Vai jums ir ”paklausīga sirds”?
KAD Salamans kļuva par senās Izraēlas ķēniņu, viņš jutās nepiemērots šim uzdevumam. Tāpēc Salamans lūdza, lai Dievs viņam dotu gudrību un izpratni. (2. Laiku 1:10.) Tāpat viņš lūdza: ”Dodi nu savam kalpam paklausīgu sirdi, tavus ļaudis tiesāt.” (1. Ķēniņu 3:9, LB-26.) Ja Salamanam būtu ”paklausīga sirds”, viņš ievērotu Dieva likumus un principus un tā pieredzētu Jehovas svētību.
Paklausīga sirds ir nevis apgrūtinājums, bet prieka avots. Apustulis Jānis rakstīja: ”Šī ir Dieva mīlestība, ka turam viņa baušļus, un viņa baušļi nav grūti.” (1. Jāņa 5:3.) Protams, mums ir jāklausa Dievam. Jehova ir mūsu Diženais Radītājs. Viņam pieder zemeslode un viss, kas uz tās atrodas, pat viss sudrabs un zelts. Tāpēc īstenībā mēs nevaram Dievam dot neko materiālu, kaut gan viņš mums atļauj izmantot mūsu naudas līdzekļus, lai parādītu mīlestību pret viņu. (1. Laiku 29:14.) Jehova vēlas, lai mēs viņu mīlētu un ’pazemīgi staigātu viņa priekšā’, pildot viņa gribu. (Mihas 6:8.)
Kad Jēzum Kristum uzdeva jautājumu par to, kurš ir augstākais bauslis bauslībā, viņš sacīja: ”Tev būs Dievu savu Kungu mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles un no visa sava prāta. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.” (Mateja 22:36—38.) Paklausīt Dievam — tas ir viens veids, kā mēs varam parādīt, ka mīlam viņu. Tāpēc ikvienam no mums jālūdz, lai Jehova mums dotu paklausīgu sirdi.
Viņiem bija paklausīga sirds
Bībelē ir minēti ļoti daudzi cilvēki, kam bija paklausīga sirds. Piemēram, Jehova lika Noam taisīt milzīgu šķirstu, kurā paglābties. Šis darbs prasīja daudz pūļu, un Noa būvēja šķirstu aptuveni 40 vai 50 gadu. Pat ar visām mūsdienu jaudīgajām ierīcēm un iekārtām uzbūvēt tik milzīgu objektu, kas varētu peldēt, būtu izcils inženiertehnisks sasniegums. Turklāt Noam bija jābrīdina cilvēki, kas, bez šaubām, viņu izsmēja. Bet Noa paklausīja Dievam visos sīkumos. Bībelē sacīts: ”Noa darīja, kā Dievs sacīja.” (1. Mozus 6:9, 22; 2. Pētera 2:5.) Noa parādīja savu mīlestību pret Jehovu, uzticīgi klausīdams viņam daudzu gadu garumā. Mums visiem tas ir lielisks paraugs.
Bet, lūk, kā rīkojās patriarhs Ābrahāms. Dievs viņam lika no plaukstošās haldiešu pilsētas Ūras pārcelties uz nepazīstamu zemi. Ābrahāms bez ierunām paklausīja. (Ebrejiem 11:8.) Līdz pat mūža galam viņš kopā ar savu ģimeni dzīvoja teltīs. Kad jau daudzus gadus Ābrahāms kā svešinieks bija dzīvojis tajā zemē, uz kuru Jehova bija licis viņam iet, Jehova svētīja viņu un viņa paklausīgo sievu Sāru, dodams abiem dēlu, ko viņi nosauca par Īzāku. Simt gadu vecais Ābrahāms noteikti ļoti mīlēja dēlu, kas viņam bija piedzimis tik lielā vecumā! Kad bija pagājis kāds laiks, Jehova sacīja, lai Ābrahāms upurē Īzāku par dedzināmo upuri. (1. Mozus 22:1, 2.) Jau doma vien par to noteikti sāpināja Ābrahāmu. Tomēr arī šoreiz viņš paklausīja, jo mīlēja Jehovu un ticēja, ka apsolītais dzimums nāks ar Īzāka starpniecību, pat ja Dievam Īzāks būtu jāpieceļ no mirušajiem. (Ebrejiem 11:17—19.) Bet, kad Ābrahāms jau grasījās nogalināt dēlu, Jehova viņu apturēja un teica: ”Tagad Es zinu, ka tu bīsties Dievu un neesi taupījis savu vienīgo dēlu Manis labad.” (1. Mozus 22:12.) Savas paklausības dēļ dievbijīgais Ābrahāms ”tika nosaukts Dieva draugs”. (Jēkaba 2:23.)
Jēzus Kristus rādīja vislabāko priekšzīmi, kā būt paklausīgam. Pirmscilvēka esamībā Jēzum sagādāja prieku paklausīga kalpošana Tēvam debesīs. (Salamana Pamācības 8:22—31.) Būdams cilvēks, Jēzus paklausīja Jehovam pilnīgi visā, un Jehovas gribas pildīšana viņam vienmēr sagādāja prieku. (Psalms 40:9; Ebrejiem 10:9.) Tāpēc Jēzus patiesi varēja sacīt: ”Es neko nedaru no sevis, bet runāju, kā Tēvs mani mācījis. Un kas mani sūtījis, ir ar mani. Viņš mani nav atstājis vienu, jo, kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr.” (Jāņa 8:28, 29.) Un beigās, lai attaisnotu Jehovas augstāko varu un atbrīvotu paklausīgos cilvēkus, Jēzus labprāt atdeva savu dzīvību, kad viņam tika piespriests un izpildīts vispazemojošākais un mokošākais nāves sods. ”Cilvēka kārtā būdams, viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!” (Filipiešiem 2:8.) Cik izcils paklausīgas sirds paraugs!
Nepietiek tikai ar daļēju paklausību
Ne visi, kas ir apgalvojuši, ka klausa Dievam, īstenībā ir viņam klausījuši. To vidū bija senās Izraēlas ķēniņš Sauls. Dievs viņam bija pavēlējis iznīcināt ļaunos amalekiešus. (1. Samuēla 15:1—3.) Kaut arī Sauls iznīcināja amalekiešus kā tautu, viņš pasargāja to ķēniņu un saglabāja arī diezgan daudz amalekiešu aitu un liellopu. Samuēls vaicāja: ”Kāpēc tu neesi klausījis tā Kunga pavēlei?” Sauls atbildēja: ”Bet es esmu gan klausījis tā Kunga balsi.. Tikai tauta [izraēlieši] ir no salaupītā paņēmusi sīklopus un liellopus, kuŗi bija vislabākie.., lai tos nestu.. kā kaujamo upuri tam Kungam.” Tad Samuēls, uzsvērdams, ka nepieciešama pilnīga paklausība, sacīja: ”Vai tad tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuŗiem nekā par paklausību tā Kunga balsij? — Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki, bet nepaklausība ir kā burvības grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš!” (1. Samuēla 15:17—23.) Sauls ļoti daudz ko zaudēja, jo viņa sirds nebija paklausīga Dievam!
Pat gudrais ķēniņš Salamans, kas bija lūdzis Jehovam paklausīgu sirdi, pēc tam vairs neklausīja Jehovam. Pretēji Dieva gribai viņš apprecējās ar svešzemju sievietēm, kuru dēļ sāka grēkot pret Dievu. (Nehemijas 13:23, 26.) Salamans zaudēja Dieva labvēlību, tāpēc ka viņš nesaglabāja savā sirdī paklausību. Tas ir ļoti labs brīdinājums mums.
Bet tas nenozīmē, ka Jehova pieprasa no saviem kalpotājiem uz zemes pilnību. ”Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.” (Psalms 103:14.) Mēs visi reizēm kļūdāmies, bet Dievs redz, vai mūsu sirdī patiešām ir vēlēšanās iepriecināt viņu. (2. Laiku 16:9.) Ja mēs kļūdāmies cilvēciskās nepilnības dēļ, bet to nožēlojam, mēs varam lūgt piedošanu uz Kristus izpirkuma upura pamata un būt pārliecināti, ka pie Jehovas ”ir daudz piedošanas”. (Jesajas 55:7, LB-26; 1. Jāņa 2:1, 2.) Varbūt mums ir nepieciešama arī mīlošo kristiešu vecāko palīdzība, lai mēs garīgā ziņā atlabtu un lai mums būtu stipra ticība un paklausīga sirds. (Titam 2:2; Jēkaba 5:13—15.)
Vai jūs paklausāt it visā?
Mēs esam Jehovas kalpi, un lielākā daļa no mums neapšaubāmi domā, ka mums ir paklausīga sirds. Varbūt mēs spriežam tā: ”Vai tad es nepiedalos Ķēniņvalsts sludināšanā? Vai es nepalieku nelokāms svarīgos jautājumos, piemēram, neitralitātes saglabāšanā? Vai tad es neapmeklēju regulāri kristiešu sapulces, kā mudināja apustulis Pāvils?” (Mateja 24:14; 28:19, 20; Jāņa 17:16; Ebrejiem 10:24, 25.) Tas ir tiesa — Jehovas tauta kopumā no sirds paklausa šādos svarīgos jautājumos.
Bet kā mēs rīkojamies ikdienā, un ko mēs izlemjam šķietami maznozīmīgos jautājumos? Jēzus sacīja: ”Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas arī lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas arī lielās lietās ir netaisns.” (Lūkas 16:10.) Tāpēc katrs no mums var uzdot sev jautājumu: ”Vai mana sirds ir paklausīga arī tad, kad ir runa par mazām lietām, ko citi pat nezina?”
Psalmu dziesminieks izteicās, ka pat savā mājā, kur citi viņu nevarēja redzēt, viņš ’staigāja ar skaidru sirdi’. (Psalms 101:2, JDP.) Kad esat mājās, jūs varbūt ieslēdzat televizoru un sākat skatīties kādu filmu. Tieši tad varbūt tiks pārbaudīta jūsu paklausība. Filmā var parādīties amorālas ainas. Vai jūs turpināsiet skatīties, domādams, ka tādas jau ir tās mūsdienu filmas? Vai arī Dievam paklausīgā sirds jūs pamudinās ievērot Bībeles pavēli, ka ’netiklībai un visāda veida netīrai dzīvei pat vārda pēc jums jābūt svešai’? (Efeziešiem 5:3—5.) Vai jūs izslēgsiet televizoru pat tad, ja filmas sižets ir aizraujošs? Vai jūs pārslēgsiet citu kanālu, ja raidījumā vai filmā sāks rādīt vardarbību? ”Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo,” sacīja psalmu dziesminieks, ”bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.” (Psalms 11:6.)
Paklausīga sirds ļauj izjust svētības
Protams, mēs sevi varam pārbaudīt daudzās dzīves jomās, lai redzētu, vai īstenībā paklausām Dievam no sirds, un šāda pārbaude mums būs noderīga. Mīlestībai pret Jehovu ir jārada mūsos vēlēšanās iepriecināt viņu un darīt to, ko viņš mums liek savos Rakstos — Bībelē. Paklausīga sirds mums palīdzēs saglabāt labas attiecības ar Jehovu. Ja mēs būsim paklausīgi itin visā, Jehovam ’patiks mūsu mutes valoda un mūsu sirds domas’. (Psalms 19:15.)
Jehova mūs mīl, tāpēc viņš mūsu pašu labā māca mūs būt paklausīgiem. Ja mēs no visas sirds ņemam vērā to, ko viņš māca, mēs ļoti daudz ko iegūstam. (Jesajas 48:17, 18.) Tāpēc labprāt pieņemsim palīdzību, ko mūsu debesu Tēvs sniedz ar savu Rakstu, ar sava gara un organizācijas starpniecību. Viņš mūs māca tik labi, ka mēs it kā dzirdam aiz sevis balsi, kas saka: ”Šis ir tas ceļš, staigājiet pa to!” (Jesajas 30:21.) Jehova mūs māca ar Bībeles, kristīgu publikāciju un draudzes sapulču starpniecību, tāpēc ieklausīsimies, izmantosim to, ko mācāmies, un būsim ”paklausīgi visās lietās”. (2. Korintiešiem 2:9.)
Sirds, kas ir paklausīga Dievam, sagādās daudz prieka un svētību. Mēs izjutīsim iekšēju mieru, jo zināsim, ka iepriecinām Dievu Jehovu un ka viņa sirds līksmo. (Salamana Pamācības 27:11.) Paklausīga sirds mūs aizsargās, kad jutīsim kārdinājumu rīkoties nepareizi. Tātad mums noteikti jāklausa debesu Tēvam un jālūdz: ”Dod savam kalpam paklausīgu sirdi.”
[Norāde par attēla autortiesībām 29. lpp.]
No Self-Pronouncing Edition of the Holy Bible, kurā iekļauti Bībeles tulkojumi King James un Revised