Jaunieši, kas piemin savu Radītāju

”Piemini savu Radītāju savā jaunībā.” (SALAMANS MĀCĪTĀJS 12:1)

1. Kādi vārdi, ko teica kāds vienpadsmitgadīgs zēns, liecina par to, ka mūsu Radītājs viņam ir reāls?

IR LIELISKI, ja bērni un jaunieši ar savu runu un uzvedību apliecina, ka viņi uzskata Dievu Jehovu par reālu personu, ko viņi apbrīno un kam vēlas darīt pa prātam. Kāds vienpadsmitgadīgs zēns stāstīja: ”Kad esmu viens un skatos ārā pa logu, es redzu, cik brīnišķīgs ir Jehovas radītais. Tad es sapņoju par nākotni: cik skaista būs paradīze un kā es tur varēšu pieskarties dzīvniekiem.” (Jesajas 11:6—9.) Viņš piebilda: ”Kad esmu viens, es lūdzu Jehovu. Es zinu, viņš nedusmojas par to, ka es visu laiku ar viņu runāju. Un es zinu, ka viņš nemitīgi par mani rūpējas.” Vai mūsu Radītājs tev ir tikpat reāls kā šim zēnam?

Cik reāls tev ir Dievs?

2. a) Kā Radītājs tev var kļūt reāls? b) Ko vecāki var darīt, lai palīdzētu bērniem saprast, ka Dievs ir reāla būtne?

² Lai Jehova un viņa solījumi tev būtu reāli, tev vispirms jāuzzina par viņu pašu un par viņa piedāvāto lielisko nākotni Bībelē aprakstītajā taisnīgajā jaunajā pasaulē. (Atklāsmes 21:3, 4.) Ja vecāki tev to ir mācījuši, tev ir iemesls būt pateicīgam, jo tādā gadījumā tu vari paklausīt Dieva iedvesmotajai pavēlei: ”Piemini savu Radītāju.” (Salamans Mācītājs 12:1.) Kāda jauniete stāstīja par to, kā vecāki viņu mācīja jau kopš mazotnes: ”Visās dzīves situācijās viņi vienmēr norādīja uz Jehovu. Tieši tas man visvairāk palīdzēja pieminēt savu Radītāju.” Cita jauna sieviete sacīja: ”Es mūžīgi būšu pateicīga saviem vecākiem, jo viņi man mācīja, ka Jehova ir reāla būtne. Vecāki rādīja priekšzīmi, kā viņu mīlēt, un stāstīja, kāds prieks ir viņam kalpot pilnu slodzi.”

3., 4. Kas tev var palīdzēt domāt par Jehovu kā par reālu personu?

³ Tomēr daudziem ir grūti uztvert Dievu kā reālu būtni, kas par viņiem interesējas. Vai arī tev ir šāda problēma? Kādam jaunietim domāt par Dievu kā par personu palīdzēja šāds izteikums Sargtornī: ”Mēs nezinām, cik liels ir Dievs Jehova, ja runā par viņa ķermeni.” Protams, Dieva diženums nav atkarīgs no viņa ķermeņa izmēriem vai formas, un to apstiprina nākamais teikums tajā pašā Sargtornī: ”Viņa diženumu nosaka tas, kāds Dievs viņš ir,” — jā, uzticams, līdzjūtīgs, mīlošs un piedodošs Dievs.a (2. Mozus 34:6; 5. Mozus 32:4; Psalms 86:5; Jēkaba 5:11.) Vai tu uzskati Jehovu par šādu personu — par uzticamu draugu, ar ko tev var būt tuvas attiecības? (Jesajas 41:8; Jēkaba 2:23.)

⁴ Jēzus palīdzēja saviem agrīnajiem sekotājiem uzturēt personīgas attiecības ar Dievu. Tāpēc, kad apustulis Jānis rakstīja par savu ilgoto augšāmcelšanu debesu dzīvei, viņš atzīmēja: ”Mēs būsim [Dievam] līdzīgi, jo mēs redzēsim viņu, kāds viņš ir.” (1. Jāņa 3:2; 1. Korintiešiem 15:44.) Arī jauniešiem mūsdienās var palīdzēt, lai viņi uzskatītu Dievu par reālu būtni, ko ir iespējams labi iepazīt, kaut arī nav iespējams ieraudzīt savām acīm. Kāds jauns cilvēks sacīja: ”Vecāki man palīdzēja pieminēt Jehovu, uzdodami daudz jautājumu, piemēram: ”Ko Jehova par to teiktu?”, ”Kā tu to pateiktu saviem vārdiem?”, ”Ko tas nozīmē?”” Vai gan tamlīdzīgi jautājumi mums neliek pārdomāt mūsu personīgās attiecības ar Dievu?

Ko nozīmē pieminēt

5. Kādi piemēri no Bībeles rāda, ka pieminēt kādu nozīmē vairāk nekā tikai atcerēties viņa vārdu?

⁵ Paklausīt norādījumam ”Piemini savu Radītāju” nozīmē vairāk nekā tikai domāt par Jehovu. Ir vajadzīga rīcība, ir jādara tas, kas Dievam patīk. Noziedznieks, kas lūdza Jēzum: ”Piemini mani, kad tu nāksi savā valstībā!”, gribēja, lai Jēzus izdarītu vairāk nekā vienkārši atcerētos viņa vārdu. Šis cilvēks vēlējās, lai Jēzus rīkotos — celtu viņu augšā. (Lūkas 23:42.) Arī cietumā ieslodzītais Jāzeps gaidīja kādu rīcību savā labā, kad lūdza, lai faraona dzērienu devējs viņu piemin faraona priekšā. Un, kad Ījabs lūdza Dievu: ”Kaut Tu.. mani pieminētu,” — viņš vēlējās, lai kādreiz nākotnē Dievs rīkotos un celtu viņu augšā. (Ījaba 14:13; 1. Mozus 40:14, 23.)

6. Kāpēc var teikt, ka ebreju valodas vārds ar nozīmi ’pieminēt’ attiecas uz sirsnīgām domām par kaut ko vai kādu, kas tiek pieminēts?

⁶ Kādā izdevumā ir teikts, ka ar vārdu ”pieminēt” iztulkotais ebreju valodas vārds bieži attiecas uz ”sirsnīgām domām un rīcību, kas pavada atcerēšanos”. Vārda ”pieminēt” nozīmes niansi, kas norāda uz ”sirsnīgām domām”, var redzēt no tā, ka ”pulks visādu.. ļaužu” (LB-1882) tuksnesī izsaucās: ”Mēs atceramies [t.i., pieminam] tās zivis, ko mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām!” Tāpat kā Ījabs lūdza, lai Dievs viņu labvēlīgi pieminētu, arī Hiskija, Nehemija, Dāvids un kāds psalmu sacerētājs, kura vārdu mēs nezinām, lūdza, lai Jehova viņus ar sirsnību pieminētu, atzīstot viņu uzticību. (4. Mozus 11:4, 5; 2. Ķēniņu 20:3; Nehemijas 5:19; 13:31; Psalms 25:7; 106:4.)

7. Kā mēs rīkosimies, ja pieminēsim Dievu ar sirsnību?

⁷ Tāpēc mēs varētu sev pajautāt: ”Vai mēs pieminam savu Radītāju ar sirsnību un izvairāmies darīt jebko, kas viņu apbēdinātu vai sāpinātu?” Kāda jauniete teica: ”Māte man palīdzēja saprast, ka Jehovam ir jūtas, un jau agrā bērnībā es apzinājos, ka mana rīcība viņu ietekmē.” (Psalms 78:40—42.) Cita jauniete stāstīja: ”Es zināju, ka mana rīcība vai nu palīdz, vai traucē atspēkot Sātana izaicinājumu Jehovam. Es vēlējos iepriecināt Jehovas sirdi, tāpēc viņš man ir palīdzējis un joprojām palīdz.” (Salamana Pamācības 27:11.)

8. a) Kas varētu liecināt, ka mēs pieminam Jehovu ar sirsnību? b) Kādus jautājumus jauniešiem būtu prātīgi pārdomāt?

⁸ Nav noliedzams, ka šajā ļaunajā pasaulē ne vienmēr ir viegli pieminēt Jehovu un pilnā mērā piedalīties darbā, kas viņam patīk. Tomēr būtu brīnišķīgi, ja tu varētu līdzināties jaunajam Timotejam, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, kā arī tūkstošiem dievbijīgu jauniešu mūsdienās un veikt kristīgo kalpošanu ar pilnu slodzi — būt par pionieri! (Apustuļu darbi 16:1—3; 1. Tesaloniķiešiem 3:2.) Bet varētu vaicāt: vai tu spēsi uzturēt sevi, kalpojot par pionieri? Un, ja tu apprecēsies, vai tev būs nepieciešamās iemaņas, lai gādātu par savas ģimenes locekļiem? (1. Timotejam 5:8.) Tie ir svarīgi jautājumi, un ir būtiski tos nopietni apsvērt.

Mērķtiecīga izglītība

9. Kādā jautājumā, kas saistīts ar laicīgo izglītību, jauniešiem jāpieņem lēmums?

⁹ Cilvēku sabiedrībai kļūstot arvien komplicētākai, iespējams, ir vajadzīga plašāka izglītība nekā agrāk, lai atrastu piemērotu darbu, kas tev ļautu sevi uzturēt pioniera kalpošanā. Varbūt tu esi ievērojis, ka pat starp cilvēkiem ar augstskolas izglītību ir tādi, kam ir bijušas nepieciešamas papildu mācības, lai iegūtu jaunas iemaņas, kuras mūsdienās augstu vērtē darba devēji. Cik apjomīgai jābūt izglītībai, pēc kuras būtu jātiecas jauniešiem, kas vēlas darīt pa prātam Dievam? Lai pieņemtu pareizu lēmumu, būtu jāpatur prātā Dieva iedvesmotā pavēle: ”Piemini savu Radītāju.”

10. Kas ir vislabākā izglītība, kādu mēs varam iegūt?

¹⁰ Protams, tu gribēsi iegūt izglītību, ko pat daudzi pasaulīgi avoti uzskata par vislabāko, — izglītību, kādu var dot rūpīga Dieva vārdu studēšana. Vācu rakstnieks Johans Volfgangs Gēte ir teicis: ”Jo lielāks būs [cilvēku] intelektuālais progress, jo lielākā mērā būs iespējams izmantot Bībeli gan par izglītības pamatu, gan par tās līdzekli.” Jā, Bībeles studijas tevi sagatavos dzīvei labāk nekā jebkāda cita izglītība! (Salamana Pamācības 2:6—17; 2. Timotejam 3:14—17.)

11. a) Kas ir vissvarīgākais darbs, kādu mēs varam darīt? b) Kāpēc kāda jauniete izvēlējās iegūt zināmu daudzumu izglītības?

¹¹ Zināšanas par Dievu dod dzīvību, tāpēc vissvarīgākais darbs, ko tu tagad vari darīt, ir sniegt šīs zināšanas citiem. (Salamana Pamācības 3:13—18; Jāņa 4:34; 17:3.) Taču, lai to darītu sekmīgi, tev jāapgūst izglītības pamati. Tev jāprot skaidri domāt, loģiski runāt, labi lasīt un rakstīt — un to visu māca skolā. Tāpēc izturies pret mācībām skolā nopietni, tāpat kā to darīja kāda jauniete Floridā (ASV), vārdā Treisija, kas pabeidza vidusskolu ar izcilību. Viņa pastāstīja par savu cerību: ”Man vienmēr ir bijis mērķis kalpot savam Dievam, Jehovam, pilnu slodzi, un es ceru, ka izglītība atvieglos šī mērķa sasniegšanu.”

12. Kāda mērķa sasniegšanā tev var palīdzēt laicīga papildu izglītība, ja tu nolem to iegūt?

¹² Vai tu esi domājis, kādēļ tu ej skolā? Vai tu to dari galvenokārt tādēļ, lai kļūtu par prasmīgu Jehovas kalpotāju? Tādā gadījumā tev būtu nopietni jāpārdomā, kādā mērā izglītība palīdzēs sasniegt šo mērķi. Varbūt pēc apspriešanās ar vecākiem tiks izlemts, ka tev nepieciešama izglītība, kas ir lielāka par likumā noteikto minimumu. Šāda papildu izglītība var dot iespēju atrast darbu, kas tev ļautu gan uzturēt sevi, gan atrast laiku un spēkus, lai pilnā mērā piedalītos Valstības darbā. (Mateja 6:33.)

13. Kā divas krievu tautības kristietes, kas ieguva papildu izglītību, ir parādījušas savu mērķi dzīvē?

¹³ Daži no tiem, kas iegūst papildu izglītību, kalpo pilnu slodzi jau mācību laikā. Piemēram, var minēt Nadju un Marinu, divas jaunietes, kas dzīvo Maskavā (Krievija). Viņas abas tika kristītas 1994. gada aprīlī un sāka kalpot par palīgpionierēm. Drīzumā viņas pabeidza vidusskolu un iestājās divus gadus ilgos grāmatvedības kursos. 1995. gada maijā abas jaunietes kļuva par pastāvīgajām pionierēm, tomēr viņām joprojām bija teicamas sekmes grāmatvedības nodarbībās. Kopā Nadjai un Marinai, nepārtraucot mācības, izdevās vadīt katru nedēļu vidēji 14 Bībeles nodarbības. Viņas cer, ka izglītība grāmatvedībā ļaus atrast piemērotu darbu, lai sevi uzturētu pilnas slodzes kalpošanā.

14. Kam jābūt vissvarīgākajam mūsu dzīvē, lai cik lielu laicīgo izglītību mēs izvēlētos iegūt?

¹⁴ Ja tu iegūsti izglītību, kas pārsniedz likumā noteikto minimumu, rūpīgi apsver, kādēļ tu to dari. Vai tu centies kļūt slavens un tikt pie materiālas bagātības? (Jeremijas 45:5; 1. Timotejam 6:17.) Vai arī tavs mērķis ir izmantot papildu izglītību, lai lielākā mērā kalpotu Jehovam? Lidija, kāda jauniete, kas izlēma iegūt papildu izglītību, pievērš galveno uzmanību garīgajām vērtībām, kā redzams no viņas teiktā: ”Citi tiecas pēc augstākās izglītības un ļauj materiālismam kļūt par traucēkli, un viņi vairs nedomā par Dievu. Personīgi man attiecības ar Dievu ir pats svarīgākais dzīvē.” Tā ir attieksme, no kuras mēs visi varam mācīties!

15. Kāda dažādība izglītības ziņā pastāvēja pirmā gadsimta kristiešu vidū?

¹⁵ Zīmīgi, ka pirmā gadsimta kristieši izglītības ziņā ļoti atšķīrās cits no cita. Piemēram, tika uzskatīts, ka apustuļi Pēteris un Jānis ir ”nemācīti un vienkārši”, jo viņi nebija mācījušies rabīnu skolās. (Apustuļu darbi 4:13.) Toties apustulis Pāvils bija saņēmis izglītību, kas salīdzināma ar augstskolas izglītību mūsdienās. Bet Pāvils šo izglītību neizmantoja, lai pievērstu uzmanību sev, — izglītība lieti noderēja, kad viņš sludināja cilvēkiem ar dažādu sabiedrisko stāvokli. (Apustuļu darbi 22:3; 1. Korintiešiem 9:19—23; Filipiešiem 1:7.) Savukārt Manaēns, kas bija ”uzaudzināts ar tetrarhu Hērodu”, bija starp tiem, kuri uzņēmās vadību Antiohijas draudzē. (Apustuļu darbi 13:1.)

Kāpēc gudri izmantot savus naudas līdzekļus?

16. a) Kāpēc var būt grūtāk pieminēt savu Radītāju, ja esam kādam parādā? b) Kā Jēzus kādā no saviem uzskatāmajiem piemēriem parādīja, cik svarīgi ir padomāt, pirms tērējam naudu?

¹⁶ Ja tu nerīkojies gudri ar saviem naudas līdzekļiem, tev, iespējams, būs grūtāk pieminēt savu Radītāju un darīt to, kas viņam patīk. Ja tu esi kādam parādā, var teikt, ka tev ir vēl viens kungs. Bībelē paskaidrots: ”Kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu.” (Salamana Pamācības 22:7.) Kādā no saviem uzskatāmajiem piemēriem Jēzus uzsvēra, cik svarīgi ir padomāt, pirms tērējam naudu. ”Kuŗš būtu jūsu starpā,” Jēzus teica, ”kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai, lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu.” (Lūkas 14:28, 29.)

17. Kāpēc bieži ir grūti būt noteicējam pār to, kā mēs tērējam naudu?

¹⁷ Tāpēc tu rīkosies prātīgi, ja dzīvosi saskaņā ar Rakstu principu: ”Nepalieciet nevienam neko parādā, kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat.” (Romiešiem 13:8.) Bet tas ir grūti, īpaši tad, ja pastāvīgi ir pieejamas jaunas preces un reklāmas aģenti apgalvo, ka tās tev katrā ziņā ir nepieciešamas. Kāds tēvs, kas ir mēģinājis palīdzēt saviem bērniem pareizi spriest, sacīja: ”Mēs esam pavadījuši daudz laika, pārrunājot, kas ir vajadzība un kas ir vēlme.” Skolās neko tamlīdzīgu parasti nemāca; par to, kā ar atbildības sajūtu izmantot naudas līdzekļus, bērni uzzina pavisam maz vai neuzzina vispār neko. ”Pēc vidusskolas beigšanas mēs vairāk zinām par vienādsānu trīsstūriem nekā par taupību,” atzīmēja kāda sociālās nodrošināšanas darbiniece. Bet kas tev var palīdzēt apdomīgi lietot naudas līdzekļus?

18. Kas ir atslēga, ar kuras palīdzību var gudri izmantot naudas līdzekļus, un kāpēc tā var teikt?

¹⁸ Ņem vērā pamudinājumu ”Piemini savu Radītāju” — tā ir atslēga, ar kuras palīdzību var gudri izmantot naudas līdzekļus. Tā var teikt tāpēc, ka, paklausot šai pavēlei, tu vispirms domāsi, kā iepriecināt Jehovu, un sirsnīgās jūtas pret viņu ietekmēs to, kā tu tērē savu naudu. Līdz ar to tu mēģināsi nepieļaut, ka personīgās vēlmes tev traucētu būt ar visu sirdi padevīgam Dievam. (Mateja 16:24—26.) Tu centīsies paturēt savu skatu ’skaidru’, tas ir, vērstu tieši uz Dieva Valstību un viņa gribas pildīšanu. (Mateja 6:22—24.) Tā tu iemācīsies uzskatīt Dieva aicinājumu ”Dod godu tam Kungam arī no savas mantas” par priekšrocību, kas sagādā prieku. (Salamana Pamācības 3:9.)

Jaunieši, kam ir vērts līdzināties

19. Kā jaunieši agrākos laikos ir pieminējuši savu Radītāju?

¹⁹ Brīnišķīgi, ka daudzi jaunieši gan agrākos laikos, gan mūsdienās ir pieminējuši savu Radītāju. Mazais Samuēls turpināja nelokāmi kalpot saiešanas teltī, lai gan viņam bija jākalpo kopā ar cilvēkiem, kas rīkojās amorāli. (1. Samuēla 2:12—26.) Valdzinošai kārdinātājai, Potifara sievai, neizdevās panākt, lai jaunais Jāzeps rīkotos netikli. (1. Mozus 39:1—12.) Būdams vēl pavisam jauns, Jeremija drosmīgi sludināja, kaut arī sastapās ar spēcīgu pretestību. (Jeremijas 1:6—8.) Kāda maza izraēliete bezbailīgi pamudināja ietekmīgu sīriešu karaspēka virspavēlnieku meklēt palīdzību Izraēlā, kur viņš varēja uzzināt par Jehovu. (2. Ķēniņu 5:1—4.) Jaunais Daniēls un viņa biedri saglabāja ticību, kad tika pārbaudīti jautājumā, kas bija saistīts ar Dieva likumiem par uzturu. Un jaunieši Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego labprātāk izvēlējās tikt iemesti nokaitētā ceplī nekā kļūt neuzticīgi Dievam un pielūgt tēlu. (Daniēla 1:8, 17; 3:16—18; 2. Mozus 20:5.)

20. Kā daudzi jaunieši mūsdienās ir pieminējuši savu Radītāju?

²⁰ Mūsdienās vairāk nekā 2000 jauniešu vecumā no 19 līdz 25 gadiem kalpo Jehovas liecinieku pasaules galvenajā pārvaldē Ņujorkas štatā, ASV. Un tā ir tikai neliela daļa no desmitiem tūkstošu jaunu cilvēku, kas visā pasaulē piemin savu Radītāju. Tāpat kā Jāzeps senatnē, viņi nav ar mieru zaudēt savu morālo tīrību. Daudzi ir paklausījuši Dievam vairāk nekā cilvēkiem, kad bija spiesti izvēlēties, kam viņi kalpos. (Apustuļu darbi 5:29.) Polijā 1946. gadā piecpadsmitgadīgā Henrika Žūra tika mocīta tāpēc, ka viņa atteicās iesaistīties reliģiskā elku pielūgšanā. ”Domā pie sevis, ko vien vēlies,” ierosināja kāds no viņas mocītājiem, ”tikai pārmet katoļu krustu.” Kad meitene tam nepiekrita, viņa tika ievilkta mežā un nošauta — bet viņa saglabāja neskartu savu drošo cerību uz mūžīgu dzīvi!b

21. Kādu uzaicinājumu būtu prātīgi pieņemt, un kāds būs iznākums?

²¹ Cik ļoti Jehovas sirdi sasilda jaunieši, kas gadsimtu gaitā viņu ir pieminējuši! Vai tu atsauksies uz Dieva aicinājumu — ”Piemini savu Radītāju”? Viņš neapšaubāmi ir cienīgs, ka viņu atceramies! Katru dienu domā par visu, ko Dievs tavā labā jau ir izdarījis un vēl izdarīs, un pieņem viņa uzaicinājumu: ”Ņemies prātu, mans dēls, tad mana sirds priecāsies, un tad es atbildēšu tiem, kas mani nievā.” (Salamana Pamācības 27:11.)

[Zemsvītras piezīmes]

Vai tu atceries?

◻ Kā jauniešiem var palīdzēt uzskatīt Dievu par reālu būtni?

◻ Ko nozīmē pieminēt savu Radītāju?

◻ Kādam jābūt izglītības mērķim?

◻ Kāpēc ir svarīgi gudri rīkoties ar naudas līdzekļiem?

◻ Kādiem jauniešiem ir vērts līdzināties?

[Attēls 17. lpp.]

Vai tu esi domājis par to, kādēļ tu ej skolā?

[Attēls 18. lpp.]

Vai tu apgūsti prasmi gudri rīkoties ar naudas līdzekļiem?