Kāpēc būt pateicīgiem?
PĒC mugurkaula operācijas Hārlijam bija jāatstāj mehāniķa darbs, un viņš sāka strādāt birojā. Uz jautājumu, ko viņš domā par šīm izmaiņām, Hārlijs atbildēja: ”Man pietrūkst darba ar mašīnām. Bet, runājot pavisam godīgi, tagadējais darbs man sagādā vairāk prieka nekā iepriekšējais.”
Hārlijs savas izjūtas paskaidro šādi: ”Noteicošais ir darba biedru attieksme. Atšķirībā no cilvēkiem iepriekšējā darba vietā, mans pašreizējais priekšnieks un darba biedri novērtē to, ko es daru, un viņi nekavējas man to pateikt. Tā ir milzīga atšķirība.” Iegūtā apziņa, ka viņš ir noderīgs un nepieciešams, Hārlijam ļauj darīt darbu ar prieku.
Pelnīti uzslavas vai pateicības vārdi patiešām sasilda sirdi. Turpretī nepateicība var būt stindzinoša, kā par to rakstīja Šekspīrs: ”Šalc stiprāk, ziemas vējš! Tu neesi tik salts kā ļaužu nelaipnība.” Diemžēl šādu saltumu ir izjutuši daudzi.
Sargāties kļūt nepateicīgiem
Mūsdienu pasaulē sirsnīga pateicība tiek pausta ļoti reti. Piemēram, kāds rakstnieks uzdeva jautājumu: ”Ja līgava atrada laiku, lai nosūtītu 200 ielūgumus uz kāzām, kāpēc viņa nespēja atrast laiku, lai uzrakstītu īsas pateicības vēstules par 163 saņemtajām dāvanām?” Bieži paliek nepateikts pat vienkāršais ”paldies”. Pateicību pakāpeniski ir aizstājusi patmīlība. Tā ir viena no pazīmēm, kas raksturo pēdējās dienas. Apustulis Pāvils brīdināja: ”Zini to, ka pastarajās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, ..nepateicīgi.” (2. Timotejam 3:1, 2.)
Citos gadījumos pateicības vietā var dzirdēt glaimus. Pateicība tiek pausta no sirds, un tai nav savtīgu nolūku. Turpretī glaimi — visbiežāk nepatiesi un pārspīlēti — iespējams, tiek teikti, lai panāktu paaugstinājumu darbā vai iegūtu cita veida personisku labumu. (Jūdas 16.) Šādi saldi vārdi ne tikai maldina cilvēku, bet arī veicina viņā lepnību un augstprātību. Droši vien neviens negribētu krist par upuri liekuļotām uzslavām. Bet neviltota pateicība tiešām atspirdzina.
Cilvēks, kas parāda pateicību, arī pats ir ieguvējs. Sirsnīgas pateicības jūtas rada patīkamas emocijas, kas cilvēku dara laimīgu un dod viņam mieru. (Salīdzināt Salamana Pamācības 15:13, 15.) Turklāt tās viņu pasargā no tādām negatīvām jūtām kā dusmas, skaudība un aizvainojums.
”Esiet pateicīgi”
Bībelē mēs varam lasīt pamudinājumu attīstīt pateicības garu. Pāvils rakstīja: ”Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesaloniķiešiem 5:18.) Kolosiešiem Pāvils deva padomu: ”Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, ..esiet pateicīgi!” (Kolosiešiem 3:15.) Neskaitāmos psalmos ir pausta dziļi izjusta pateicība, kas liecina, ka Dievam tas ir patīkami. (Psalms 27:4; 75:2.) Jā, Dievs Jehova ar labvēlību raugās uz to, ka parādām pateicību par visu mūsu dzīvē.
Bet kas šajā nepateicības pilnajā pasaulē mums traucē attīstīt pateicības garu? Kā mēs varam parādīt pateicību mūsu ikdienas dzīvē? Šie jautājumi tiks apspriesti nākamajā rakstā.