Sulamītei uzmanību, viņa lūdza savām draudzenēm ’neuztraukt un nemodināt mīlestību, kamēr tai pašai patīk’. (Augstā Dziesma 2:7, LB-26.) Jaunā sieviete rīkojās saprātīgi, lūgdama, lai draudzenes nemudinātu viņu vadīties tikai pēc savām jūtām. Cilvēki, kas mūsdienās domā par laulībām, var rīkoties tāpat. Nav labi padoties neprātīgām jūtām. Precēšanās iemeslam jābūt mīlestībai pret cilvēku, nevis sajūsmai par pašu precēšanos.

[Attēls 6. lpp.]

Arī cilvēki, kas ir precējušies jau daudzus gadus, var stiprināt laulības saites

[Attēls 7. lpp.]

Kā viņš izturas pret saviem vecākiem?