Kā Bībele ir nonākusi līdz mums. Trešā daļa

BIRMA, 1824. gads. Karaļa ierēdņi tikko ir izdarījuši kratīšanu misionāru Edonairama un Ennas Džedsonu mājā un paņēmuši visu, ko ir uzskatījuši par vērtīgu. Taču ierēdņi nav atraduši vislielāko dārgumu — Bībeles tulkojuma manuskriptu, ko Enna ir slepus ierakusi zem mājas. Edonairams, manuskripta tulkotājs, ir saķēdēts cietumā, kas mudž no moskītiem, un pret viņu ir izvirzīta apsūdzība spiegošanā. Tagad manuskriptam draud bojāeja mitruma dēļ. Kā lai to paglābj? Enna iešuj manuskriptu blīvā spilvenā un nodod to savam cietumā ieslodzītajam vīram. Spilvens tiek saglabāts, un tā saturs kļūst par daļu no pirmās Bībeles birmiešu valodā.

Vēstures gaitā ar Bībeli ir bijuši saistīti daudzi šādi dramatiski notikumi. Iepriekšējos žurnāla numuros mēs apskatījām, kā Bībele tika tulkota un izplatīta no tās pabeigšanas līdz 17. gadsimta sākumam. Bet kā Bībelei ir klājies no tā laika līdz mūsdienām? Vai šī grāmata ir kļuvusi pieejama visiem cilvēkiem? Un ko ir paveikusi Sargtorņa biedrība?

Misionāri un Bībeles biedrības

Daudzās zemēs 17. un 18. gadsimtu iezīmēja spējš Bībeles lasīšanas uzplaukums. Īpaši dziļa šajā laikā bija Bībeles ietekme Anglijā. Bībeles stāsti un mācības nodarbināja gandrīz visu cilvēku domas valstī — no karaļa līdz lauku puisim. Taču Bībeles ietekme sniedzās vēl tālāk. Anglija tolaik bija komerciāla un koloniāla lielvalsts, kas nodarbojās ar jūrniecību, un reizēm angļi ņēma Bībeli līdzi savos kuģojumos. Tā tika likts pamats vēl plašākai Bībeles izplatībai.

Tuvojoties 18. gadsimta beigām, Anglijā parādījās cilvēki, kas Bībeles iespaidā sāka domāt par Britu impērijas nomaļu pamatiedzīvotāju garīgajām vajadzībām. Šīs rūpes gan nekādā ziņā neattiecās uz visiem. Daudzi baznīcas locekļi ticēja predestinācijai un tāpēc domāja, ka Dievs grib, lai daļa cilvēku netiek izglābti. Kad nākamais misionārs Viljams Kerijs uzstājās ar kaismīgu runu, cenzdamies iegūt atbalstu misijai Indijā, kāds viņu asi apsauca: ”Apsēdieties, jaunais cilvēk; kad Dievs gribēs pievērst ticībai pagānus, Viņš to izdarīs bez jūsu palīdzības!” Tomēr 1793. gadā Kerijs devās jūras ceļojumā uz Indiju. Un laika gaitā viņš paveica apbrīnojamu darbu — pārtulkoja visu Bībeli vai tās daļas 35 Indijas valodās.

Misionāri saprata, ka vairāk par visu viņiem ir nepieciešama Bībele vietējās valodās. Bet kur lai to ņem? Interesanti, ka kustību, ar kuras spēkiem Bībele vēlāk tika izplatīta pa visu zemeslodi, neviļus aizsāka kāda 16 gadus veca velsiešu meitene, vārdā Mērija Džonsa. 1800. gadā Mērija basām kājām nogāja 40 kilometrus, lai nopirktu no kāda garīdznieka Bībeli velsiešu valodā. Mērija bija krājusi naudu sešus gadus, un, uzzinājusi, ka visas Bībeles jau ir pārdotas, viņa izmisumā sāka šņukstēt. Līdz sirds dziļumiem aizkustinātais garīdznieks iedeva Mērijai vienu no savām Bībelēm.

Pēc tam šis garīdznieks nodevās pārdomām par to, cik daudziem cilvēkiem vēl būtu vajadzīga Bībele, un apsprieda šo problēmu ar draugiem Londonā. Iznākums bija tāds, ka 1804. gadā tika izveidota Britu un ārzemju Bībeles biedrība. Tā vadījās pēc vienkārša principa: sagādāt cilvēkiem viņu pašu valodā Bībeli, ko viņi varētu atļauties un kas būtu iespiesta ”bez piezīmēm un komentāriem”. Atsakoties no komentāriem lappušu malās, biedrības dibinātāji cerēja izvairīties no strīdiem mācības jautājumos. Bet tik un tā Bībeles biedrībā vēlāk vairākkārt notika šķelšanās, kuras cēlonis bija atšķirīgi viedokļi par apokrifiem, pilnīgu iegremdēšanu ūdenī kristīšanas laikā un trīsvienības doktrīnu.

Sākotnējais entuziasms strauji vērsās plašumā, un līdz 1813. gadam līdzīgas biedrības bija nodibinātas Vācijā, Nīderlandē, Dānijā un Krievijā. Ar laiku parādījās Bībeles biedrības arī citās valstīs. Kad pirmo Bībeles biedrību locekļi formulēja savus mērķus, viņi domāja, ka pasaulē tiek lietotas tikai dažas galvenās valodas. Viņiem nenāca ne prātā, ka valodu skaits sniedzas tūkstošos! Samērā maz tulkotāju prata senebreju un grieķu valodu, līdz ar to parasti nebija iespējams tulkot Bībeli tieši no šīm valodām. Tāpēc tad, kad tulkošanu organizēja Britu un ārzemju Bībeles biedrība, tulkotāji savā darbā ļoti bieži balstījās uz angļu valodā izdoto King James Version.

Kas bija jāpieredz kādam tulkotājam

Bībeles tekstā ir daudz vēstījumu un ilustrāciju, kuru pamatā ir ikdienas dzīves norises. Tas atvieglo tulkošanu — uzdevums būtu daudz grūtāks, ja Bībele būtu uzrakstīta abstraktos filozofijas terminos. Tomēr, kā jau varēja gaidīt, misionāru darba sākumposmā tulkojumos dažreiz gadījās neskaidras vai kuriozas vietas. Piemēram, kāds tulkojums cilvēkiem noteiktā Indijas daļā radīja priekšstatu, ka Dievs ir zilganas krāsas būtne. Vārdam ”debesis” atbilstošais vārds apzīmējuma ”debesu Tēvs” tulkojumā nozīmēja ’tāds, kam ir debesu krāsa,’ — materiālo debesu krāsa!

Runādams par šķēršļiem, ar kuriem bija jāsastopas tulkotājiem, Edonairams Džedsons 1819. gadā rakstīja: ”Kad mēs sākam mācīties valodu, kurā runā cilvēki, kas dzīvo zemeslodes otrā pusē [un] kas.. izsakās mums pilnīgi nepazīstamā veidā, turklāt burtiem un vārdiem nav pat attālas līdzības ar kādu no valodām, ar kurām mēs jebkad esam saskārušies; kad mums nav ne vārdnīcas, ne tulka un ir jāsāk kaut nedaudz saprast šo valodu, pirms mēs varam izmantot kāda vietējā skolotāja palīdzību, — tas nozīmē pamatīgus pūliņus!” Un pūliņi, ko ziedoja tādi tulkotāji kā Džedsons, padarīja Bībeli daudz pieejamāku cilvēkiem. (Skatīt tabulu 12. lappusē.)

Enna Džedsone palīdzēja savam vīram grūtajā tulkošanas darbā. Taču bez sarežģījumiem ar pašu tulkošanu Džedsoniem bija jāpieredz arī citi pārbaudījumi. Kad karaļa ierēdņi ar varu aizveda Edonairamu uz cietumu, Enna gaidīja bērnu. 21 mēnesi viņa bezbailīgi vērsās pie naidīgi noskaņotām amatpersonām ar lūgumiem atbrīvot savu vīru. Šis smagais pārbaudījums kopā ar slimību viņai izrādījās par grūtu. Neilgi pēc Edonairama atbrīvošanas viņa drosmīgā Enna un viņu abu meitiņa nomira ar drudzi. Edonairama sirds bija salauzta. Un tomēr, paļaudamies uz spēku, ko deva Dievs, viņš turpināja darbu un 1835. gadā pabeidza Bībeles tulkojumu birmiešu valodā. Bet tikmēr pamazām brieda cita rakstura pretdarbība Bībelei.

Bībele diskusiju krustugunīs

Deviņpadsmitajā gadsimtā pasauli pāršalca sociālu un politisku diskusiju vilnis, un bieži vien svarīga nozīme šajos strīdos bija Bībelei. Piemēram, kaut arī Krievijas Bībeles biedrība sākumā bija darbojusies ar cara un Krievijas pareizticīgo baznīcas atbalstu, pēc kāda laika cars un baznīca pārtrauca un aizliedza tās darbību. (Jau kādu gadu iepriekš Bībeles biedrības pretinieki bija sadedzinājuši tūkstošiem Bībeļu.) Pareizticīgo baznīcas garīdznieki nežēloja pūles, lai darītu galu tam, ko ar tādu entuziasmu bija aizsākuši agrīnie kristieši, — vispārējai Bībeles izplatīšanai. Pareizticīgo vadītāji 19. gadsimtā apgalvoja, ka Bībele apdraudot gan baznīcas, gan valsts autoritāti. Un, lai cik tas būtu paradoksāli, jaunizveidotā politiski revolucionārā kustība sāka uzskatīt Bībeli nevis par draudu varas iestādēm, bet gan par baznīcas un valsts ieroci, ar kura palīdzību tās pakļauj sev tautas masas. Bībele bija nonākusi starp divām ugunīm!

Piedevām turpmākajos gados sākās arvien spēcīgāki ”intelektuāli” uzbrukumi Bībelei. 1831. gadā Čārlzs Darvins devās ekspedīcijā, kuras iznākumā viņš izveidoja savu evolūcijas teoriju. 1848. gadā Markss un Engelss izdeva ”Komunistiskās partijas manifestu”, kurā kristietība bija attēlota kā apspiešanas līdzeklis. Tāpat šajā laikā Bībeles kritiķi apšaubīja Svēto rakstu autentiskumu un Bībelē aprakstīto personu — pat Jēzus — vēsturiskumu. Tomēr bija domājoši cilvēki, kas saprata, cik kļūdainas ir teorijas, kurās tiek noliegts Dievs un Bībele, un šie cilvēki meklēja iespējas zinātniski apstiprināt Bībeles uzticamību. Viens no viņiem bija Konstantīns fon Tišendorfs, apdāvināts vācu lingvists.

Atklājumi palīdz precizēt Bībeles tekstu

Tišendorfs apceļoja Tuvos Austrumus senu Bībeles manuskriptu meklējumos, cerēdams rekonstruēt sākotnējo Bībeles tekstu, lai par to nepaliktu nekādu šaubu. 1859. gadā — tajā pašā gadā, kad Darvins publicēja savu darbu ”Sugu izcelšanās”, — Tišendorfs kādā klosterī Sīnāja kalna piekājē atrada vecāko tolaik zināmo pilna apjoma Kristiešu grieķu rakstu eksemplāru. Tas ir pazīstams ar nosaukumu Codex Sinaiticus un acīmredzot ir sastādīts apmēram 50 gadus pirms tam, kad Hieronims pabeidza Vulgātu latīņu valodā. Domas par to, vai kodekss tika paņemts no klostera pienācīgā veidā, joprojām dalās, bet, lai nu kā, Tišendorfs to publicēja un padarīja pieejamu zinātniekiem.a

Tā kā Codex Sinaiticus bija viens no senākajiem zināmajiem manuskriptiem oriģinālvalodā, tas ne tikai atklāja, ka Grieķu raksti ir saglabājušies bez būtiskām izmaiņām, bet arī palīdzēja zinātniekiem atrast kļūdas, kas bija ielavījušās vēlākos manuskriptos. Piemēram, 1. Timotejam 3:16 Codex Sinaiticus ir norāde uz Jēzu: ”Viņš ir skatīts miesā.” Lielākajā daļā citu tolaik zināmo manuskriptu vārda ”viņš” vietā bija lasāms vārda ”Dievs” saīsinājums — to var iegūt, ja mazliet izmaina grieķu valodas vārdu ar nozīmi ’viņš’. Taču Codex Sinaiticus bija tapis ilgus gadus pirms visiem grieķu valodas manuskriptiem, kuros šajā vietā bija vārds ”Dievs”. Tātad kļuva skaidrs, ka teksts vēlāk bija sagrozīts, acīmredzot tādēļ, lai pamatotu mācību par trīsvienību.

Kopš Tišendorfa laikiem ir atklāti jauni manuskripti. Patlaban ir zināms kopumā apmēram 6000 Ebreju rakstu manuskriptu un vairāk nekā 13 000 Grieķu rakstu manuskriptu. Šo manuskriptu salīdzināmajos pētījumos ir izveidots oriģinālvalodas teksts, uz kuru var droši paļauties. Zinātnieks F. F. Brūss izteicās: ”Teksta varianti.. neietekmē nevienu svarīgu jautājumu, kas būtu saistīts ar vēsturiskiem faktiem vai kristīgo ticību un praksi.” Bet kā pieaugušais zināšanu apjoms varēja nākt par labu cilvēkiem, kamēr ritēja Bībeles tulkošana arvien jaunās un jaunās valodās?

Sargtorņa biedrība un Bībele

Neliela, bet dedzīga Bībeles skolotāju un skolnieku grupiņa 1881. gadā izveidoja apvienību, kas vēlāk kļuva par Sargtorņa Bībeles un bukletu biedrību. Sākumā šie cilvēki izplatīja citu Bībeles biedrību izdotās Bībeles, arī Tišendorfa tulkotos Grieķu rakstus. Bet jau līdz 1890. gadam viņi paši bija uzsākuši Bībeles publicēšanu un laiduši klajā pirmo no daudziem Bībeles izdevumiem. 1926. gadā biedrība sāka iespiest Bībeli ar savām iespiedmašīnām. Taču arvien skaidrāk kļuva redzams, ka ir nepieciešams mūsdienīgs Bībeles tulkojums. Vai iepriekšējā gadsimta atklājumu un zinātnisko pētījumu ceļā iegūtās zināšanas būtu iespējams likt lietā, lai radītu saprotamu Bībeles tulkojumu, kas visiem būtu pieejams? Ar šādu mērķi 1946. gadā tika sākti priekšdarbi, lai veiktu jaunu Svēto rakstu tulkojumu.

Viens tulkojums, daudzas valodas

Tika izveidota tulkošanas komiteja, kas sastāvēja no pieredzējušiem svaidītajiem kristiešiem, un viņu uzdevums bija sagatavot Bībeles tulkojumu angļu valodā New World Translation of the Holy Scriptures. Tas tika izdots sešos sējumos, kas tika laisti klajā no 1950. līdz 1960. gadam; vispirms iznāca Kristiešu grieķu raksti. Kopš 1963. gada šis izdevums ir pārtulkots vēl 27 valodās un tiek tulkots arī citās. Pārējās valodās tiek izvirzīti tādi paši mērķi kā angļu valodā. Pirmkārt, tulkojumam jābūt precīzam, tik tuvam oriģinālvalodās izteiktajām domām, cik vien iespējams. Teksta nozīmi nedrīkst sagrozīt, lai to pielāgotu kādai noteiktai mācības jautājumu izpratnei. Otrkārt, tulkojumam jābūt konsekventam; galvenie vārdi visos gadījumos jātulko vienā un tajā pašā veidā, ja vien konteksts to pieļauj. Šāda metode palīdz lasītājiem saskatīt, kā Bībeles rakstītāji ir lietojuši noteiktus vārdus. Treškārt, tulkojumam jābūt tik burtiskam, cik vien iespējams bez jēgas aizplīvurošanas. Burtisks tulkojums ļauj lasītājiem labāk uztvert oriģinālvalodu īpatnības un ar tām saistīto domāšanas veidu. Un, ceturtkārt, tulkojumam jābūt tādam, lai parasts cilvēks to varētu bez grūtībām lasīt un saprast.

Angļu valodas tulkojuma New World Translation burtiskais izteiksmes stils atvieglo tā tulkošanu citās valodās. Biedrības tulkotāju grupas, kas ar to nodarbojas, tagad lieto modernus datorizētus palīglīdzekļus, kas paātrina darbu un paaugstina tā precizitāti. Šāda sistēma tulkotājiem ļauj veidot sarakstus, kuros atrodami katram galvenajam vārdam atbilstošie dzimtās valodas vārdi. Turklāt ar tās palīdzību ir iespējams pētīt, kā angliski ir tulkots katrs ebreju un grieķu valodas vārds Bībelē.

Tulkošana no angļu valodas, nevis tieši no senebreju un grieķu valodas rada vairākas būtiskas priekšrocības. Tādā veidā ne tikai samazinās tulkošanas laiks, bet arī ir panākama lielāka izteikumu vienotība visās valodās. Kāpēc? Tāpēc, ka ir daudz vieglāk precīzi tulkot no vienas mūsdienu valodas otrā nekā tulkot no senas valodas vairākās mūsdienu valodās. Turklāt tulkotāji var lūgt padomu cilvēkiem, kam kāda mūsdienu valoda ir dzimtā valoda, bet viņi nevar konsultēties ar tiem, kuru dzimtajā valodā runāja pirms tūkstošiem gadu.

Laba vēsts visām tautām

Varētu pastāstīt vēl daudz ko par apņēmīgajiem vīriešiem un sievietēm, kas ir palīdzējuši padarīt Bībeli par grāmatu, ar kuru izplatības ziņā nevar mēroties neviena cita grāmata uz zemeslodes. Gadsimtu gaitā ir iespiesti vismaz četri miljardi Bībeles un tās daļu eksemplāru vairāk nekā divos tūkstošos valodu, kurās runā krietni vairāk nekā 90 procenti pasaules iedzīvotāju!

Bībelē bija paredzēts, ka mūsdienās visā pasaulē tiks sludināta Dieva Valstība. Lai tas būtu iespējams, Dievs Jehova neapšaubāmi ir virzījis notikumus tā, ka Bībele tagad ir pieejama gandrīz ikvienam. (Mateja 13:47, 48; 24:14.) Bezbailīgie Bībeles tulkotāji un izdevēji pagātnē riskēja ar visu, kas viņiem bija, lai dotu mums Dieva vārdus — vienīgo garīgās gaismas avotu morālā ziņā aptumšotā pasaulē. Lai viņu piemērs jūs mudina lasīt Bībeli, dzīvot saskaņā ar to un darīt tās vēsti zināmu citiem ar tādu pašu pārliecību, kāda bija šiem cilvēkiem. Katru dienu gūstiet pilnu labumu no savas Bībeles, uz kuru jūs varat droši paļauties! (Jesajas 40:6—8.)

[Zemsvītras piezīme]

[Diagramma 12. lpp.]

Bībeles tulkojumu skaits

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Valodu

skaits

1 Jūdi sāk tulkot Ebreju rakstus grieķu

valodā apm. 280. g. p.m.ē.

12 Hieronims pabeidz Vulgātu latīņu valodā apm. 400. g. m.ē.

35 Gūtenbergs pabeidz iespiest pirmo Bībeli apm. 1455. g.

81 Nodibināta Britu un ārzemju Bībeles biedrība 1804. g.

Valodu skaita pieaugums gadu gaitā

522

1900

600

700

800

900

1,049

1950

1,100

1,200

1,300

1,471

1970

2,123

1996

2,200

2,300

2,400

[Norāde par autortiesībām]

Avoti: Christianity Today, United Bible Society

[Norāde par attēla autortiesībām 9. lpp.]

Mountain High Maps® Copyright © 1995 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 8. lpp.]

Džedsons tika saistīts un aizvests

[Norāde par autortiesībām]

No Jesse Page grāmatas Judson the Hero of Burma

[Attēli 10. lpp.]

Šajā klosterī Sīnāja kalna piekājē Tišendorfs izglāba vērtīgu manuskriptu

[Norāde par autortiesībām]

Pictorial Archive (Near Eastern History) Est.