Zeme. Kas to sagaida?

Ir kāds jautājums, kas būtu jānoskaidro: vai mūsu brīnišķīgo planētu ir izveidojis Radītājs, kuram piemīt saprāts un kuram ir savs nodoms attiecībā uz Zemi un cilvēkiem, kas uz tās dzīvo? Apmierinoša atbilde uz šo jautājumu var palīdzēt saprast, kāda nākotne gaida mūsu planētu.

DAUDZI zinātnieki, kas ir nopietni pētījuši Visumu un Zemi, ir atklājuši faktus, kas liecina par Radītāja esamību — par to, ka visa cēlonis ir Dievs. Pievērsiet uzmanību tikai viena zinātnieka teiktajam.

Profesors Pols Deiviss savā grāmatā The Mind of God (”Dieva prāts”) raksta: ”Sakārtota, saskaņota Visuma pastāvēšanai, kurā ietilpst stabilas, organizētas un sarežģītas sistēmas, nepieciešami ļoti specifiski likumi un nosacījumi.”

Iztirzājis vairākas astrofiziķu un citu zinātnieku novērotās ”sakritības”, profesors Deiviss turpina: ”Kopumā tās pārliecinoši pierāda, ka dzīvība, kādu mēs to pazīstam, vissīkākajās niansēs ir atkarīga no fizikas likumiem un daudzām šķietamām nejaušībām, kas notikušas, dabai izraugoties vērtības daļiņu masām, spēku lielumiem un tā tālāk. [..] Īsumā to var paskaidrot šādi: ja mēs varētu uzņemties Dieva lomu un piešķirt šīs vērtības, pēc sava prāta grozot pogas kādai ierīcei, mēs pārliecinātos, ka gandrīz visi iegūtie stāvokļi padarītu Visumu neapdzīvotu. Šķiet, ka šīs ierīces pogām jābūt noregulētām tik precīzi, cik vien tas vispār ir iespējams, lai iegūtu tādu Visumu, kurā var pastāvēt dzīvība. [..] Faktam, ka līdz ar visniecīgākajām izmaiņām pastāvošajā kārtībā Visums paliktu bez novērotājiem, ir dziļa nozīme.”

Daudziem tas apliecina, ka mūsu Zemi un Visumu kopumā ir izveidojis mērķtiecīgs Radītājs. Ja tas tā ir, tad mums jānoskaidro, kāpēc viņš Zemi vispār radīja. Tāpat, ja vien tas ir iespējams, būtu jāuzzina, kāds ir viņa nodoms attiecībā uz Zemi. Tomēr sabiedrībā ir redzama kāda dīvaina tendence. Kaut arī ateisms ir ieguvis lielu popularitāti, pārsteidzoši daudz cilvēku vēl aizvien tic ar saprātu apveltītam Radītājam. Lielākā daļa kristīgās pasaules formāli piemin visvareno Dievu un Visuma Radītāju. Tomēr tikpat kā nevienai no reliģijām nav pārliecības par Dieva nodomiem attiecībā uz Zemes nākotni.

Ko saka Bībele?

Saprātīgi būtu griezties pie tāda informācijas avota, par kuru daudzi uzskata, ka to ir devis Radītājs. Šāds informācijas avots ir Bībele. Viens no vienkāršākajiem un skaidrākajiem paziņojumiem par Zemes nākotni Bībelē ir rakstīts Salamana Mācītāja grāmatā 1:4. Mēs lasām: ”Viens dzimums aiziet, un cits dzimums nāk, bet zeme pastāv mūžīgi nesatricināta.” Bībele skaidri pasaka, kāpēc Dievs Jehova radīja Zemi. Tāpat Bībele parāda, ka viņš Zemi Visumā ir novietojis tieši tādā vietā un precīzi tādā attālumā no Saules, ka uz tās ir iespējama dzīvība. Visvarenais Dievs iedvesmoja seno laiku pravieti Jesaju uzrakstīt: ”Tā saka tas Kungs, kas radīja debesis, Dievs, kas veidoja zemi, — Viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota. — ”Vienīgi Es esmu tas Kungs, cita nav neviena!”” (Jesajas 45:18.)

Bet ko var teikt par cilvēku izgudrotajiem līdzekļiem, ar kuriem ir iespējams iznīcināt dzīvību uz Zemes? Dievs, kura gudrība ir daudz pārāka par cilvēku gudrību, paziņo, ka, pirms cilvēce paspēs izpostīt dzīvību uz mūsu planētas, viņš iejauksies. Ieklausieties mierinošajā apsolījumā, kas pierakstīts Atklāsmes grāmatā, Bībeles beigās: ”Tautas iedegās dusmās; tad nāca tava dusmība un tā stunda, kur tiesās mirušos un kur algu saņems tavi kalpi pravieši un svētie un visi, kas tavu vārdu bīstas, mazie un lielie, un samaitāšanu tie, kas zemi samaitā.” (Atklāsmes 11:18.)

Jehova mums atklāj, kāds bija viņa sākotnējais nodoms, kad viņš radīja Zemi — šo kosmosa dārgakmeni, kā pēc Zemes apriņķošanas to nosaucis kāds kosmonauts. Dievs bija iecerējis, ka visai Zemei jākļūst par paradīzi, kur cilvēki patīkamos apstākļos dzīvotu savstarpējā mierā un saskaņā. Viņš deva pirmo cilvēku pārim spēju radīt pēcnācējus, lai Zeme pakāpeniski kļūtu apdzīvota, kā viņš to bija paredzējis. Par prieku un patiku pirmajiem diviem cilvēkiem Jehova nelielu Zemes daļu bija izveidojis par paradīzi. Gadsimtu gaitā rodoties arvien jaunām cilvēku ģimenēm, Ēdenes dārzs bija pakāpeniski jāpaplašina, līdz piepildītos Dieva vārdi, kas pierakstīti 1. Mozus 1:28: ”Dievs.. sacīja viņiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.””

Bet vai nožēlojamais stāvoklis, kādā pašlaik atrodas Zeme un tās iemītnieki, nozīmē, ka Dieva sākotnējais nodoms attiecībā uz Zemi ir cietis neveiksmi? Vai varbūt viņš ir mainījis savu nodomu un nolēmis cilvēku nepaklausības dēļ pieļaut, lai šī planēta pilnībā tiktu izpostīta, un tad sākt visu no jauna? Nē, mēs varam būt droši, ka tas tā nav. Bībelē ir teikts, ka visam, ko Jehova ir iecerējis, galu galā jāpiepildās un, lai kāds būtu viņa nodoms, to nevar izjaukt ne kāda persona, ne arī negaidīts notikumu pavērsiens. Dievs mums apsola: ”Tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes. Tas neatgriezīsies pie Manis tukšā, bet pirms tam jāizdara tas, ko Es vēlos, un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju.” (Jesajas 55:11.)

Iejaukšanās nemaina Dieva nodomu

Kad Ādams un Ieva kļuva neuzticīgi Dievam un tika izraidīti no Ēdenes dārza, bija skaidrs, ka Dieva nodoms izveidot uz Zemes paradīzi tiks īstenots bez viņu līdzdalības. Tomēr Jehova tūlīt pat norādīja, ka viņa uzticēto uzdevumu izpildīs kādi no Ādama un Ievas pēcnācējiem. Tiesa, tas nozīmēja, ka būs nepieciešams laiks, pat daudzi gadsimti, — bet nav zināms, cik ilgā laikā būtu bijis izpildīts šis uzdevums, ja Ādams un Ieva nebūtu pazaudējuši pilnību un būtu turpinājuši dzīvot. Katrā ziņā līdz Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigām — skaitot no mūsdienām, tas būs nedaudz vairāk nekā pēc tūkstoš gadiem — uz visas Zemes jau valdīs paradīzes apstākļi, kādi bija Ēdenē, un to apdzīvos mieru mīloši un laimīgi pirmā cilvēku pāra pēcnācēji. Līdz ar to Jehovas spēja īstenot visus savus nodomus tiks pierādīta uz mūžīgiem laikiem.

Tajā laikā piepildīsies saviļņojošie pravietojumi, kurus Dievs lika pierakstīt jau ļoti sen. Visbrīnišķīgākajā veidā īstenosies vārdi no Jesajas 11:6—9: ”Tad vilks mājos pie jēra, un panteris apgulsies pie kazlēna; teļš un jauns lauva un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs. Govs un lāču māte ganīsies kopā, un viņu bērni gulēs kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis. Zīdainis bērns rotaļāsies pie odzes alas, un nupat no krūts atšķirtais bērns izstieps savu roku pēc odzes spīdošām acīm. Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.”

Slikta veselība, neārstējamas slimības un pat nāve paliks pagātnē. Grūti to pateikt vēl skaidrāk nekā šajos vārdos no Bībeles pēdējās grāmatas: ”Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, viņš mājos viņu vidū, un tie būs viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo kas bija, ir pagājis.” (Atklāsmes 21:3, 4.)

Mēs varam būt pārliecināti — mūsu brīnišķīgā Zeme pastāvēs vienmēr. Izmantojiet iespēju palikt dzīviem, kad tiks darīts gals šai ļaunajai sistēmai, kas posta Zemi! Nu jau pavisam tuvu ir Dieva tīrā, jaunā pasaule. Tajā laikā daudzi mūsu tuvinieki tiks uzmodināti no nāves ar augšāmcelšanas palīdzību. (Jāņa 5:28, 29.) Nav šaubu, ka Zeme ir radīta, lai pastāvētu mūžīgi, un mums ir iespējams uz tās dzīvot mūžīgi.