Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta

Izmantojiet iespējas stāstīt labo vēsti

KAD pirmie eiropieši sasniedza Venecuēlas līci un Marakaibo ezeru, viņi ieraudzīja piekrasti, kas bija kā nosēta ar nelielām, uz pāļiem celtām būdām. Tas viņiem atgādināja Venēciju, kur cilvēki mājas cēla pie paša ūdens. Jaunās zemes atklājēji, kas runāja spāniski, nosauca šo vietu par Venecuēlu, un tas nozīmē ’mazā Venēcija’.

Mūsdienās šajā skaistajā zemē notiek cita veida celtniecība — tā ir garīgā celtniecība. Jehovas liecinieki Venecuēlā sēj Valstības sēklas katrā izdevīgā brīdī. Garīgās ražas ievākšana sagādā daudz slavas ”pļaujas Kungam” — Dievam Jehovam. (Mateja 9:37, 38.)

Reiz, kad ceļojošais pārraugs apciemoja kādu draudzi Venecuēlas ziemeļrietumos, Sulijas štatā, vietējie liecinieki noorganizēja pārraugam un viņa sievai ceļojumu uz tuvējo Toasas salu. Stāvot rindā un gaidot rīta prāmi, ceļojošā pārrauga sieva Meri ieminējās savai ceļabiedrei, pilnas slodzes pionierei, ka būtu labi parunāt ar kādu no prāmja apkalpes. Pioniere piekrita šim priekšlikumam.

Piegājusi pie prāmja mehāniķa, Meri piedāvāja viņam grāmatu Zināšanas, kas var dot mūžīgu dzīvi. Meri pievērsa vīrieša uzmanību nodaļai ”Veido ģimeni, kas dara Dievam godu”, un viņam, šķiet, tā patika. Meri paskaidroja, ka ar šīs publikācijas palīdzību varētu uzsākt Bībeles nodarbības. Vīrietis paņēma grāmatu, un tika norunāts, ka viņu kāds apmeklēs mājās.

Pēc neilga laika notika speciālā vienas dienas kopsanāksme. Meri par lielu pārsteigumu uz kopsanāksmi bija ieradies senjors Nava kopā ar savu sievu un divām meitām. Meri pajautāja sievai, kādas ir viņas domas par to, ka ģimene studē Bībeli. Viņas atbilde pārsteidza Meri.

”Es pateicos Jehovam par to, ka mēs esam uzzinājuši patiesību,” viņa teica un paskaidroja, kāpēc viņa tā domā. ”Neilgi pirms jūsu sarunas ar manu vīru viņš bija pametis mani un aizgājis pie citas sievietes. Turklāt viņš daudz dzēra. Reizēm, kad vīrs bija piedzēries, viņš kļuva nevaldāms, kas nemaz nepatika mūsu salas iedzīvotājiem. Un vēl viņš nodarbojās ar spiritismu. Zināšanas, ko viņš studēšanas laikā ir ieguvis no Bībeles, ir palīdzējušas viņam izmainīties līdz nepazīšanai. Viņš ir atmetis visus nejaukos paradumus. Viņa vecāki, katoļi, ir ārkārtīgi izbrīnīti par šādām izmaiņām. Vecāki priecājas, ka tagad viņš ir uzticams vīrs un labs tēvs.”

Senjors Nava kristījās 1996. gadā, un tagad viņš ir pilnas slodzes kalpotājs. Viņa sieva Dženija kristījās 1997. gadā. Pilsētiņas mērs bija tik ļoti izbrīnīts par izmaiņām prāmja mehāniķa dzīvē, ka palūdza, lai arī ar viņu kāds studētu Bībeli. Cik gan priecīgas var būt māsas, ka viņas izmantoja iespēju pastāstīt labo vēsti tajā rītā, kad viņas stāvēja rindā un gaidīja prāmi!

[Attēli 7. lpp.]

Sarunai par labo vēsti ar prāmja mehāniķi bija ļoti labs iznākums