Kā izmisumā gūt cerību
IZTĒLOJIES, ka tev jāpiedzīvo šāda situācija: visi tavi īpašumi ir iznīcināti un tu esi palicis bez līdzekļiem. Nav vairs tavu bērnu — paša dārgākā tavā dzīvē. Dzīvesbiedrs vai dzīvesbiedre nesniedz tev nekādu morālu atbalstu. Tava veselība ir sabrukusi. Katra diena sagādā vienas vienīgas mokas un ciešanas.
Ja ar tevi tā notiktu, vai tu joprojām domātu, ka ir vērts dzīvot? Jeb vai tu ļautos izmisumam?
Tikko aprakstītais bēdīgais stāvoklis bija tas, ko patiešām pieredzēja Ījabs — vīrs, kurš dzīvoja Bībeles laikos. (Ījaba grāmata, 1., un 2. nodaļa.) Kādā brīdī, kad Ījabs jutās ļoti nomākts, viņš vaimanāja: ”Manis paša dvēselei riebj mana dzīve.” Viņš būtu bijis priecīgs, ja nāve viņu atbrīvotu no mokām. (Ījaba 10:1; 14:13.) Tomēr arī šādās ārkārtīgās ciešanās Ījabs palika uzticīgs Dievam. Tāpēc Jehova ”svētīja Ījaba beidzamās mūža dienas vairāk nekā viņa dzīves sākumu”. Tā Ījabs nomira mierā, ”vecs un padzīvojis gana gadu”. (Ījaba 42:12, 17.)
Ījaba izturība tiek cildināta līdz pat mūsu dienām. Ījaba pārciestie pārbaudījumi pilnveidoja viņa personību, un tie pamudināja citus uz labiem darbiem. (Jēkaba 5:10, 11.) Taču vissvarīgākais ir tas, ka Ījaba nevainojamā uzticība priecēja Jehovas sirdi. (Salamana Pamācības 27:11.) Tā ciešanas, kas šķita kā murgs, beigās izvērtās par lielisku uzticības, dievbijības un ticības uzvaru, kura sagādāja svētības Ījabam un visiem, ko ir iedvesmojusi viņa priekšzīme.
Cerība dažādos pārbaudījumos
Iespējams, tev jācieš tādi pārbaudījumi, kas līdzinās tiem, kādus piedzīvoja Ījabs. Varbūt tevi ir satriecis mīļota cilvēka zaudējums. Varbūt smaga slimība padara tavu eksistenci mokošu. Pēc laulības šķiršanas, kas sagādājusi daudz sāpju, var likties, ka ir sairusi visa tava dzīve. Varbūt ekonomiskas neveiksmes tevi ir atstājušas bez līdzekļiem. Iespējams, tevi nežēlīgi vajā naidpilni patiesās pielūgsmes pretinieki. Cīnoties ar pārbaudījumiem, tev varbūt reizēm rodas sajūta, ka nākotne ir bezcerīga. (1. Pētera 1:6.)
Neļaujies izmisumam — drīzāk pavaicā sev: ”Kāpēc es ciešu?” Tu ciet tāpēc, ka dzīvo pasaulē, kas ”atrodas ļaunā varā” — Sātana Velna varā. (1. Jāņa 5:19, NW.) Tāpēc visi cilvēki cieš. Mūs visus kaut kādā veidā ietekmē Velna uzkurinātais naids pret Ķēniņvalsts vēsti, citu cilvēku nelaipnie vārdi un šokējošā, bezdievīgā rīcība, kas šajos ’grūtajos laikos’ ir tik izplatīta. (2. Timotejam 3:1—5.)
Ja tavā dzīvē ir atgadījusies kāda nelaime, iespējams, tu esi cietis ’laika un apstākļu’ dēļ. (Salamans Mācītājs 9:11.) Taču dažreiz mēs piedzīvojam likstas mūsu iedzimtās grēcīgās dabas dēļ. (Romiešiem 5:12.) Pat ja tu esi nopietni kļūdījies, bet esi to nožēlojis un meklējis garīgu palīdzību, nedomā, ka Dievs tevi ir pametis. (Psalms 103:10—14; Jēkaba 5:13—15.) Viņš par mums gādā vairāk nekā jebkurš cits. (1. Pētera 5:6, 7.) Vari būt pārliecināts, ka ”tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts”. (Psalms 34:19.) Lai cik grūts būtu pārbaudījums, Jehova tev var dot nepieciešamo gudrību. (Jēkaba 1:5—8.) Vienmēr atceries, ka Jehova var sadziedēt visas brūces. Ja viņš ir labvēlīgs pret tevi, tad nekas tevi nekavēs saņemt dzīvības balvu. (Romiešiem 8:38, 39.)
Vai no pārbaudījumiem var būt kāds labums?
”Katram mākonim ir sudraba maliņa,” tā skan sena paruna. Ar to vienkārši tiek teikts, ka vienmēr, lai cik slikti arī ietu, ir iespējams rast iemeslu cerībai. Viss, kas rakstīts Dieva vārdos — Bībelē —, ir rakstīts, ”lai mēs.. iegūtu cerību”. (Romiešiem 15:4.) Lai cik smagā stāvoklī tu atrastos, Bībelē esošie solījumi un principi var atjaunot tavu prieku un dot cerību.
Svētajos rakstos sacīts, ka ”bēdas.. ir īsas un vieglas”, salīdzinot ar mūžīgajām svētībām, kas gaida tos cilvēkus, kuri mīl Dievu. (2. Korintiešiem 4:16—18, LB-26.) Tāpat Bībelē norādīts, ka pārbaudījumos attīstītās Dievam tīkamās īpašības ir daudz vērtīgākas par slavu vai bagātību. (1. Jāņa 2:15—17.) Tātad pat no ciešanām var būt kāds labums. (Ebrejiem 5:8.) Turklāt, ja izmantojam to, ko esam iemācījušies pārbaudījumu laikā, mēs varam gūt negaidītas svētības.
Grūts pārbaudījums var padarīt tevi daudz iejūtīgāku. Iespējams, tu atzīsi, ka agrāk tev ir bijusi kāda rakstura iezīme, kas kaitinājusi citus un pat kavējusi tavu garīgo izaugsmi. Varbūt tā ir bijusi liela pašpārliecinātība. Pēc tam kad ir bijis jāpieredz kāda nelaime, tu vari piepeši atklāt, cik tu esi trausls un cik ļoti tev ir nepieciešami citi. Ja pārbaudījumi tev to ir iemācījuši un tu esi veicis nepieciešamās izmaiņas, tad tu esi guvis kādu labumu.
Bet ja nu agrāk citiem ir bijis grūti sadzīvot ar tevi tāpēc, ka tu esi bijis nesavaldīgs? Varbūt tā tu esi pat kaitējis savai veselībai. (Salamana Pamācības 14:29, 30.) Taču tagad, iespējams, situācija ir krietni uzlabojusies, jo tu paļaujies uz Dieva garu, kas tev palīdz būt pašsavaldīgam. (Galatiešiem 5:22, NW.)
Tāpat kā citiem, arī tev varbūt kādreiz ir pietrūcis līdzjūtības un žēlsirdības pret tiem, kas kļūdās. Bet, ja tu pats esi bijis tādā situācijā, kad esi ļoti vēlējies, lai pret tevi izturētos žēlsirdīgi, visticamāk, tagad tu daudz vairāk tiecies būt žēlsirdīgs pret citiem. Sirsnīgā līdzjūtība, rūpes un žēlsirdība, ko tu izjuti, ir likušas tev saprast, ka tāpat jāizturas pret ļauna darītājiem, kas nožēlo savu rīcību. Ja sāpīgi pārdzīvojumi tevi ir pamudinājuši šajā ziņā uzlabot savu personību, tad tu esi guvis labumu no pieredzētā. Tu esi uzzinājis, ka ”žēlastība pārāka par tiesu”. (Jēkaba 2:13, JDP; Mateja 5:7.)
Bet ja nu kristiešu draudzes uzliktā soda dēļ tu esi zaudējis dārgas priekšrocības un citu kristiešu cieņu? Neļaujies izmisumam. Pārmācība palīdz turēt draudzi tīru, bet tās mērķis ir arī ļaut pārkāpējam atgūt garīgumu. Turklāt ”katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli”. (Ebrejiem 12:11.) Kaut arī sods var būt milzīgs trieciens, pazemīgu cilvēku, kas nožēlo savu rīcību, tas neatstāj bez cerības. Senās Izraēlas ķēniņš Dāvids tika bargi sodīts par ļaundarību, taču viņš nožēloja savu rīcību un vēlāk tika īpaši slavēts savas izcilās ticības dēļ. (2. Samuēla 12:7—12; Psalms 32:5; Ebrejiem 11:32—34.)
Pārbaudījums var ļoti ietekmēt tavus uzskatus. Agrāk tu, iespējams, galvenokārt tiecies pēc materiālistiskiem mērķiem un sasniegumiem, kas tev sagādāja atzinību un ievērojamu sociālo stāvokli šajā pasaulē. Varbūt pārbaudījums, kas bija saistīts ar finansiālu neveiksmi vai materiāliem zaudējumiem, pievērsa tavas domas daudz svarīgākiem jautājumiem. (Salīdzināt Filipiešiem 1:10.) Tagad tu apzinies, ka garīgās vērtības un mērķi svētajā kalpošanā ir vienīgais, kas dod patiesu prieku un ilgstošu gandarījumu.
Paļaujies uz Jehovu
Tā kā mēs veicam svēto kalpošanu Jehovam, var gadīties, ka mūs vajā un mums sagādā ciešanas tie, kas pretojas mūsu kristīgajiem uzskatiem. Šādu pārbaudījumu dēļ tu varbūt jūties nomākts, taču tie var dot arī kaut ko labu. Tie var stiprināt tavu ticību. Turklāt citi cilvēki, kas arī tiek vajāti, var smelties drosmi un spēku, redzēdami tavu nelokāmību. Tavas labās rīcības aculiecinieki, iespējams, jutīs pamudinājumu slavēt Dievu. Pat pretinieki var sajusties apkaunoti un atzīt, ka tavi darbi ir labi! (1. Pētera 2:12; 3:16.)
Lai nenonāktu izmisumā, kad jāpieredz vajāšana, tev ir jāpaļaujas uz Jehovu. Viņa Rakstos sacīts, ka pārbaudījumam noteikti pienāks gals, bet tas var nenotikt tik drīz, kā tu vēlētos. Tikmēr ’nepiekūsti, labu darīdams’. (2. Tesaloniķiešiem 3:13.) Meklē iespējas, kā tu varētu pārvarēt grūtības un izturēt. Pat tad, kad viss šķiet pilnīgi bezcerīgi, ”met savu nastu uz to Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus ne mūžam taisnajam šaubīties”. (Psalms 55:23.) Neieslīgsti sevis žēlošanā, domā par to, kāda svētība ir pazīt Jehovu, būt viņa tautas vidū un iegūt cerību uz bezgalīgu dzīvi. (Jāņa 3:16, 36.)
Koncentrē savu uzmanību uz to, kas ir vissvarīgākais. Katru dienu lūgšanā griezies pie Jehovas un lūdz, lai viņš tev dod spēku izturēt. (Filipiešiem 4:6, 7, 13.) Atvairi jebkādu domu par to, kā atriebties saviem pāridarītājiem. Atstāj visu Jehovam. (Romiešiem 12:19.) Domā, kā uzlabot savu personību un attīstīt kristīgas īpašības. (2. Pētera 1:5—8.) Novērtē visu, ko tavā labā ir darījuši citi, arī vecākie, kuri ar mīlestību rūpējas par tavām garīgajām vajadzībām. (Ebrejiem 13:7, 17.) Esi uzticīgs Dievam un paturi prātā iegūstamo balvu — dzīvību —, būdams pārliecināts, ka pat nāve to tev nespēj atņemt. (Jāņa 5:28, 29; 17:3.)
Ja tev pašreiz jāpieredz lielas bēdas vai smagi pārbaudījumi, ”paļaujies uz to Kungu no visas sirds”, un sāpes un grūtības galu galā nomainīs prieka pārpilnība. (Salamana Pamācības 3:5, 6; Jāņa 16:20.) Mokošus pārdzīvojumus nomainīs laime, kad Dievs tevi svētīs, tāpat kā viņš svētīja Ījabu. Tagadējās ciešanas nav nekas, salīdzinot ar gaidāmo balvu. (Salīdzināt Romiešiem 8:18.) Tava nelokāmā izturība uzmundrinās citus un palīdzēs tev attīstīt brīnišķīgās kristīgās īpašības, kas veido ”jauno cilvēku”. (Efeziešiem 4:23, 24; Kolosiešiem 3:10, 12—14.) Tāpēc smelies drosmi no apustuļa Pētera gudrā padoma: ”Lai arī tie, kas cieš pēc Dieva gribas, labu darot, nodod savas dvēseles uzticīgajam radītājam.” (1. Pētera 4:19.)
[Attēls 23. lpp.]
Centies līdzināties Ījabam. Nekad nezaudē cerību
[Attēls 24. lpp.]
Paļaujies uz Jehovu no visas sirds