Kā būt gan tēvam, gan vecākajam

”Ja kas neprot valdīt savu paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?” (1. TIMOTEJAM 3:5)

1., 2. a) Kā neprecēti pārraugi un precēti pārraugi, kam nebija bērnu, pirmajā gadsimtā varēja kalpot brāļiem? b) Kādā ziņā Akvila un Priskilla ir piemērs daudziem precētiem pāriem mūsdienās?

PAR agrīnās kristiešu draudzes pārraugiem varēja būt neprecēti vīrieši, precēti vīrieši bez bērniem vai arī ģimenes cilvēki ar bērniem. Starp šiem kristiešiem noteikti bija tādi, kas spēja sekot apustuļa Pāvila ieteikumam 1. vēstulē korintiešiem, 7. nodaļā, un palikt neprecēti. Jēzus bija teicis: ”Ir bezdzimuma cilvēki, kas paši sevi padarījuši par tādiem debesu valstības dēļ.” (Mateja 19:12.) Neprecēti vīrieši, kādi bija Pāvils un varbūt daži no viņa ceļabiedriem, varēja netraucēti ceļot, lai palīdzētu brāļiem.

² Bībelē nav teikts, vai Barnaba, Marks, Sīla, Lūka, Timotejs un Tits bija precējušies vai ne. Ja viņi bija precējušies, viņi acīmredzot bija pietiekami brīvi no ģimenes pienākumiem, lai varētu daudz ceļot un pildīt dažādus uzdevumus. (Apustuļu darbi 13:2; 15:39—41; 2. Korintiešiem 8:16, 17; 2. Timotejam 4:9—11; Titam 1:5.) Varbūt šie vīrieši ceļoja sievu pavadībā, tāpat kā Pēteris un ”citi apustuļi”, kas, šķiet, ņēma sievas līdzi, kad devās no vienas vietas uz otru. (1. Korintiešiem 9:5.) Šai ziņā labs piemērs ir dzīvesbiedri Akvila un Priskilla: viņi bija gatavi atstāt mājas, lai sekotu Pāvilam no Korintas uz Efesu, pēc tam dotos uz Romu un tad atpakaļ uz Efesu. Bībelē nav minēts, vai Akvilam un Priskillai bija bērni. Tā kā viņi uzticīgi kalpoja brāļiem, viņiem bija pateicīgas ”visas nejūdu draudzes”. (Romiešiem 16:3—5; Apustuļu darbi 18:2, 18; 2. Timotejam 4:19.) Arī mūsdienās noteikti ir daudz laulātu pāru, kas tāpat kā Akvila un Priskilla varētu kalpot citām draudzēm, iespējams, pārceļoties uz vietu, kur ir vairāk darāmā.

Tēvs un vecākais

3. Kas liek domāt, ka pirmajā gadsimtā daudzi vecākie bija precēti vīrieši ar ģimeni?

³ Pēc visa spriežot, mūsu ēras pirmajā gadsimtā vairākums kristīgo vecāko bija precēti vīrieši, kam bija bērni. Izklāstot prasības vīrietim, kas ”tiecas pēc bīskapa [”pārrauga”, NW] amata”, Pāvils norādīja, ka šim kristietim jābūt ”tādam, kas labi valda savu namu, kas bērnus tur paklausībā un pilnā godbijībā”. (1. Timotejam 3:1, 4.)

4. Kas tika prasīts no precētiem vecākajiem, kam bija bērni?

⁴ Kā mēs jau noskaidrojām, pārraugam nebija katrā ziņā jābūt tēvam vai vispār precētam cilvēkam. Taču precēts kristietis varēja būt vecākais vai kalpošanas palīgs tikai tad, ja viņš pareizi un ar mīlestību īstenoja vadību pār sievu un apliecināja, ka spēj turēt bērnus pienācīgā paklausībā. (1. Korintiešiem 11:3; 1. Timotejam 3:12, 13.) Ja brālis vadīja savu namu ar nopietniem trūkumiem, viņš nebija piemērots īpašām privilēģijām draudzē. Kāpēc? Pāvils paskaidroja: ”Ja kas neprot valdīt savu paša namu, kā tas gādās par Dieva draudzi?” (1. Timotejam 3:5.) Ja šim kristietim nevēlējās paklausīt pat viņa ģimenes locekļi, kā gan rīkotos citi?

”Kam bērni ticīgi”

5., 6. a) Kādu ar bērniem saistītu prasību Pāvils minēja Titam? b) Kas tiek gaidīts no vecākajiem, kam ir bērni?

⁵ Dodot Titam norādījumus, kā iecelt pārraugus Krētas draudzēs, Pāvils noteica: ”Tiem jābūt nevainojamiem vienas sievas vīriem, kam bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi. Jo bīskapam [”pārraugam”, NW] jābūt nevainojamam kā Dieva namturim.” Ko īsti nozīmē prasība ”kam bērni ticīgi”? (Titam 1:6, 7.)

⁶ Vārdi ”bērni ticīgi” attiecas uz bērniem, kas jau ir veltījuši savu dzīvi Jehovam un ir kristīti vai arī garīgi aug un nākotnē varēs veltīt sevi Dievam un kristīties. Draudzes locekļi no vecāko bērniem gaida labu uzvedību un paklausību. Būtu jābūt pamanāmam, ka vecākais dara visu, kas ir viņa spēkos, lai ieaudzinātu bērnos ticību. Ķēniņš Salamans rakstīja: ”Māci savam bērnam viņa ceļu, no tā viņš neatstājas arī tad, kad viņš jau vecs kļuvis.” (Salamana Pamācības 22:6.) Bet ko iesākt, ja šādi mācīts jaunietis nevēlas kalpot Jehovam vai pat izdara kādu nopietnu pārkāpumu?

7. a) Kāpēc ir skaidrs, ka Salamana Pamācībās 22:6 nav noteikta stingra likumsakarība? b) Kāpēc vecākajam nav automātiski jāzaudē savas priekšrocības, ja kāds no viņa bērniem neizvēlas kalpot Jehovam?

⁷ Ir skaidrs, ka citētajā pamācībā nav pausta negrozāma likumsakarība. Tā neatceļ gribas brīvības principu. (5. Mozus 30:15, 16, 19.) Kad dēls vai meita sasniedz vecumu, kad cilvēks pats ir atbildīgs par sevi, viņam vai viņai personīgi jāpieņem lēmums — veltīt sevi Dievam un kristīties vai ne. Ja vecākais neapstrīdami ir sniedzis vajadzīgo garīgo palīdzību, vadību un audzināšanu, bet jaunietis neizvēlas kalpot Jehovam, tas vēl neliecina, ka tēvs nevar būt pārraugs. Tomēr, ja kādam vecākajam ir vairāki nepilngadīgi bērni, kas dzīvo mājās, un tie cits pēc cita garīgā ziņā saslimst un nonāk nepatikšanās, šo vecāko, iespējams, vairs nevarēs uzskatīt par tādu, kas ”labi valda savu namu”. (1. Timotejam 3:4.) Lūk, galvenais: jābūt skaidri redzamam, ka pārraugs dara visu iespējamo, lai viņam būtu ”bērni ticīgi, nevis palaidņi vai nepaklausīgi”.a

Ja kristietim ir ”neticīga sieva”

8. Kā vecākajam jāizturas pret neticīgu sievu?

⁸ Par kristiešiem, kuru sieva nebija ticīga, Pāvils rakstīja: ”Ja kādam brālim ir neticīga sieva, un tā vēlas ar viņu kopā dzīvot, tad viņam to nebūs atstumt. [..] ..neticīgā sieva ir svētīta caur vīru; jo citādi jūsu bērni būtu nešķīsti, bet tagad tie ir svēti. ..kā tu, vīrs, zini, vai varēsi izglābt savu sievu?” (1. Korintiešiem 7:12—14, 16.) Vārds ”neticīga” šeit attiecas nevis uz sievu, kurai nebija reliģisku uzskatu, bet uz sievieti, kas nebija veltīta Jehovam. Varbūt viņa bija jūdaisma piekritēja vai ticēja pagānu dievībām. Arī mūsdienās vecākais, iespējams, ir precējies ar sievieti, kurai ir cita reliģija, kura ir agnostiķe vai pat ateiste. Ja sieva vēlas dzīvot kopā ar vīru, vecākais nedrīkst viņu pamest vienkārši reliģisko uzskatu atšķirību dēļ. Vīram joprojām ’jāsadzīvo prātīgi ar sievieti kā ar vājāko radījumu un viņa jāgodā’, cerot, ka izdosies viņu izglābt. (1. Pētera 3:7; Kolosiešiem 3:19.)

9. Kā vecākajiem jārīkojas zemēs, kur likums gan vīram, gan sievai dod tiesības mācīt bērniem savus reliģiskos uzskatus, un kā tas iespaido vecākā privilēģijas?

⁹ Pārraugs, kam ir bērni, pienācīgi īstenos vīram un tēvam uzticēto vadību, ja audzinot ’pamācīs bērnus būt paklausīgiem tam Kungam’. (Efeziešiem 6:4.) Daudzās zemēs likums abiem dzīvesbiedriem dod tiesības mācīt bērnus reliģiskā ziņā. Šādā gadījumā sieva varbūt pieprasa, lai viņa varētu izmantot šīs tiesības un mācīt bērniem savus reliģiskos uzskatus un paražas, iespējams, arī ņemot tos līdzi uz baznīcu.b Protams, bērniem jāvadās pēc sirdsapziņas, kas mācīta pēc Bībeles, ja runa ir par nepiedalīšanos viltus reliģijas ceremonijās. Būdams ģimenes galva, tēvs izmantos pats savas tiesības studēt kopā ar bērniem un ņemt viņus līdzi uz sapulcēm Ķēniņvalsts zālē, kad vien iespējams. Sasnieguši vecumu, kad cilvēks spēj pieņemt personīgus lēmumus, bērni paši izlems, kādu ceļu iet. (Jozuas 24:15.) Ja citi vecākie un pārējie draudzes locekļi redzēs, ka pārraugs dara visu, kas likuma robežās iespējams, lai pienācīgi mācītu saviem bērniem patiesības ceļu, viņš netiks atzīts par nepiemērotu pārrauga amatam.

”Kas labi valda savu namu”

10. Kāds pienākums pirmām kārtām jāpilda ģimenes cilvēkam, kas ir arī vecākais?

¹⁰ Tāpat vecākajam, kurš ir tēvs un kura sieva arī ir kristiete, nenākas viegli pareizi iedalīt laiku un uzmanību, kas jāveltī sievai, bērniem un pienākumiem draudzē. Rakstos ir nepārprotami norādīts, ka kristieša pienākums ir rūpēties par sievu un bērniem. Pāvils rakstīja: ”Ja kāds negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8.) Tajā pašā vēstulē Pāvils deva norādījumu ieteikt par pārraugiem tikai tādus precētus vīriešus, kas jau ir apliecinājuši, ka viņi ir kārtīgi vīri un tēvi. (1. Timotejam 3:1—5.)

11. a) Kādā ziņā vecākajam ’jāgādā par savējiem’? b) Kā tas vecākajam var palīdzēt veikt pienākumus draudzē?

¹¹ Vecākajam ’jāgādā’ par savējiem ne tikai materiālā, bet arī garīgā un emocionālā ziņā. Gudrais ķēniņš Salamans rakstīja: ”Nokārto savas darīšanas ārpusē un tad apstrādā savu tīrumu; pēc tam cel savu namu.” (Salamana Pamācības 24:27.) Tātad pārraugam jāgādā par sievas un bērnu materiālajām un emocionālajām vajadzībām, par vajadzību pēc atpūtas, kā arī ’jāceļ’ sava ģimene garīgi. Tas prasa laiku — laiku, ko vecākais nevarēs veltīt draudzei. Taču šādi izmantots laiks var bagātīgi vairot ģimenes laimi un garīgumu. Iznākumā ģimene būs garīgi stipra un vecākajam, domājams, būs jāpavada mazāk laika, risinot ģimenes problēmas. Līdz ar to viņam būs lielākas iespējas rūpēties par draudzi. Ja vecākais rādīs piemēru, būdams kārtīgs vīrs un tēvs, draudze gūs garīgu labumu. (1. Pētera 5:1—3.)

12. Kādā ģimenes pasākumā tēviem, kas ir vecākie, jārāda laba priekšzīme?

¹² Lai ’labi valdītu savu namu’, ir jāieplāno laiks ģimenes studiju vadīšanai. Vecākajiem ir sevišķi svarīgi rādīt labu priekšzīmi šajā ziņā, jo no stiprām ģimenēm veidojas stipra draudze. Pārraugs nedrīkstētu regulāri būt tik ļoti aizņemts ar citām kalpošanas privilēģijām, ka viņam neatliktu laika kopīgām studijām ar sievu un bērniem. Ja tā ir noticis, viņam jāpārskata savs dienas režīms. Iespējams, ir citādi jāieplāno vai jāsamazina laiks, kas tiek veltīts kaut kam citam, un reizēm varbūt pat jāatsakās no noteiktām privilēģijām.

Līdzsvarota pārraudzība

13., 14. Kādus padomus ”uzticīgais un gudrais kalps” ir devis vecākajiem, kam ir ģimene?

¹³ Padoms līdzsvaroti pildīt ģimenes pienākumus un uzdevumus draudzē nav nekas jauns. ”Uzticīgais un gudrais kalps” jau gadiem ilgi ir devis vecākajiem tamlīdzīgus padomus. (Mateja 24:45.) Vairāk nekā pirms 37 gadiem, 1959. gada 15. septembra Sargtornī (angļu val.), 553. un 554. lappusē, bija lasāms ieteikums: ”Vai gan patiesībā runa nav par to, kā līdzsvaroti plānot mūsu laiku, kad esam ļoti aizņemti? Cenšoties panākt līdzsvaru, ierādi pienācīgu vietu savas ģimenes interesēm. Dievs Jehova nekādā ziņā nevēlas, lai kristietis visu laiku ziedotu darbībai draudzē, palīdzēdams izglābties saviem brāļiem un tuvākajiem, bet nerūpētos pats par savas saimes glābšanu. Rūpes par sievu un bērniem ir vīrieša galvenais pienākums.”

¹⁴ Savukārt 1986. gada 1. novembra Sargtornī (angļu val.), 22. lappusē, bija šāds padoms: ”Visas ģimenes līdzdalība tīruma kalpošanā jūs satuvinās, taču bērniem ir īpašas vajadzības, un tev jāveltī viņiem savs laiks un emocionālā enerģija. Tāpēc tev jābūt līdzsvarotam, kad tu nosaki, cik daudz laika var atvēlēt.. pienākumiem draudzē, lai būtu iespējams rūpēties arī par ”savējiem” garīgā, emocionālā un materiālā ziņā. [Kristietim] ’papriekš jāmācās pildīt savu godbijības pienākumu pret savu paša dzimtu’. (1. Timotejam 5:4, 8.)”

15. Kāpēc vecākajam, kam ir sieva un bērni, ir vajadzīga gudrība un saprāts?

¹⁵ Kāda Bībeles pamācība skan: ”Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.” (Salamana Pamācības 24:3.) Jā, lai pārraugs spētu izpildīt teokrātiskos uzdevumus un vienlaikus ’celt’ savu namu, viņam neapšaubāmi ir vajadzīga gudrība un saprāts. Rakstos noteikts, ka viņam nav tikai viena pārraudzības sfēra vien. Pārraugam jāpilda pienākumi kā ģimenē, tā draudzē. Ir nepieciešams saprāts, lai to darītu līdzsvaroti. (Filipiešiem 1:9, 10.) Tāpat nepieciešama gudrība, lai noteiktu, kas ir pats svarīgākais. (Salamana Pamācības 2:10, 11.) Lai cik lielā mērā pārraugs jūt pienākumu pildīt uzdevumus draudzē, viņam jāapzinās: tā kā viņš ir vīrs un tēvs, galvenais Dieva uzticētais pienākums viņam ir rūpes par ģimeni un tās glābšanu.

Labi tēvi un labi vecākie

16. Kādas priekšrocības ir vecākajam, kas ir arī tēvs?

¹⁶ Vecākais, kura bērni labi uzvedas, var būt ļoti noderīgs. Iemācījies labi rūpēties par savu ģimeni, viņš spēj palīdzēt arī citām ģimenēm draudzē. Viņš labāk saprot to problēmas un var dot padomu, pamatojoties uz personīgo pieredzi. Brīnišķīgi, ka tūkstošiem vecāko visā pasaulē ir lieliski vīri, tēvi un pārraugi.

17. a) Ko nekad nedrīkst aizmirst vīrietis, kas ir gan tēvs, gan vecākais? b) Kādā ziņā pārējiem draudzes locekļiem būtu jābūt iejūtīgiem?

¹⁷ Lai ģimenes cilvēks varētu būt vecākais, viņam jābūt nobriedušam kristietim, kas rūpējas par sievu un bērniem un prot iekārtot visu tā, ka ir spējīgs veltīt laiku un uzmanību arī citiem draudzē. Viņš nekad nedrīkst aizmirst, ka gana darbs sākas mājās. Zinot, ka vecākajiem, kam ir sieva un bērni, jāpilda gan ģimenes pienākumi, gan uzdevumi draudzē, draudzes locekļi centīsies lieki neatņemt viņiem laiku. Piemēram, ja kādam vecākajam ir bērni, kuriem nākamajā rītā jādodas uz skolu, viņš varbūt nevarēs vienmēr uzkavēties kādu laiku pēc vakara sapulcēm. Pārējiem draudzes locekļiem tas jāsaprot un jābūt līdzcietīgiem. (Filipiešiem 4:5.)

Augstu vērtēsim mūsu vecākos

18., 19. a) Ko mēs esam noskaidrojuši, apskatot 7. nodaļu 1. vēstulē korintiešiem? b) Kā mums jāizturas pret tādiem kristiešiem?

¹⁸ Apskatot 7. nodaļu Pāvila pirmajā vēstulē korintiešiem, mēs esam noskaidrojuši, ka mūsdienās ir daudz neprecētu vīriešu, kas klausa Pāvila ieteikumam un izmanto savu brīvību, lai darbotos Valstības interesēs. Savukārt tūkstošiem precētu brāļu, kam nav bērnu, kalpo par lieliskiem pārraugiem apgabalos, rajonos, draudzēs un Sargtorņa biedrības filiālēs, vienlaikus parādot pienācīgu uzmanību savām sievām, kuru sadarbība ar viņiem ir slavējama. Visbeidzot, Jehovas tautas draudzēs, kuru skaits ir gandrīz 80 000, ir daudzi kristieši, kas ne tikai ar mīlestību rūpējas par sievu un bērniem, bet arī atrod laiku, lai kalpotu brāļiem un būtu gādīgi gani. (Apustuļu darbi 20:28.)

¹⁹ Apustulis Pāvils rakstīja: ”Presbiteri [’Vecaji’, LB-26], kas ir labi priekšnieki, lai būtu divkārša goda cienīgi, visvairāk tie, kas darbojas sludināšanā un mācībā.” (1. Timotejam 5:17.) Jā, vecākie, kas labi vada savu namu un draudzi, ir pelnījuši mūsu mīlestību un cieņu. Mums noteikti ’jāvērtē augsti tādi vīri’. (Filipiešiem 2:29.)

[Zemsvītras piezīmes]

Atkārtojumam

◻ Kā mēs zinām, ka daudzi vecākie mūsu ēras pirmajā gadsimtā bija ģimenes cilvēki?

◻ Kas tiek prasīts no precētiem vecākajiem, kam ir bērni, un kāpēc?

◻ Ko nozīmē vārdi ”bērni ticīgi”, un kas notiek tad, ja kāds no vecākā bērniem neizvēlas kalpot Jehovam?

◻ Kādā ziņā vecākajam ’jāgādā par savējiem’?

[Attēls 23. lpp.]

No stiprām ģimenēm veidojas stipra draudze