Vai tu centies dzīvot tikumīgi?

”Ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (FILIPIEŠIEM 4:8)

1. Kas ir netikums, un kāpēc netikumība nav piesārņojusi Jehovas pielūgsmi?

NETIKUMS ir rīcība vai īpašība, kurā izpaužas morāls pagrimums vai nekrietnība. Netikumība ir pārņēmusi pasauli, kurā mēs dzīvojam. (Efeziešiem 2:1—3.) Tomēr Dievs Jehova nepieļaus, ka viņa tīrā pielūgsme tiktu piesārņota. Kristīgajās publikācijās, sapulcēs un kopsanāksmēs mēs īstajā laikā saņemam brīdinājumus par nepareizu uzvedību. Mums tiek sniegta vērtīga, uz Rakstiem balstīta palīdzība, lai mēs varētu ’pieķerties tam, kas labs’ Dieva acīs. (Romiešiem 12:9.) Tāpēc Jehovas liecinieki kā organizācija kopumā pūlas būt neaptraipīti un tikumīgi. Bet ko var teikt par katru no mums atsevišķi? Patiešām: vai tu centies dzīvot tikumīgi?

2. Kas ir tikums, un kāpēc ir nepieciešamas pūles, lai saglabātu tikumību?

² Tikums ir izcila morālā stāja, krietnība, pareiza uzvedība un domāšana. Tā ir īpašība, kas izpaužas aktīvi, nevis pasīvi, tā liek rīkoties. Būt tikumīgam nozīmē kaut ko vairāk nekā tikai izvairīties no grēka; tas nozīmē, ka ir jādzenas pēc visa, kas ir labs. (1. Timotejam 6:11.) Apustulis Pēteris mudināja savus ticības brāļus: ”Parādait savā ticībā tikumu.” Kā to var izdarīt? Ir ’jāpieliek visas pūles’, atsaucoties uz Dieva dārgajiem apsolījumiem. (2. Pētera 1:5.) Savas grēcīgās dabas dēļ mums patiešām ir jāpūlas, lai saglabātu tikumību. Taču pagātnē dievbijīgi cilvēki ir spējuši to izdarīt pat tādos apstākļos, kad viņiem ir bijis jāpārvar milzīgas grūtības.

Viņš centās būt tikumīgs

3. Kādās ļaundarībās bija vainīgs ķēniņš Ahass?

³ Svētajos rakstos ir stāstīts par daudziem cilvēkiem, kas centās dzīvot tikumīgi. Piemēram, viens no šiem tikumīgajiem cilvēkiem bija Hiskija. Viņa tēvs, Jūdas ķēniņš Ahass, acīmredzot pielūdza Molohu. ”Ahasam bija divdesmit gadi, kad viņš sāka valdīt, un viņš valdīja kā ķēniņš sešpadsmit gadus Jeruzālemē. Bet viņš nedarīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga, viņa Dieva, acīs, kā viņa cilts tēvs Dāvids bija darījis. Bet viņš staigāja Israēla ķēniņu ceļus, jā, viņš pat upurēja pēc drausmīgā pagānu paraduma savu dēlu kā uguns upuri [”savam dēlam lika caur uguni iet”, LB-26], kaut gan tieši tādēļ tas Kungs izdzina pagānus, Israēla bērniem ienākot. Un viņš arī nesa kaujamos upuŗus un kvēpināmos upuŗus augstieņu svētnīcās un arī uz pakalniem, kā arī zem visiem kupliem zaļojošiem kokiem.” (2. Ķēniņu 16:2—4.) Daži apgalvo, ka ’iešana caur uguni’ nozīmēja kādu attīrīšanas rituālu, bet nevis cilvēka upuri. Taču Džona Deja grāmatā Molech—A God of Human Sacrifice in the Old Testament atzīmēts: ”Antīkajos un pūniešu [kartāgiešu] avotos atrodamie pierādījumi, kā arī arheoloģiskās liecības apstiprina, ka cilvēku upurēšana.. Kanaānas sabiedrībā patiešām pastāvēja, tāpēc nav iemesla apšaubīt Vecās derības norādes [uz cilvēku upuriem].” Turklāt 2. Laiku 28:3 ir skaidri pateikts, ka Ahass ”sadedzināja savus dēlus ugunī”. (Salīdzināt 5. Mozus 12:31; Psalms 106:37, 38.) Kāda ļaundarība!

4. Kā rīkojās Hiskija, dzīvodams netikumu pārņemtā vidē?

⁴ Kā Hiskijam klājās šajā netikumu pārņemtajā vidē? Interesanti ir ieskatīties 119. psalmā, jo pastāv uzskats, ka to ir sacerējis Hiskija, kad viņš vēl nebija ķēniņš. (Psalms 119:46, 99, 100.) Tas nozīmē, ka, iespējams, uz viņa apstākļiem norāda šie vārdi: ”Lai gan lieli kungi sēd un sarunājas pret mani, Tavs kalps pārdomā Tavus likumus. Mana dvēsele skumst asarās [”aiz bēdām nespēj iemigt”, NW].” (Psalms 119:23, 28.) Dzīvodams starp viltus reliģijas piekritējiem, Hiskija varbūt bija kļuvis par izsmiekla objektu ķēniņa galminieku vidū, tā ka viņam pat bija grūti gulēt. Tomēr Hiskija centās dzīvot tikumīgi, vēlāk viņš kļuva par ķēniņu un ”darīja to, kas bija taisnīgs tā Kunga acīs.. [..] Viņš paļāvās tam Kungam, Israēla Dievam.” (2. Ķēniņu 18:1—5.)

Viņi saglabāja tikumību

5. Ar kādiem pārbaudījumiem sastapās Daniēls un viņa trīs biedri?

⁵ Izcils paraugs tikumības ziņā bija arī Daniēls un viņa trīs biedri — ebreji Hananja, Misaēls un Asarja. Viņi bija ar varu aizvesti no savas dzimtenes trimdā uz Babiloniju. Šiem četriem jauniešiem tika doti babiloniešu vārdi: Beltsacars, Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego. Viņiem tika piedāvāti ’ēdieni no ķēniņa galda’, kuru vidū bija arī tādi ēdieni, kas pēc Dieva bauslības bija aizliegti. Turklāt viņi bija spiesti trīs gadus mācīties zinības, kurās ietilpa ’kaldēju rakstu’ un ’kaldēju valodas’ apguve. Tā nebija tikai jaunas valodas mācīšanās, jo vārds ”kaldēji” šajā vietā, domājams, apzīmē izglītoto kārtu. Tātad šie ebreju jaunieši bija pakļauti babiloniešu izkropļoto mācību iespaidam. (Daniēla 1:1—7.)

6. Kāpēc mēs varam teikt, ka Daniēls centās būt tikumīgs?

⁶ Kaut arī spiediens bija milzīgs, Daniēls un viņa biedri tam nepakļāvās un izvēlējās tikumu, nevis netikumu. Daniēla 1:21 teikts: ”Daniēls palika tur līdz ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam.” Jā, vairāk nekā 80 gadu Daniēls ”palika tur”, būdams tikumīgs Jehovas kalps, — viņš pieredzēja vairāku varenu ķēniņu nākšanu pie varas un krišanu. Viņa uzticību Dievam nespēja sagraut nedz negodīgu valdības ierēdņu intrigas un sazvērestības, nedz arī netiklības piesātinātā Babilonijas reliģija. Daniēls nepārtraukti centās dzīvot tikumīgi.

7. Ko var mācīties no Daniēla un viņa trīs biedriem?

⁷ Mēs daudz ko varam mācīties no dievbijīgā Daniēla un viņa biedriem. Viņi centās būt tikumīgi un atteicās saplūst ar Babilonijas kultūru. Lai arī nosaukti babiloniešu vārdos, viņi ne uz brīdi nepārstāja būt par Jehovas kalpiem. Patiešām, aptuveni 70 gadu vēlāk Babilonijas ķēniņš, uzrunājot Daniēlu, lietoja viņa ebreju vārdu! (Daniēla 5:13.) Visā savā garajā mūžā Daniēls nepieļāva kompromisu pat sīkās lietās. Jaunībā viņš bija ”cieši apņēm[ies] savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda”. (Daniēla 1:8.) Šī nelokāmā nostāja, ko bija ieņēmuši Daniēls un viņa trīs biedri, noteikti deva viņiem spēku izturēt smagos pārbaudījumus, ar kuriem viņiem vēlāk bija jāsastopas. (Daniēla, 3. un 6. nodaļa.)

Dzīvojiet tikumīgi mūsdienu pasaulē

8. Kā jaunie kristieši var pretoties Sātana pasaulei, lai nesaplūstu ar to?

⁸ Tāpat kā Daniēls un viņa trīs biedri, mūsdienās Dieva tauta nepieļauj, ka tā saplūstu ar ļauno Sātana pasauli. (1. Jāņa 5:19.) Ja tu esi jauns kristietis, tu varbūt izjūti spēcīgu līdzaudžu spiedienu, kas tevi mudina pārņemt viņu tieksmi uz galējībām apģērba un mūzikas izvēlē, kā arī ārējā izskatā. Taču necenties pielāgoties ikvienam modes untumam un katram jaunam stilam — esi nelokāms un nepieļauj, ka tu ’taptu šai pasaulei līdzīgs’. (Romiešiem 12:2.) ’Atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, dzīvo prātīgi, taisni un dievbijīgi.’ (Titam 2:11, 12.) Svarīgi ir iegūt nevis savu līdzaudžu, bet gan Jehovas atzinību. (Salamana Pamācības 12:2, NW.)

9. Ar kādu spiedienu kristieši varbūt sastopas biznesa pasaulē, un kā viņiem ir jārīkojas?

⁹ Arī pieaugušiem kristiešiem ir jāiztur spiediens un jābūt tikumīgiem. Kristiešiem, kas nodarbojas ar biznesu, varbūt jāpretojas kārdinājumam izmantot apšaubāmus paņēmienus vai neievērot valdības noteikumus un nodokļu likumus. Bet neatkarīgi no tā, kā rīkojas mūsu konkurenti vai darbabiedri, mēs ”visās lietās gribam godīgi dzīvot”. (Ebrejiem 13:18.) Rakstos mums ir izvirzīta prasība būt godīgiem un taisnīgiem pret darba devējiem, padotajiem, klientiem un laicīgajām varas iestādēm. (5. Mozus 25:13—16; Mateja 5:37; Romiešiem 13:1; 1. Timotejam 5:18; Titam 2:9, 10.) Mums arī jācenšas būt akurātiem savos biznesa darījumos. Precīzi kārtojot dokumentāciju un noslēdzot līgumus rakstveidā, mēs bieži vien varam novērst pārpratumus.

Saglabājiet modrību!

10. Kāpēc mums ir ’jāsaglabā modrība’, ja runa ir par mūzikas izvēli?

¹⁰ Psalmā 119:9 uzsvērts vēl kāds faktors, kas palīdz būt tikumīgiem Dieva acīs. Psalmu dziesminieks teica: ”Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? — Kad viņš turēsies pie Taviem vārdiem [”Saglabādams modrību saskaņā ar taviem vārdiem”, NW].” Viens no iedarbīgākajiem Sātana ieročiem ir mūzika, kas spēj saviļņot cilvēkus. Diemžēl daži kristieši nav ’saglabājuši modrību’ attiecībā uz mūziku un ir aizrāvušies ar tādām galējām formām kā reps un smagais metāls. Daži varbūt iebilst, ka šāda mūzika viņiem nekaitē vai ka viņi nepievērš uzmanību dziesmu tekstiem. Citi apgalvo, ka viņiem gluži vienkārši sagādā baudu asais ritms un skaļā ģitāras spēle. Taču kristiešiem nav pirmām kārtām jādomā par to, vai kaut kas sniedz vai nesniedz baudu. Viņiem svarīgākais ir cits jautājums — vai tas ir ”tam Kungam patīkams”. (Efeziešiem 5:10.) Kopumā smagais metāls un reps atbalsta tādus netikumus kā lamāšanās, netiklība un pat sātanismsa — tās ir parādības, kam nekādā ziņā nav vietas Dieva tautā. (Efeziešiem 5:3.) Mums visiem, gan jauniem, gan veciem, būtu labi apdomāt šādu jautājumu: pēc kā es tiecos, izvēloties mūziku, — pēc tikuma vai netikuma?

11. Kā kristietis var saglabāt modrību attiecībā uz televīzijas programmām, videofilmām un kinofilmām?

¹¹ Daudzas televīzijas programmas, videofilmas un kinofilmas vairo netikumību. Kā izteicās kāds pazīstams psihiskās veselības speciālists, lielākajā daļā mūsdienās ražoto filmu dominē ”hedonisms, seksualitāte, varmācība, alkatība un savtīgums”. Tāpēc, ja mēs gribam saglabāt modrību, mums ļoti uzmanīgi jāizvēlas, ko skatīties. Psalmu dziesminieks lūdza: ”Nogriez manas acis no nīcīgā.” (Psalms 119:37.) Kāds jauns kristietis, vārdā Džozefs, izmantoja šo principu praksē. Kad filmā, ko viņš skatījās, sāka rādīt seksa un varmācības ainas, viņš atstāja kinoteātri. Vai Džozefam bija neērti iet projām? ”Nē, nepavisam,” viņš saka. ”Es pirmām kārtām domāju par Jehovu un par to, kā darīt viņam pa prātam.”

Kāda nozīme ir studijām un pārdomām

12. Kāpēc ir nepieciešamas personiskas studijas un pārdomas, lai varētu dzīvot tikumīgi?

¹² Nepietiek tikai izvairīties no tā, kas ir slikts. Lai dzīvotu tikumīgi, ir arī jāstudē un jāpārdomā viss labais, par ko ir runāts Dieva Rakstos, tā ka mēs varētu izmantot dzīvē Rakstu taisnīgos principus. ”Cik Tava bauslība man ir mīļa!” izsaucās psalmu dziesminieks. ”To es pārdomāju ik dienas.” (Psalms 119:97.) Vai starp tavām iknedēļas nodarbībām ir iekļauta arī personīga Bībeles un kristīgo publikāciju studēšana? Tiesa, atlicināt laiku, lai cītīgi studētu Dieva Rakstus un pārdomātu tos ar lūgšanu palīdzību, ne vienmēr ir viegli. Bet parasti ir iespējams izbrīvēt laiku, ierobežojot kādas citas nodarbības. (Efeziešiem 5:15, 16.) Varbūt tu vari izmantot agrās rīta stundas, lai nodotos lūgšanām, studijām un pārdomām. (Salīdzināt Psalms 119:147.)

13., 14. a) Kāpēc pārdomas ir nenovērtējami svarīgas? b) Kādu pantu pārdomāšana mums palīdzēs attīstīt naidu pret seksuālu amoralitāti?

¹³ Pārdomas ir nenovērtējami svarīgas, jo tās mums palīdz paturēt prātā to, ko mēs mācāmies. Turklāt ar pārdomu palīdzību mēs varam attīstīt Dievam patīkamus uzskatus. Piemēram, viens ir zināt, ka Dievs aizliedz netiklību, bet pavisam kas cits — ’nīst to, kas ļauns, un pieķerties tam, kas labs’. (Romiešiem 12:9.) Mēs varam iegūt tādu pašu attieksmi pret seksuālu amoralitāti, kāda ir Jehovam, ja pārdomājam galvenos Bībeles pantus, kuros runāts par šo jautājumu, piemēram, Kolosiešiem 3:5, kur izteikts pamudinājums: ”Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.” Pajautā sev: ”Kāda kaisle man sevī jānonāvē? No kā man jāizvairās tāpēc, ka tas varētu izraisīt netīru iekāri? Vai man ir kaut kas jāmaina savā attieksmē pret pretējo dzimumu?” (Salīdzināt 1. Timotejam 5:1, 2.)

¹⁴ Pāvils mudina kristiešus atturēties no netiklības un attīstīt savaldību, lai ’neviens nedarītu pāri savam brālim un neizmantotu to’. (1. Tesaloniķiešiem 4:3—7.) Pajautā sev: ”Kāpēc netiklība ir kaitīga? Kādu ļaunumu es nodarītu pats sev vai kādam citam, grēkodams šajā ziņā? Kā tas mani ietekmētu garīgi, emocionāli un fiziski? Ko var teikt par draudzes locekļiem, kas pārkāpuši Dieva likumus un nav nožēlojuši savu rīcību? Kādā situācijā viņi ir nonākuši?” Ja mēs ņemam vērā, kas Rakstos teikts par šādu uzvedību, padziļinās mūsu naids pret to, kas ir ļauns Dieva acīs. (2. Mozus 20:14; 1. Korintiešiem 5:11—13; 6:9, 10; Galatiešiem 5:19—21; Atklāsmes 21:8.) Pāvils raksta, ka netiklis ”nenicina cilvēku, bet Dievu”. (1. Tesaloniķiešiem 4:8.) Kurš no patiesajiem kristiešiem gan gribētu nicināt savu debesu Tēvu?

Tikums un mūsu sabiedrība

15. Kāda nozīme tikumīgā dzīvē ir mūsu sabiedrībai?

¹⁵ Saglabāt tikumu palīdz arī laba sabiedrība. Psalmu dziesminieks sacīja: ”Es esmu draugs visiem tiem, kas Tevi bīstas un kas pilda Tavas pavēles.” (Psalms 119:63.) Mums ir nepieciešama labā sabiedrība, ko mēs varam atrast kristiešu sapulcēs. (Ebrejiem 10:24, 25.) Ja mēs norobežojamies no citiem, mūsu domāšana var kļūt egoistiska un netikums bez grūtībām var mūs uzveikt. (Salamana Pamācības 18:1.) Turpretī sirsnīgā kristiešu brālība var nostiprināt mūsu apņēmību palikt tikumīgiem. Protams, mums tāpat ir jāsargās no sliktas sabiedrības. Mēs varam būt sirsnīgi pret saviem kaimiņiem, darbabiedriem un skolas biedriem. Bet, ja mēs patiešām izturēsimies gudri, mēs izvairīsimies no pārāk tuvām attiecībām ar cilvēkiem, kas necenšas dzīvot pēc kristīgajiem tikumiem. (Salīdzināt Kolosiešiem 4:5.)

16. Kā princips, kas pierakstīts 1. Korintiešiem 15:33, mums var palīdzēt dzīvot tikumīgi?

¹⁶ Pāvils rakstīja: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” Ar šiem vārdiem viņš brīdināja ticīgos, ka viņi var pazaudēt savu ticību, biedrodamies ar cilvēkiem, kas uzdevās par kristiešiem, bet noraidīja Rakstu mācību par augšāmcelšanu. Princips, kas ir pamatā šim Pāvila brīdinājumam, attiecas uz mūsu sabiedrību gan draudzē, gan ārpus tās. (1. Korintiešiem 15:12, 33.) Protams, mēs nevēlamies vairīties no mūsu garīgajiem brāļiem un māsām tāpēc vien, ka viņi nepiekrīt kādam gluži personiskam viedoklim, pie kura mēs turamies. (Mateja 7:4, 5; Romiešiem 14:1—12.) Tomēr ir vajadzīga piesardzība, ja kādi draudzes locekļi iesaistās apšaubāmā rīcībā vai arī pauž rūgtuma un neapmierinātības garu. (2. Timotejam 2:20—22.) Ir gudri uzturēt tuvas attiecības ar tiem, ar kuriem kopā mēs varam ’gūt iepriecu [”uzmundrinājumu”, NW]’. (Romiešiem 1:11, 12.) Ja tā rīkosimies, mums būs vieglāk dzīvot tikumīgu dzīvi un nenovirzīties no ’dzīvības ceļa’. (Psalms 16:11.)

Vienmēr centieties dzīvot tikumīgi

17. Par kādu postu, kas piemeklēja izraēliešus, mēs uzzinām no 4. Mozus grāmatas 25. nodaļas, un ko mēs varam mācīties no šī notikuma?

¹⁷ Īsi pirms tam, kad izraēlieši pārņēma savā īpašumā apsolīto zemi, tūkstošiem izraēliešu izvēlējās dzīties pēc netikuma — un pieredzēja postu. (4. Mozus, 25. nodaļa.) Šodien Jehovas tauta stāv uz taisnīgās jaunās pasaules sliekšņa. Brīnišķīgā privilēģija ieiet šajā pasaulē tiks dāvāta tiem, kas nelokāmi noraida pašreizējās pasaules netikumus. Tā kā mēs esam nepilnīgi cilvēki, mūsos varbūt ir nepareizas tieksmes, bet Dievs mums spēj palīdzēt, lai mēs varētu sekot viņa svētā gara taisnīgajai vadībai. (Galatiešiem 5:16; 1. Tesaloniķiešiem 4:3, 4.) Tāpēc atsauksimies uz aicinājumu, ar kuru Jozua vērsās pie izraēliešiem: ”Bīstaities to Kungu un kalpojiet viņam patiesībā un mīlestībā!” (Jozuas 24:14.) Godbijīgas bailes izdarīt kaut ko Jehovam nepatīkamu mums palīdzēs dzīvot tikumīgu dzīvi.

18. Kas ir jāapņemas visiem kristiešiem attiecībā uz tikumu un netikumu?

¹⁸ Ja tu no sirds vēlies iepriecināt Dievu, apņemies paklausīt Pāvila aicinājumam: ”Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” Kāds būs iznākums, ja tu tā rīkosies? Pāvils teica: ”To darait. Un miera Dievs būs ar jums.” (Filipiešiem 4:8, 9.) Jā, ar Jehovas palīdzību tu vari noraidīt netikumus un dzīvot tikumīgi.

[Zemsvītras piezīme]

Atkārtojuma jautājumi

◻ Kas ir nepieciešams, lai dzīvotu tikumīgi?

◻ Kādos apstākļos Hiskija, Daniēls un trīs Daniēla biedri saglabāja tikumību?

◻ Kā mēs varam līdzināties Daniēlam, pretojoties Sātana viltībām?

◻ Kāpēc kristiešiem jāsaglabā modrība attiecībā uz izklaidi?

◻ Kāda nozīme saistībā ar tikumīgu dzīvi ir studijām, pārdomām un mūsu sabiedrībai?

[Attēls 15. lpp.]

Hiskija no pašas jaunības centās būt tikumīgs, kaut gan viņš dzīvoja starp Moloha pielūdzējiem

[Attēli 17. lpp.]

Kristiešiem ir jāsaglabā modrība, izvēloties izklaidēšanos