Viņi pildīja Jehovas gribu

Daniēls kalpoja Dievam bez mitēšanās

RETI gadās, ka vēstures gaita izmainās vienā naktī. Tomēr tieši tā notika 539. g. p.m.ē., kad mēdieši un persieši dažās stundās iekaroja Babilonijas impēriju. Tolaik Jehovas pravietis Daniēls kā jūdu trimdinieks bija nodzīvojis Babilonijā jau gandrīz 80 gadu. Daniēls droši vien bija jau pārsniedzis 90 gadu vecumu, un nu bija pienācis laiks, kad viņa uzticība Dievam tika pakļauta vienam no vislielākajiem pārbaudījumiem.

Pēc Babilonijas krišanas sākumā šķita, ka notikumi risinās Daniēlam labvēlīgi. Jaunais ķēniņš bija 62 gadus vecais mēdietis Dārijs, kas bija labās domās par Daniēlu. Kad Dārijs sāka valdīt, viens no viņa pirmajiem darbiem bija iecelt 120 satrapusa jeb apgabala pārvaldniekus un trīs augstākos ierēdņus. Daniēls bija viens no šiem trim privileģētajiem vīriem. Atzīdams Daniēla izcilās spējas, Dārijs pat bija nodomājis piešķirt viņam valsts augstākā pārvaldnieka posteni. Un tieši tad notika kaut kas tāds, kas negaidīti mainīja ķēniņa ieceres.

Nodevīgs plāns

Augstākie ierēdņi — Daniēla amata biedri — kopā ar lielu grupu satrapu ieradās pie ķēniņa ar intriģējošu priekšlikumu. Viņi lūdza Dāriju izdot likumu, kurā būtu izvirzīts šāds nosacījums: ”Ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē.” (Daniēla 6:7.) Iespējams, Dārijam likās, ka šie cilvēki tādā veidā atklāti pauž savu lojalitāti pret viņu. Turklāt viņš varbūt sprieda, ka šāds likums viņam, svešzemniekam, varētu palīdzēt nostiprināt savas valdnieka pozīcijas ķēniņvalstī.

Taču īstenībā augstie ierēdņi un satrapi, lūgdami izdot šo rīkojumu, nedomāja par ķēniņa labumu. Viņi ”meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās, bet tie nevarēja nekā kaitīga atrast, jo viņš bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums”. Tāpēc šie viltīgie cilvēki bija nosprieduši: ”Mēs neatradīsim iemesla apsūdzībai pret šo Daniēlu, varbūt ka tikai viņa Dieva godināšanas jautājumā.” (Daniēla 6:4, 5.) Zinādami, ka Daniēls katru dienu lūdz Jehovu, viņi centās šo faktu izmantot, lai apsūdzētu Daniēlu nodarījumā, par kuru viņu varētu sodīt ar nāvi.

”Daniēls bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvaldniekiem, tāpēc ka viņā mājoja spēcīgs gars; un ķēniņš bija nodomājis uzticēt viņam pārvaldi pār visu valsti” — iespējams, tas bija iemesls, kāpēc šie cilvēki turēja uz Daniēlu ļaunu prātu. (Daniēla 6:3.) Varbūt Daniēla godīgums bija radījis viņiem nevēlamus korupcijas un kukuļņemšanas ierobežojumus. Lai vai kā, viņi pārliecināja ķēniņu parakstīt pavēli, un tā kļuva par daļu no ”negrozāmiem mēdiešu un persiešu likumiem”, kas nekad nevarēja tikt atcelti. (Daniēla 6:8, 9.)

Daniēls paliek nelokāms

Vai Daniēls, uzzinājis par jauno rīkojumu, pārtrauca lūgt Jehovu? Nekādā ziņā! Nometies ceļos savas mājas augšistabā, viņš lūdza Dievu trīs reizes dienā, ”kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis”. (Daniēla 6:10.) Kamēr Daniēls lūdza Dievu, viņa ienaidnieki ielauzās istabā un ”atrada to Dievu lūdzam un slavējam”. (Daniēla 6:11.) Kad šie cilvēki notikušo darīja zināmu ķēniņam Dārijam, viņš bija ļoti apbēdināts, ka viņa parakstītais likums vēršas pret Daniēlu. ”Līdz pat saules rietam viņš visādi gudroja, kā to atsvabināt,” ir teikts šī notikuma aprakstā. Bet pat ķēniņš nevarēja atcelt likumu, ko pats bija izdevis. Tāpēc Daniēls tika aizvests uz lauvu bedri, kas acīmredzot pilnīgi vai daļēji atradās pazemē. ”Tavs Dievs, kam tu kalpo bez mitēšanās, tas lai izglābj tevi!” ķēniņš Daniēlam teica. (Daniēla 6:12—16.)

Pēc gavējot pavadītas bezmiega nakts Dārijs steidzās uz bedri. Izrādījās, ka Daniēls ir sveiks un vesels! Ķēniņš reaģēja nekavējoties. Lai atmaksātu Daniēla ienaidniekiem, Dārijs lika tos kopā ar ģimenēm iemest lauvu bedrē. Turklāt viņš visā ķēniņvalstī izsludināja šādu ziņu: ”Visā manā valstī ikvienam būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā.” (Daniēla 6:17—27.)

Ko mēs varam mācīties

Daniēls bija brīnišķīgs uzticības paraugs. Pat ķēniņš, kas nepielūdza Jehovu, bija pamanījis, ka Daniēls kalpoja Dievam ”bez mitēšanās”. (Daniēla 6:16, 20.) Ar vārdiem ”bez mitēšanās” pārtulkotā aramiešu vārda saknes pamatnozīme ir ’kustēties pa apli’. Šajā vārdā ir ietverta doma par pastāvību. Cik labi tas izsaka Daniēla nesalaužamo uzticību Jehovam!

Daniēls bija attīstījis sevī pastāvību jau ilgi pirms tam, kad viņš tika iemests lauvu bedrē. Jaunībā, būdams gūsteknis Babilonijā, viņš bija atteicies lietot uzturā ēdienus un dzērienus, kas saskaņā ar Mozus bauslību bija aizliegti vai kas bija apgānīti ar pagāniskiem rituāliem. (Daniēla 1:8.) Vēlāk viņš bija drosmīgi pasludinājis Dieva vēsti Babilonijas ķēniņam Nebukadnecaram. (Daniēla 4:16—22.) Un tikai dažas stundas pirms Babilonas krišanas Daniēls bija bezbailīgi paziņojis ķēniņam Belsacaram Dieva spriedumu. (Daniēla 5:22—28.) Tātad, sastapies ar briesmām nokļūt lauvu bedrē, Daniēls saglabāja uzticību, ko viņš bija attīstījis jau iepriekš.

Arī tu vari kalpot Jehovam bez mitēšanās. Vai tu esi jauns? Tādā gadījumā centies jau tagad attīstīt sevī pastāvību, noraidot šīs pasaules ļauno sabiedrību un demoralizējošo uzvedību. Ja tu jau kādu laiku kalpo Dievam, saglabā arī turpmāk uzticību un izturību. Nenolaid rokas, jo katrs pārbaudījums, ar ko mēs sastopamies, dod mums iespēju apliecināt Jehovam, ka esam apņēmušies viņam kalpot bez mitēšanās. (Filipiešiem 4:11—13.)

[Zemsvītras piezīme]