Ceļojošie pārraugi — dāvanas cilvēkiem
”Uzkāpis augstumā, viņš saņēmis gūstekņus, devis dāvanas cilvēkiem.” (EFEZIEŠIEM 4:8)
1. Par kādu jaunu darbu tika paziņots šajā žurnālā 1894. gadā?
VAIRĀK nekā pirms gadsimta Sargtornī tika paziņots par kaut ko jaunu. Tas tika aprakstīts ar vārdiem ”vēl viens darbības lauks”. Kas bija šī jaunā darbības sfēra? Tas bija sākums ceļojošo pārraugu darbam mūsdienās. Šī žurnāla 1894. gada 1. septembra numurā bija teikts, ka turpmāk pienācīgi sagatavoti brāļi apmeklēs Bībeles pētnieku grupas, ”lai tās nostiprinātu patiesībā”.
2. Kādi pienākumi ir rajonu un apgabalu pārraugiem?
2 Mūsu ēras pirmajā gadsimtā kristiešu draudzes apmeklēja tādi pārraugi kā Pāvils un Barnaba. Šo uzticīgo vīriešu mērķis bija ’garīgi stiprināt’ draudzes. (2. Korintiešiem 10:8.) Mūsdienās mēs esam svētīti ar tūkstošiem vīriešu, kas regulāri veic tādu pašu darbu. Jehovas liecinieku Vadošā padome viņus ir iecēlusi par rajonu un apgabalu pārraugiem. Rajona pārraugs kalpo apmēram 20 draudzēm, nedēļu ilgi viesojoties katrā no tām aptuveni divreiz gadā; viņš iepazīstas ar draudzes dokumentāciju, uzstājas ar runām un kopā ar vietējiem Ķēniņvalsts sludinātājiem piedalās tīruma kalpošanā. Apgabala pārraugs ir priekšsēdētājs katrā no ikgadējām rajona kopsanāksmēm, kas notiek vairākos rajonos, tāpat viņš piedalās tīruma kalpošanā kopā ar draudzi, kura viņu uzņem, un saka uzmundrinošas, uz Bībeli balstītas runas.
Uzupurēšanās gars
3. Kāpēc ceļojošajiem pārraugiem ir nepieciešams uzupurēšanās gars?
3 Ceļojošie pārraugi pastāvīgi ir ceļā. Jau tas vien prasa uzupurēšanās garu. Ceļot no vienas draudzes uz otru bieži vien ir grūti, tomēr šie vīrieši un viņu sievas to dara ar prieku. Kāds rajona pārraugs teica: ”Sieva man ļoti palīdz un nemēdz žēloties. [..] Viņa pelna patiesu atzinību par savu uzupurēšanās garu.” Daži rajona pārraugi ceļo vairāk nekā 1000 kilometru no vienas draudzes uz otru. Daudzi brauc ar automašīnām, savukārt citi izmanto sabiedrisko transportu, velosipēdu, pārvietojas jāšus vai iet kājām. Kādam rajona pārraugam Āfrikā, lai nokļūtu vienā no draudzēm, ir pat jābrien pāri upei, nesot sievu plecos. Apustulim Pāvilam misionāra ceļojumos grūtības sagādāja svelme un sals, izsalkums un slāpes, bezmiega naktis, dažādas briesmas un nežēlīga vajāšana. Turklāt Pāvilam bija ”rūpes par visām draudzēm” — izjūtas, kādas labi pazīst ceļojošie pārraugi mūsdienās. (2. Korintiešiem 11:23—29.)
4. Kā ceļojošo pārraugu un viņu sievu dzīvi var ietekmēt problēmas ar veselību?
4 Tāpat kā Pāvila biedram Timotejam, arī ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām reizēm ir problēmas ar veselību. (1. Timotejam 5:23.) Tāpēc rodas papildu spriedze. Kāda rajona pārrauga sieva stāsta: ”Nav viegli pastāvīgi būt kopā ar brāļiem, kad nejūtos labi. Kopš man ir sākusies menopauze, tas ir īpaši grūti. Īsts pārbaudījums ir jau tas vien, ka ik nedēļu jāsakravā visa mūsu iedzīve un jādodas uz kādu citu vietu. Bieži man jāapstājas un jālūdz Jehovam spēks, lai turpinātu ceļu.”
5. Kādu garu pauž ceļojošie pārraugi un viņu sievas, lai gan sastopas ar dažādām grūtībām?
5 Lai arī ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām mēdz būt gan problēmas ar veselību, gan citas grūtības, viņi rod kalpošanā prieku un parāda pašaizliedzīgu mīlestību. Daži ir riskējuši ar savu dzīvību, lai garīgā ziņā palīdzētu citiem vajāšanu vai karadarbības laikā. Kad šie kristieši apmeklē draudzes, viņi pauž tādu pašu garu kā Pāvils, kas sacīja kristiešiem Tesalonikā: ”Mēs jūsu starpā esam bijuši saudzīgi kā māte, kas lolo savus bērnus. Tādas ir bijušas mūsu jūtas pret jums; mēs ar jums gribējām dalīties nevien Dieva evanģelijā, bet arī savā dvēselē, jo tik mīļi jūs mums bijāt kļuvuši.” (1. Tesaloniķiešiem 2:7, 8.)
6., 7. Kā čaklie ceļojošie pārraugi var labvēlīgi ietekmēt citus?
6 Tāpat kā pārējie vecākie kristiešu draudzē, ceļojošie pārraugi ”darbojas sludināšanā un mācībā”. Visi šādi vecākie ir ”divkārša goda cienīgi”. (1. Timotejam 5:17.) Viņu priekšzīme var sniegt lielu labumu, ja pēc tam, kad esam ’vērojuši viņu dzīves [”uzvedības”, NW] galu, sekojam viņu ticībai’. (Ebrejiem 13:7.)
7 Kā daži ceļojoši vecākie ir ietekmējuši citus cilvēkus? ”Cik brīnišķīga ietekme manā dzīvē bija brālim P.!” rakstīja kāds Jehovas liecinieks. ”Kopš 1960. gada P. bija ceļojošais pārraugs Meksikā. Bērnībā es gaidīju viņa apciemojumus ar patiku un prieku. Kad man bija desmit gadi, viņš man teica: ”Dienās arī tu kļūsi par rajona pārraugu.” Grūtajos pusaudža gados es viņu bieži uzmeklēju, jo viņš allaž mācēja dot gudru padomu. Šis brālis atdeva sevi, rūpēdamies par ganāmpulku! Tagad, kad es esmu rajona pārraugs, es vienmēr mēģinu veltīt laiku jauniešiem un mudinu tos tiekties pēc teokrātiskiem mērķiem, kā viņš mudināja mani. Pat savas dzīves pēdējos gados brālis P. vienmēr centās pateikt kaut ko uzmundrinošu, kaut gan viņam bija sirds mazspēja. Tikai dienu pirms savas nāves 1995. gada februārī viņš kopā ar mani apmeklēja speciālo kopsanāksmes dienu un skubināja kādu brāli, pēc profesijas arhitektu, izvirzīt nopietnus mērķus dzīvē. Šis brālis nekavējoties uzrakstīja iesniegumu par kalpošanu Bētelē.”
Viņi tiek augstu vērtēti
8. Kas ir Efeziešiem 4. nodaļā aprakstītās ”dāvanas cilvēkiem”, un kādu labumu draudze no tām gūst?
8 Ceļojošie pārraugi un citi vecākie, kam Dievs savā žēlastībā ir laipni piešķīris kalpošanas uzdevumus, ir nosaukti par ’dāvanām’. Jehovas pārstāvis un draudzes galva Jēzus ir devis šos garīgos vīriešus, lai katrs no mums varētu saņemt stiprinājumu un sasniegt briedumu. (Efeziešiem 4:8—15.) Ikviena dāvana pelna atzinības izpausmi. Īpaši to var teikt par dāvanu, kas mūs spēcina, lai mēs varētu joprojām kalpot Jehovam. Bet kā lai mēs parādām savu atzinību par ceļojošo pārraugu darbu? Kā lai apliecinām, ka ’augstu vērtējam šos vīrus’? (Filipiešiem 2:29.)
9. Kā mēs varam parādīt, ka augstu vērtējam ceļojošos pārraugus?
9 Pēc paziņojuma par rajona pārrauga apciemojumu mēs varam sākt plānot, kā attiecīgajā nedēļā pilnā mērā iesaistīties draudzes darbībā. Varbūt apciemojuma laikā mums ir iespējams biežāk nekā parasti piedalīties pasākumos tīruma kalpošanai. Iespējams, mēs tajā mēnesī varam kalpot par palīgpionieriem. Mēs noteikti vēlēsimies izmantot rajona pārrauga ieteikumus, lai uzlabotu savu kalpošanu. Šāds atsaucības gars nāks par labu mums pašiem, kā arī apliecinās pārraugam, ka viņa apmeklējums ir vajadzīgs. Jā, ceļojošie pārraugi viesojas draudzē, lai mūs stiprinātu, taču arī viņiem pašiem ir nepieciešams garīgs stiprinājums. Bija reizes, kad uzmundrinājums bija vajadzīgs Pāvilam, un viņš bieži aicināja citus kristiešus lūgt par viņu. (Apustuļu darbi 28:15; Romiešiem 15:30—32; 2. Korintiešiem 1:11; Kolosiešiem 4:2, 3; 1. Tesaloniķiešiem 5:25.) Arī mūsdienās ceļojošajiem pārraugiem ir vajadzīgas mūsu lūgšanas un uzmundrinājums.
10. Kā mēs varam palīdzēt ceļojošajam pārraugam, lai viņš veiktu savu darbu ar prieku?
10 Vai mēs esam teikuši rajona pārraugam un viņa sievai, cik augstu vērtējam viņu apciemojumus? Vai mēs pateicamies pārraugam par noderīgajiem padomiem? Vai stāstām par gadījumiem, kad viņa ieteikumi ir palielinājuši mūsu prieku tīruma kalpošanā? Ja to darām, mēs palīdzam pārraugam veikt viņa darbu ar prieku. (Ebrejiem 13:17.) Kāds rajona pārraugs Spānijā īpaši atzīmēja, cik ļoti dārgas viņiem ar sievu ir pateicības zīmītes, ko viņi saņem pēc viesošanās draudzēs. ”Mēs saglabājam šīs kartītes un lasām tās, kad jūtamies nomākti,” saka šis pārraugs. ”Tajās var smelties patiesu uzmundrinājumu.”
11. Kāpēc mums būtu jāstāsta rajona un apgabala pārraugu sievām, ka viņas tiek mīlētas un augstu vērtētas?
11 Ir labi sacīt atzinīgus vārdus ceļojošo pārraugu sievām. Viņas daudz ko ir upurējušas, lai palīdzētu vīram šajā kalpošanas jomā. Šīs Dievam uzticīgās māsas pārvar dabisko tieksmi pēc savām mājām un daudzos gadījumos arī vēlēšanos audzināt bērnus. Jeftas meita bija viena no Jehovas kalpotājām, kas tēva dotā īpašā solījuma dēļ labprātīgi atteicās no iespējas apprecēties un veidot ģimeni. (Soģu 11:30—39.) Kāda bija citu attieksme pret viņas uzupurēšanos? Soģu 11:40 ir teikts: ”Gadu no gada Israēla meitas dodas, lai apraudātu [”slavētu”, NW] dziesmās gileādieša Jeftas meitu četras dienas gadā.” Cik brīnišķīgi mēs darām, ja pacenšamies rajona un apgabala pārraugu sievām pastāstīt, ka viņas tiek mīlētas un augstu vērtētas!
”Neaizmirstiet viesmīlību!”
12., 13. a) Kāds pamatojums viesmīlībai pret ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām ir atrodams Dieva Rakstos? b) Paskaidro ar piemēru, kā šāda viesmīlība var dot savstarpēju labumu.
12 Viesmīlība ir vēl viens veids, kā parādīt mīlestību un atzinību kristiešiem, kam jāceļo no vienas draudzes uz otru. (Ebrejiem 13:2.) Apustulis Jānis uzslavēja Gaju par viesmīlību pret ceļojošajiem misionāriem, kas apmeklēja draudzi. Jānis rakstīja: ”Mīļais, ar uzticību tu visu esi darījis brāļiem un turklāt vēl svešiniekiem, kas liecinājuši par tavu mīlestību draudzes priekšā. Tu darīsi labi, tos izvadīdams tā, kā tas ir cienīgi Dieva priekšā. Jo viņa vārda labā viņi ir izgājuši, neņemdami neko no pagāniem. Tad nu mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesībai par līdzdarbiniekiem.” (3. Jāņa 5—8.) Mēs varam sekmēt Ķēniņvalsts sludināšanu, parādot tādu pašu viesmīlību ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām. Protams, vietējiem vecākajiem jāpārliecinās, vai piedāvātās ērtības ir apmierinošas, taču kāds apgabala pārraugs teica: ”Mūsu pieķeršanās brāļiem nedrīkst balstīties uz to, vai viņi spēj kaut ko izdarīt mūsu labā. Mēs negribētu pat radīt tādu iespaidu. Mums labprāt jāpieņem uzaicinājums no jebkura brāļa — bagāta vai trūcīga.”
13 Viesmīlība var dot savstarpēju labumu. ”Mūsu ģimenē bija paradums aicināt ciemos ceļojošos pārraugus,” atceras Žoržē, kas agrāk bija rajona pārraugs, bet tagad kalpo Bētelē. ”Manuprāt, šie apciemojumi man palīdzēja vairāk, nekā es toreiz apzinājos. Pusaudža vecumā man bija problēmas garīgā ziņā. Māte bija noraizējusies, taču nezināja, kā īsti palīdzēt, un tāpēc palūdza rajona pārraugu parunāt ar mani. Sākumā es no viņa vairījos, jo baidījos no nosodījuma. Taču ar savu draudzīgumu pārraugs galu galā ieguva manu labvēlību. Viņš mani uzaicināja kādu pirmdienu kopīgi paēst, un es atklāju viņam savu sirdi, jo jutos drošs, ka viņš mani sapratīs. Pārraugs uzmanīgi klausījās. Viņa praktiskie ieteikumi patiešām palīdzēja, un es sāku garīgi augt.”
14. Kāpēc pret ceļojošajiem vecākajiem jāizturas atzinīgi, nevis kritiski?
14 Ceļojošais pārraugs cenšas garīgā ziņā palīdzēt kā jauniem, tā veciem. Tāpēc mums noteikti būtu jāapliecina, ka novērtējam viņa pūles. Bet kas notiks, ja sāksim kritizēt pārraugu par viņa vājībām vai nelabvēlīgi salīdzināt viņu ar citiem, kas ir apmeklējuši draudzi? Droši vien viņš kļūs visai nomākts. Pāvilam nebija uzmundrinoši dzirdēt sava darba kritiku. Daži kristieši Korintā, šķiet, nicīgi izteicās par viņa ārieni un runas māku. Pāvils pats citēja šo kritizētāju teikto: ”Viņa vēstules ir gan svarīgas un spēcīgas, bet viņš pats, personīgi klāt būdams, ir nespēcīgs, un viņa runa ir nenozīmīga.” (2. Korintiešiem 10:10.) Par laimi, ceļojošie pārraugi parasti dzird mīlestības pilnus atzinības vārdus.
15., 16. Kā ceļojošos pārraugus un viņu sievas ietekmē mīlestība un dedzīgums, ko parāda ticības biedri?
15 Kādam rajona pārraugam Latīņamerikā veselu dienu jābrien pa dubļainiem ceļiem, lai apmeklētu garīgos brāļus un māsas, kas dzīvo partizānu kontrolētā apvidū. ”Ir aizkustinoši redzēt, kā brāļi pauž savu atzinību par apciemojumu,” viņš raksta. ”Kaut arī man ir krietni jānopūlas un jāpieredz daudz briesmu un grūtību, lai pie viņiem nokļūtu, brāļu mīlestība un degsme to visu atsver.”
16 Kāds rajona pārraugs Āfrikā raksta: ”Mēs ļoti iemīlējām savu teritoriju Tanzānijā, jo izjutām turienes brāļu mīlestību! Brāļi bija gatavi mācīties no mums, un viņi ar prieku mūs uzņēma savās mājās.” Pirmajā gadsimtā pastāvēja mīlestības un prieka pilnas attiecības starp apustuli Pāvilu un kristīgiem dzīvesbiedriem Akvilu un Prisku. Pāvils par viņiem teica: ”Sveicinait Prisku un Akvilu, mana darba biedrus Kristū Jēzū; viņi savu galvu likuši ķīlā par manu dzīvību, tā ka viņiem nevien es esmu pateicīgs, bet visas nejūdu draudzes.” (Romiešiem 16:3, 4.) Ceļojošie pārraugi un viņu sievas ir pateicīgi par draudzību ar mūsdienu ”Akvilām” un ”Priskām”, kas nežēlo spēkus, lai parādītu viesmīlību un veidotu biedriskuma gaisotni.
Draudžu stiprināšana
17. Kāpēc var teikt, ka ceļojošo pārraugu darbs ir organizēts ar gudrību, un kā viņi saņem norādījumus?
17 Jēzus teica: ”Gudrība attaisnojas ar saviem darbiem.” (Mateja 11:19.) Gudrība, ar kādu ir organizēts ceļojošo pārraugu darbs, ir skaidri redzama tajā, ka šis iekārtojums palīdz stiprināt Dieva tautas draudzes. Sava otrā misionāra ceļojuma laikā Pāvils kopā ar Sīlu ”pārstaigāja Siriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes”. Apustuļu darbu grāmatā mēs lasām: ”Pārstaigādami pilsētas, viņi tiem pavēlēja ievērot noteikumus, ko apustuļi un vecajie Jeruzālemē bija devuši. Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.” (Apustuļu darbi 15:40, 41; 16:4, 5.) Mūsdienās ceļojošie pārraugi, tāpat kā visi pārējie kristieši, saņem garīgus norādījumus Dieva Rakstos un ’uzticīgā un gudrā kalpa’ publikācijās. (Mateja 24:45.)
18. Kā ceļojošie pārraugi stiprina draudzes?
18 Jā, ceļojošajiem vecākajiem visu laiku ir nepieciešama garīgā barība no Jehovas galda. Viņiem jābūt labi pazīstamiem ar metodēm un principiem, kas tiek ievēroti Dieva organizācijā. Tad šie vīrieši tiešām ir par svētību citiem. Rādot brīnišķīgu dedzīguma piemēru tīruma kalpošanā, viņi var palīdzēt ticības biedriem uzlabot kristīgo kalpošanu. Uz Bībeli balstītās runas, ko saka šie vecākie, kuri apmeklē draudzes, spēcina klausītājus garīgā ziņā. Palīdzēdami citiem izmantot Dieva vārdu padomus, saskanīgi kalpot kopā ar Jehovas tautu visā pasaulē un gūt labumu no garīgajiem pasākumiem, par kuriem Dievs ir parūpējies ar ’uzticīgā kalpa’ starpniecību, ceļojošie pārraugi stiprina draudzes, ko viņiem ir privilēģija apmeklēt.
19. Kādi jautājumi vēl jāapspriež?
19 Kad Jehovas organizācija aptuveni pirms simt gadiem iedibināja ceļojošo vecāko darbu Bībeles pētnieku vidū, šajā žurnālā bija teikts: ”Vērosim, kāds būs iznākums un Kunga tālākā vadība.” Jehovas vadība ir izpaudusies ļoti skaidri. Ar viņa svētību šis darbs Vadošās padomes pārraudzībā gadu gaitā ir kļuvis vērienīgāks un ticis pilnveidots. Jehovas liecinieku draudzes pa visu zemeslodi tiek stiprinātas ticībā un to skaits dienu no dienas pieaug. Jehova neapšaubāmi svētī pašaizliedzīgo garu, kāds ir cilvēkiem, kas ir doti par ’dāvanām’. Bet kā ceļojošie pārraugi var sekmīgi veikt savu darbu? Kādi ir viņu mērķi? Un kā viņi var izdarīt pēc iespējas vairāk laba?
Kā tu atbildētu?
◻ Kādi ir daži rajonu un apgabalu pārraugu pienākumi?
◻ Kāpēc ceļojošajiem pārraugiem ir nepieciešams uzupurēšanās gars?
◻ Kā mēs varam paust atzinību par ceļojošo pārraugu un viņu sievu darbu?
◻ Ko ceļojošie pārraugi var darīt, lai stiprinātu draudzes ticībā?
[Attēls 10. lpp.]
Pastāvīga ceļošana prasa uzupurēšanās garu
[Attēls 13. lpp.]
Vai jūs esat bijuši viesmīlīgi pret ceļojošajiem pārraugiem un viņu sievām?