Vecāki, pasargājiet savus bērnus!

KĀDĀ Nigērijas vidusskolā vienai no skolniecēm, kas bija pazīstama sava netiklā dzīvesveida dēļ, ļoti patika pamācīt citas skolnieces jautājumos par seksu. Viens no viņas ieteikumiem, kā izraisīt abortu, bija padoms lietot porteri, kam piejaukta pamatīga porcija tabakas. Viņas stāstiņi, ko viņa bija salasījusies pornogrāfiskajā literatūrā, valdzināja daudzas skolnieces. Dažas uzsāka dzimumdzīvi, un vienai no tām iestājās grūtniecība. Lai izraisītu abortu, šī skolniece iedzēra portera un tabakas maisījumu. Jau pēc pāris stundām viņa sāka vemt asinis. Pēc dažām dienām viņa slimnīcā nomira.

Mūsdienu pasaulē daudzi jaunieši to vien dara kā runā par seksu un tādā veidā postoši ietekmē lētticīgus klausītājus. No kā jauniešiem būtu jāiegūst precīzas zināšanas, kas viņus pasargātu? Ir ļoti labi, ja viņi var vērsties pie saviem dievbijīgajiem vecākiem, kuru pienākums ir viņus ’audzināt un pamācīt būt paklausīgiem tam Kungam’. (Efeziešiem 6:4.)

Afrikāņu attieksme pret dzimumaudzināšanu

Visās pasaules malās ir daudz tādu vecāku, kam ir grūti runāt ar bērniem par dzimumattiecībām. Sevišķi izteikti tas ir Āfrikā. Sjerraleones iedzīvotājs Donalds, kam ir bērni, teica: ”To gandrīz nekad nedara. Tas nepieder pie afrikāņu kultūras.” Arī nigēriete, vārdā Konfidenta, saka: ”Mani vecāki uzskata, ka dzimumattiecības ir kaut kas tāds, par ko nekad nedrīkst runāt atklāti; kultūrā tas ir tabu.”

Dažās afrikāņu kultūrās tiek uzskatīts par piedauzību pieminēt vārdus, kas saistās ar dzimumattiecībām, piemēram, penis, sperma, menstruācija. Kāda māte, kas ir kristiete, pat aizliedza savai meitai lietot vārdu ”dzimumattiecības”, kaut arī atļāva lietot vārdu ”netiklība”. Pretstatā šādai attieksmei Dieva Rakstos, Bībelē, ir atklāti runāts par dzimumattiecībām un dzimumorgāniem. (1. Mozus 17:11; 18:11; 30:16, 17; 3. Mozus 15:2.) Tas nebija darīts ar mērķi šokēt cilvēkus Dieva tautā vai modināt viņos neveselīgu ziņkāri, bet gan ar mērķi viņus aizsargāt un mācīt. (2. Timotejam 3:16.)

Taču nerunīgumam ir arī citi iemesli, tas nav tikai kultūras tabu. Kāds tēvs no Nigērijas izteicās: ”Ja es runāšu ar saviem bērniem par dzimumattiecībām, es varu viņus pamudināt uz netiklību.” Bet vai ar cieņu izklāstīta, uz Bībeli balstīta informācija par dzimumattiecībām skubina bērnus tūlīt pat to pārbaudīt dzīvē? Nē, nemaz. Īstenībā jo mazāk bērniem ir zināšanu, jo drīzāk viņi nokļūs nelaimē. ”Gudrības [kas balstās uz precīzām zināšanām] pavēnī cilvēks jūtas.. droši,” rakstīts Bībelē. (Salamans Mācītājs 7:12.)

Jēzus stāstītā līdzībā gudrs vīrs, paredzēdams nākotnē iespējamās vētras, uzbūvēja namu uz klints, bet neapdomīgs vīrs uzcēla uz smiltīm, un viņa nams sabruka. (Mateja 7:24—27.) Tāpat gudri kristīgi vecāki zina, ka viņu bērniem būs jāiztur ”vētra”, ka tos gribēs piespiest, lai tie atbilstu pasaules izlaidīgajām normām, tāpēc viņi palīdz bērniem iegūt precīzas zināšanas un sapratni, kas tiem palīdzēs palikt nelokāmiem.

Kāda afrikāniete nosauca vēl vienu iemeslu, kāpēc daudzi vecāki nerunā par šādiem jautājumiem ar bērniem: ”Kad es biju pusaudzes gados, mani vecāki, kas ir Jehovas liecinieki, neapsprieda ar mani jautājumus par dzimumattiecībām, tāpēc man nekad prātā nav nācis par to runāt ar saviem bērniem.” Taču spiediens, kas jāiztur tagadējiem jauniešiem, ir daudz lielāks nekā tas, kas bija jāiztur jauniešiem pirms 10 vai 20 gadiem. Tas nav nekāds brīnums. Dieva Rakstos jau iepriekš bija paredzēts, ka pēdējās dienās ”ļauni cilvēki un krāpnieki iestigs arvien lielākā ļaunumā, maldinādami un maldīdamies”. (2. Timotejam 3:1, 13.)

Kritisko stāvokli vēl vairāk saasina fakts, ka daudzi bērni negrib vai arī nespēj uzticēties saviem vecākiem. Domu apmaiņa bieži vien nevedas, pat runājot par sadzīviskām lietām. Kāds 19 gadu vecs jaunietis žēlojās: ”Mēs ar vecākiem neapspriežamies. Mums ar tēvu nav labas domu apmaiņas. Viņš neklausās.”

Dažreiz jaunieši bažījas, ka taujāšanai par dzimumattiecībām būs sliktas sekas. Kāda 16 gadu veca meitene stāstīja: ”Mēs ar vecākiem nerunājam par seksu tāpēc, ka viņi pārmērīgi asi uz to reaģē. Pirms kāda laika mana vecākā māsa uzdeva mammai dažus jautājumus, kas bija saistīti ar seksu. Mamma nevis palīdzēja viņai atrisināt problēmu, bet gan kļuva aizdomīga un sāka apšaubīt māsas interesi. Mamma mani bieži piesauca sev klāt un izprašņāja par māsu, reizēm izteikdama mājienus par viņas morāli. Es negribu, ka mamma pārstātu mani mīlēt, tāpēc nestāstu viņai par savām problēmām.”

Kāpēc jāmāca?

Vecāki, kas pietiekamā mērā sniedz bērniem informāciju par dzimumattiecībām, ne tikai rīkojas pareizi, bet arī pauž savu gādību. Ja vecāki nemācīs savus bērnus, to darīs citi, turklāt parasti agrāk, nekā vecāki būs gaidījuši, un gandrīz nekad citu stāstītais nesaskanēs ar Dieva principiem. Kāda 13 gadu veca meitene stājās dzimumattiecībās tāpēc, ka skolas biedrene meitenei bija sastāstījusi: viņai nākotnē būšot jācieš briesmīgas sāpes, ja viņa nezaudēs nevainību. ”Tev griezīs jaunavības plēvi ar šķērēm,” meitenei tika stāstīts. Kad viņai vēlāk jautāja, kāpēc viņa par dzirdēto nav pateikusi savai mātei, kas ir kristiete, meitene atbildēja, ka par tādām lietām nekad nemēdz runāt ar pieaugušajiem.

Kāda nigēriešu meitene sacīja: ”Skolā draugi mani mēģināja pārliecināt, ka sekss ir kaut kas tāds, ar ko jānodarbojas visiem normāliem cilvēkiem. Ja es nesākšot dzimumdzīvi tagad, tad 21 gada vecumā es saslimšot ar slimību, kas ārkārtīgi kaitīgi ietekmēšot mani kā sievieti. Tāpēc, lai novērstu tādu briesmīgu nelaimi, esot labi izbaudīt dzimumattiecības pirms apprecēšanās.”

Tā kā šai meitenei bija labas attiecības ar vecākiem un viņa mēdza ar tiem apspriesties, viņa tūlīt aptvēra, ka dzirdētais ir pretrunā ar mājās uzzināto. ”Pārnākusi mājās, es, kā parasti, pastāstīju mātei, ko man bija teikuši skolā.” Meitenes māte varēja atspēkot melīgo informāciju. (Salīdzināt Salamana Pamācības 14:15.)

Sniegdami bērniem zināšanas, kas nepieciešamas, lai tie iegūtu Dieva gudrību ar dzimumattiecībām saistītos jautājumos, vecāki māca bērniem izšķirt, kādās situācijās tiem draud briesmas un kādi cilvēki grib tos izmantot. Tā bērni tiek pasargāti no ciešanām, ko sagādā saslimšana ar seksuāli transmisīvām slimībām un nevēlamas grūtniecības iestāšanās. Aug bērnu pašcieņa, un arī citi viņus ciena. Zināšanas atbrīvo bērnus no nepareiziem priekšstatiem un bailēm. Viņi attīsta veselīgu, pozitīvu attieksmi pret tikumīgām dzimumattiecībām, un vēlāk viņi ir laimīgi ģimenes dzīvē. Šādā veidā vecāki var palīdzēt bērniem saglabāt labu reputāciju Dieva acīs. Ja bērni izjūt, ka vecāki viņiem veltī mīlestības pilnas rūpes, viņi jūt pamudinājumu cienīt un mīlēt savus vecākus vēl vairāk.

Laba domu apmaiņa

Lai vecāku padomi bērniem noderētu, ir vajadzīga domu apmaiņa. Ja vecāki nezina, kas ir bērnu prātā un sirdī, pat labs padoms var izrādīties ne visai noderīgs; līdzīga situācija būtu, ja ārsts parakstītu zāles, nemaz nezinādams, ar ko īsti pacients slimo. Lai vecāku padomi būtu vērtīgi, viņiem jāzina, par ko bērni īstenībā domā un ko tie jūt. Viņiem jāsaprot, ar kādiem pārbaudījumiem un grūtībām bērni sastopas, un jāizprot jautājumi, kas tos satrauc. Ir svarīgi, lai vecāki uzmanīgi klausītos, kad bērni stāsta, — lai viņi būtu ’čakli klausīties, kūtri runāt’. (Jēkaba 1:19; Salamana Pamācības 12:18; Salamans Mācītājs 7:8.)

Veidot un saglabāt ciešas attiecības ar bērniem, tādas attiecības, ka bērni nebaidās atklāt savas visslēptākās domas, — tas prasa no vecākiem laiku, pacietību un pūles. Bet kāds prieks, kad tas tiek sasniegts! Kāds piecu bērnu tēvs, kas dzīvo Rietumāfrikā, sacīja šādus vārdus: ”Es esmu gan tēvs, gan uzticības persona. Bērni ar mani brīvi runā par visu ko, arī par dzimumattiecībām. Pat meitenes man uzticas. Mēs atvēlam laiku, lai apspriestu viņu problēmas. Bērni dalās ar mani arī savos priekos.”

Viena no viņa meitām, vārdā Bola, stāstīja: ”Es neko neslēpju no tēva. Tēvs ir taktisks un iejūtīgs. Viņš mūs nebiedē un neizturas skarbi pret mums pat tad, ja esam rīkojušies nepareizi. Tēvs nevis iekaist dusmās, bet izanalizē notikušo un paskaidro, kas mums būtu jādara vai arī kas mums nebūtu bijis jādara. Viņš bieži atsaucas uz grāmatu ”Jaunība” un uz grāmatu Ģimenes laime.”a

Ja vien iespējams, vecākiem būtu jāsāk runāt ar bērniem par dzimumattiecībām tad, kad bērni vēl ir mazi. Tā tiek likts pamats sarunām pusaudža gados, kas bieži vien ir grūts periods. Ja šādas sarunas nav sāktas jau agri, reizēm ir grūti tās sākt vēlāk, tomēr to var izdarīt. Kāda piecu bērnu māte izteicās: ”Es piespiedu sevi par to runāt, līdz beidzot šādas sarunas vairs nemulsināja ne mani, ne bērnu.” Ir apdraudēts ļoti daudz kas, tāpēc patiešām ir vērts pūlēties.

Pasargāti un laimīgi

Bērni augstu vērtē vecākus, kas ar mīlestību sniedz tiem zināšanas, kuras tos aizsargā. Lūk, kādus atzinumus ir izteikuši daži afrikāņu Jehovas liecinieki.

Mogisola, kad viņai bija 24 gadi, sacīja: ”Es vienmēr būšu dziļi pateicīga savai mātei. Viņa pareizajā laikā mani izglītoja jautājumos par dzimumattiecībām. Kaut arī es jutos samulsusi, kad viņa pirms tik daudziem gadiem apsprieda ar mani šādus jautājumus, tagad es saprotu, cik daudz laba māte ir izdarījusi, domājot par mani.”

Iniobonga piebilda: ”Es vienmēr jūtos laimīga, kad atskatos pagātnē un domāju par to, ko māte ir darījusi manā labā, sniegdama pietiekamu informāciju par dzimumattiecībām. Tas man ļoti palīdzēja tajā laikā, kad es veidojos par pieaugušu sievieti. Es varu apsolīt, ka darīšu tāpat, kad man pašai būs bērni.”

Deviņpadsmitgadīgais Kunle teica šādus vārdus: ”Vecāki man ir palīdzējuši atvairīt pasaulīgu sieviešu uzbāzību, kuras ir centušās panākt, lai es nodarbotos ar brīvo seksu. Ja vecāki nebūtu mani izglītojuši, es būtu izdarījis grēku. Es vienmēr augstu vērtēšu viņu paveikto.”

Kristiana stāstīja: ”Es esmu ļoti daudz ko ieguvusi, tāpēc ka mēs ar māti esam runājušas par dzimumattiecībām. Esmu pasargājusi sevi no briesmīgām slimībām un nevēlamas grūtniecības un esmu varējusi būt labs paraugs saviem jaunākajiem brāļiem un māsām. Tāpat esmu iemantojusi citu cilvēku cieņu, un nākotnē mani cienīs arī vīrs. Galvenais, man ir labas attiecības ar Dievu Jehovu, jo ievēroju viņa likumus.”

Jau iepriekš pieminētā Bola sacīja: ”Man bija klases biedrene, kas teica, ka nemaz nav jāstājas laulībā, lai nodarbotos ar seksu. Viņai tā bija vienīgi izprieca. Taču tā vairs nebija viņai nekāda izprieca, kad iestājās grūtniecība un viņa nevarēja nokārtot kopā ar mums visiem izlaiduma eksāmenus. Ja man nebūtu bijis tik laba tēva, kas mani mācīja, varbūt arī es būtu bijusi tāda pati kā klases biedrene, kurai jāmācās no savām kļūdām.”

Kāda tā ir svētība, ka kristīgi vecāki palīdz bērniem šajā miesaskārīgajā pasaulē kļūt ’gudriem, ka viņi iegūst pestīšanu’! (2. Timotejam 3:15.) Bībeliskā apmācība ir kā brīnumskaista kaklarota, kas izdaiļo bērnus Dieva acīs. (Salamana Pamācības 1:8, 9.) Bērni jūtas drošībā, un vecāki izjūt dziļu gandarījumu. Kāds afrikāņu tēvs, kas vienmēr cenšas uzturēt atklātu domu apmaiņu ar bērniem, izteicās šādi: ”Mums ir mierīgs prāts. Mēs esam pārliecināti, ka mūsu bērni zina, kas ir patīkami Jehovam, un citi cilvēki viņus nevarēs pievilt. Mēs esam pārliecināti, ka viņi nedarīs neko tādu, kas sāpinātu ģimeni. Es pateicos Jehovam, ka viņi ir attaisnojuši mūsu uzticību.”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 10. lpp.]

Kristīgi jaunieši, kas saņem uz Bībeli balstītu informāciju no vecākiem, neuzklausa citu jauniešu nepatiesos stāstus