Neapstājies savā garīgajā izaugsmē

Diena, kad mēs kristījāmies, mums vienmēr jāpatur prātā kā īpaša diena. Tā ir diena, kad mēs esam publiski apliecinājuši savu apņemšanos kalpot Dievam.

DAUDZIEM cilvēkiem ir nepieciešama neaptverama piepūle, lai viņi būtu gatavi šai dienai, — viņiem jāatmet daudzu gadu gaitā izveidojušies kaitīgi ieradumi, jāizraujas no nelabvēlīgas vides, jāatmet dziļi iesakņojušies uzskati un jāmaina sava uzvedība.

Kristīšanās ir iepriecinošs un nozīmīgs notikums, taču ar to kristieša dzīve tikai sākas. Apustulis Pāvils kristītiem Jūdejas draudžu locekļiem rakstīja: ”Atstājuši Kristus mācības sākumu, dosimies pretim pilnībai.” (Ebrejiem 6:1.) Visiem kristiešiem jācenšas sasniegt ”vienību Dieva dēla ticībā un atziņā, īsto vīra briedumu, Kristus diženuma pilnības mēru”. (Efeziešiem 4:13.) ’Kļūt stipri ticībā’ mēs varam vienīgi tad, ja rūpējamies par savu garīgo izaugsmi un sasniedzam garīgu briedumu. (Kolosiešiem 2:7.)

Dažu gadu laikā kristiešu draudzei ir pievienojušies simtiem tūkstošu jaunu kristītu mācekļu. Varbūt arī tu esi viens no viņiem? Tu, tāpat kā tavi kristīgie brāļi pirmajā gadsimtā, droši vien nevēlies palikt garīgi nenobriedis. Tu vēlies augt, virzīties uz priekšu. Bet kā lai to dara? Kurās dzīves jomās ir panākama garīga izaugsme?

Izaugsme, ko nodrošina personiskas studijas

Kristiešiem, kas dzīvoja Filipos, Pāvils teica: ”Par to es lūdzu Dievu, lai jūsu mīlestība vairāk un vairāk pieaugtu zināšanā un visādā izpratnē.” (Filipiešiem 1:9, JD.) Pieaugt zināšanās ir ārkārtīgi svarīgi. Zināšanas par Dievu Jehovu un Jēzu Kristu jāapgūst nepārtraukti, nevis tikai līdz kristīšanās dienai. (Jāņa 17:3.)

Kāda kristiete — sauksim viņu par Aleksandru — to saprata 26 gadu vecumā, 10 gadus pēc kristīšanās. Viņa kopš bērnības zināja patiesību, viņa vienmēr apmeklēja sapulces un gāja sludināt. Lūk, ko viņa raksta: ”Dažu pēdējo mēnešu laikā es esmu sapratusi, ka kaut kas ir pavisam nepareizi. Es nolēmu pamatīgi un godīgi sevi pārbaudīt, lai noskaidrotu, ko es domāju par patiesību, kāpēc es joprojām esmu patiesībā.” Ko Aleksandra noskaidroja? ”Iemesli, kāpēc es esmu patiesībā, manī radīja bažas. Es atcerējos, ka laikā, kad es augu, daudz tika runāts par sapulcēm un tīruma kalpošanu. Acīmredzot tika uzskatīts, ka cilvēkam pašam jāsaprot, cik svarīgas ir personiskas studijas un lūgšanas. Pārdomājot savu situāciju, es sapratu, ka ar mani tā nebija noticis.”

Apustulis Pāvils mūs mudina: ”Pie kā esam tikuši, tai pašā ceļā lai staigājam!” (Filipiešiem 3:16, LB-26.) Iet tai pašā ceļā nozīmē turpināt iesākto. Pirms kristīšanās tu noteikti studēji Bībeli kopā ar kādu, kas varēja tev palīdzēt. Augot tavai sapratnei par studēšanas noderīgumu, tu sāki gatavoties iknedēļas studēšanas reizēm, lasīt visus Bībeles pantus, kas bija norādīti studējamā materiālā, un tā tālāk. Vai tagad, pēc kristīšanās, tu joprojām ’staigā tai pašā ceļā’?

Ja tava atbilde ir noliedzoša, tad būtu labi ’pārbaudīt svarīgāko’. (Filipiešiem 1:10.) Ir nepieciešama paškontrole, lai mūsu aizņemtajā dienas režīmā atrastu laiku Bībeles lasīšanai un studēšanai. Bet pūles ir tā vērtas. Atcerēsimies Aleksandru. ”Man jāatzīst, ka apmēram 20 gadus es esmu tikai eksistējusi patiesībā, ejot uz sapulcēm un piedaloties tīruma kalpošanā,” viņa saka. ”Sapulču apmeklēšana un sludināšana ir svarīgas, taču es esmu nonākusi pie secinājuma, ka tās vien nedod man nepieciešamo spēku, kas vajadzīgs, kad rodas grūtības. Mana pašreizējā stāvokļa iemesls ir tas, ka es pati faktiski neko nestudēju un manas lūgšanas ir neregulāras un virspusējas. Es esmu sapratusi, ka man jāmaina domāšana un jāizveido saturīga studēšanas programma, lai es varētu patiešām iepazīt Jehovu, iemīlēt viņu un saprast, ko mums ir devis viņa Dēls.”

Ja tev ir vajadzīga palīdzība labu personisko studiju sākšanai, draudzes vecākie un citi garīgi nobrieduši kristieši tev labprāt palīdzēs. Daudz labu ieteikumu ir dots vairākos Sargtorņa rakstos: 1995. gada 1. jūlija numurā un 1993. gada 15. augusta un 1986. gada 15. maija numuros (abi pēdējie — angļu valodā).

Nepieciešamība tuvoties Dievam

Augt garīgi nozīmē arī veidot arvien tuvākas attiecības ar Dievu. Reizēm tā varbūt ir pat galvenā nepieciešamība. To var apliecināt Antonijs, kas kristījās, vēl būdams ļoti jauns. ”Mūsu ģimenē es biju pirmais no bērniem, kas kristījās,” viņš stāsta. ”Pēc kristīšanās māte mani cieši apskāva. Es nekad nebiju redzējis viņu tik laimīgu. Tas bija ārkārtīgi priecīgs brīdis, un es jutos ļoti stiprs.” Bet ne viss bija tik labi, kā varētu likties. ”Mūsu draudzē diezgan sen nebija kristījies neviens jaunietis,” turpina Antonijs. ”Tāpēc es ļoti lepojos ar sevi. Tāpat es lepojos ar savām atbildēm un runām sapulcēs. Cilvēku uzslavām un atzinībai es sāku pievērst vairāk uzmanības nekā Jehovas cildināšanai. Man patiesībā nebija tuvu attiecību ar viņu.”

Daži kristieši, tāpat kā Antonijs, ir kristījušies tāpēc, ka vairāk ir vēlējušies izpatikt cilvēkiem, nevis Jehovam. Ja arī tā būtu noticis, Dievs tomēr pieprasa, lai cilvēks dzīvotu saskaņā ar solījumu kalpot viņam. (Salīdzināt Salamans Mācītājs 5:3.) Bet to darīt ir grūti, ja nav sirsnīgu attiecību ar Dievu. Antonijs atceras: ”Lielais prieks, kāds man bija kristīšanās dienā, neturpinājās ilgi. Pēc kristīšanās nebija pagājis pat gads, kad es izdarīju nopietnu pārkāpumu un draudzes vecākajiem bija jāizsaka man aizrādījums. Atkārtotas grēkošanas dēļ es tiku izslēgts no draudzes. Sešus gadus pēc kristīšanās es tiku arestēts un saņēmu cietumsodu par slepkavību.”

Tuvas attiecības ar Jehovu

Lai kāda būtu tava situācija, der atcerēties, ka visi kristieši var atsaukties uz Bībelē izteikto aicinājumu: ”Tuvojieties Dievam, tad viņš tuvosies jums.” (Jēkaba 4:8.) Tu, bez šaubām, veidoji tuvas attiecības ar Dievu, kad sāki studēt Bībeli. Tu uzzināji, ka Dievs ir nevis abstrakta dievība, ko pielūdz kristīgā pasaule, bet gan persona, kam ir vārds — Jehova. Tāpat tu uzzināji par viņa brīnišķīgajām īpašībām un to, ka viņš ir ”apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā”. (2. Mozus 34:6.)

Bet, lai dzīvotu saskaņā ar apņemšanos kalpot Dievam, tev jātuvojas viņam vēl vairāk. Kā tas ir izdarāms? Viens no psalmu sacerētājiem lūdza: ”Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!” (Psalms 25:4.) Studējot Bībeli un mūsu biedrības publikācijas, tu labāk iepazīsies ar Jehovu. Tāpat svarīgas ir pastāvīgas lūgšanas. ”Izkratiet Viņa priekšā savas sirdis!” mudināja psalmu dziesminieks. (Psalms 62:9.) Redzot, kā Dievs atbild uz lūgšanām, tu sajutīsi viņa rūpes par tevi. Tas tevi tuvinās Dievam.

Arī pārbaudījumi un problēmas rada situācijas, kas ļauj tuvoties Dievam. Grūtības un ticības pārbaudījumus var radīt slimības, sarežģījumi skolā vai darba vietā, kā arī ekonomiski grūti dzīves apstākļi. Var gadīties, ka kristietim ir grūti pildīt pat teokrātiskos pienākumus — sludināt, apmeklēt sapulces vai studēt Bībeli ar saviem bērniem. Ja tev ir šādas problēmas, necīnies ar tām vienatnē. Griezies pēc palīdzības pie Dieva, lūdz pēc viņa vadības un norādījumiem. (Salamana Pamācības 3:5, 6.) Lūdz, lai viņš tev dod svēto garu. (Lūkas 11:13.) Kad tu sajutīsi palīdzību, ko Dievs savā mīlestībā tev sniedz, tu viņam pietuvosies vēl vairāk. Dāvids vienā no saviem psalmiem rakstīja: ”Baudiet un redziet, cik tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveŗas un uz Viņu paļaujas!” (Psalms 34:9.)

Bet kas tagad notiek ar Antoniju? ”Es sāku atcerēties laiku, kad man bija daudz garīgu mērķu, kas bija saistīti ar Jehovas gribas pildīšanu,” stāsta Antonijs. ”Šīs atmiņas man sagādāja sāpes. Lai gan es cietu un biju ļoti vīlies sevī, es tomēr atcerējos Jehovas mīlestību. Pagāja diezgan ilgs laiks, līdz kamēr es spēju atkal lūgt Jehovu, bet es to darīju — es izstāstīju viņam visu, kas man bija uz sirds, un lūdzu piedošanu. Es sāku lasīt Bībeli, un mani pārsteidza tas, cik daudz es biju aizmirsis un cik maz es patiesībā biju zinājis par Jehovu.” Antonijam būs jāpavada vēl kāds laiks cietumā, izciešot sodu par izdarīto noziegumu, bet pašlaik viņš saņem palīdzību no vietējās liecinieku draudzes un pamazām viņa garīgais stāvoklis uzlabojas. Antonijs saka: ”Pateicoties Jehovam un viņa organizācijai, man ir izdevies novilkt veco personību, un katru dienu es cenšos darīt visu, lai uzvilktu jauno personību. Attiecības ar Jehovu tagad man ir vissvarīgākais dzīvē.”

Garīga izaugsme kalpošanā

Jēzus Kristus pavēlēja saviem sekotājiem sludināt Valstības labo vēsti. (Mateja 24:14.) Ja tu sludini labo vēsti neilgi, tava pieredze tīruma kalpošanā ir pavisam neliela. Ko tu varētu darīt, lai tava prasme augtu un tu ’izpildītu savu kalpošanu līdz galam’? (2. Timotejam 4:5.)

Tu varētu izveidot pozitīvu attieksmi pret kalpošanu. Iemācies uzskatīt sludināšanu par ”dārgumu”. (2. Korintiešiem 4:7, NW.) Sludinot mēs varam apliecināt Jehovam savu mīlestību un uzticību. Sludināšana ir veids, kā mēs rūpējamies par savu tuvāko. Nesavtīgi ziedojot spēkus šajā darbā, mēs varam gūt patiesu iepriecinājumu. (Apustuļu darbi 20:35.)

Jēzum bija pozitīva attieksme pret sludināšanu. Iespēju stāstīt par Bībelē ietvertajām patiesībām viņš salīdzināja ar ēdienu. (Jāņa 4:34.) Iemesli, kāpēc viņš palīdzēja cilvēkiem, vislabāk ir izteikti divos vārdos: ”Es gribu.” (Mateja 8:3.) Jēzus bija iejūtīgs, it sevišķi pret tiem cilvēkiem, ko Sātana pasaule bija ’novārdzinājusi un atstājusi’. (Mateja 9:35, 36.) Ja arī tev būs šāda vēlēšanās palīdzēt cilvēkiem, kas atrodas garīgā tumsā un kam ir nepieciešamas Dieva Rakstu zināšanas, tu jutīsi pamudinājumu paklausīt Jēzus pavēlei: ”Eita un darait par mācekļiem visas tautas.” (Mateja 28:19.) Tu vēlēsies pildīt šo pavēli tik lielā mērā, cik tev to atļauj veselība un tavi dzīves apstākļi.

Lai augtu garīgi, ir nepieciešams regulāri piedalīties kalpošanā — ja iespējams, sludināt katru nedēļu. Regulāra kalpošana palīdz atbrīvoties no neērtības sajūtas un bailēm, kas parasti traucē cilvēkam, kurš sludina neregulāri. Regulāra piedalīšanās tīruma kalpošanā ļauj izjust arī citas svētības. Tā palīdz arvien vairāk novērtēt patiesību, veicina mīlestību pret Jehovu un tuvāko, kā arī palīdz saglabāt stipru cerību uz Valstību.

Bet ko darīt tad, ja pašreizējie dzīves apstākļi neļauj tev sludināt tik daudz, cik tu vēlētos? Ja tiešām neko nav iespējams mainīt, tad neaizmirsti, ka Dievam ir patīkams viss, ko tu dari, ja vien tu kalpo viņam ar pilnu atdevi. (Mateja 13:23.) Varbūt tu vari parūpēties arī par cita veida garīgo izaugsmi, piemēram, uzlabot sludināšanas prasmi. Draudzes sapulcēs — Teokrātiskās kalpošanas skolā un kalpošanas sapulcē — var saņemt daudz labu pamācību. Augot mūsu prasmei, sludināšana sokas labāk un sagādā vairāk prieka.

Nevar būt ne mazāko šaubu, ka garīgā izaugsme nedrīkst apstāties kristīšanās dienā. Apustulis Pāvils par savu cerību saņemt nemirstību un dzīvot debesīs rakstīja: ”Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan, — aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū. Visi, kas esam pilnīgi, turēsim tādas domas, un ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to Dievs jums atklās.” (Filipiešiem 3:13—15.)

Visiem kristiešiem — vienalga, vai viņiem ir cerība saņemt nemirstību debesīs vai dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, — it kā jāstiepjas uz priekšu, jātiecas pēc viņiem piedāvātās dzīves. Tava kristīšanās bija labs sākums, bet neaizmirsti: tas bija tikai sākums. Turpini garīgi augt. Ar sapulču un personisko studiju palīdzību centies ’tapt pieaudzis saprašanā’. (1. Korintiešiem 14:20.) Mācies izprast, kāds ir patiesības ”platums, gaŗums, augstums un dziļums”. (Efeziešiem 3:18.) Tava garīgā izaugsme tev palīdzēs ne tikai saglabāt prieku un laimi tagad, bet arī nokļūt Dieva jaunajā pasaulē, kur debesu Valstības valdīšanas laikā tava garīgā izaugsme varēs turpināties mūžīgi.

[Attēls 29. lpp.]

Lai atrastu laiku personiskām studijām, ir vajadzīga pašdisciplīna

[Attēls 31. lpp.]

Pozitīva nostāja palīdz rast prieku kalpošanā