’Gādā par saviem mājas ļaudīm’. Kā pārvarēt grūtības jaunattīstības zemēs

”JA KĀDS negādā par savējiem un visvairāk par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” Tā teica apustulis Pāvils. (1. Timotejam 5:8.) Pat ekonomiski plaukstošās zemēs rūpēties par ģimeni kļūst aizvien grūtāk, bet jaunattīstības valstīs tas bieži vien ir nesalīdzināmi sarežģītāk.

Āfrikā, piemēram, ekonomiskas grūtības bieži vien ir likums, nevis izņēmums. Darbavietu skaits ir nepietiekams, un, ja tās ir pieejamas, varbūt jāstrādā abiem — gan vīram, gan sievai —, lai nopelnītu vienīgi uzturu. Ģimenes galvam, iespējams, darba meklējumos jāveic gari ceļojumi, atstājot dzīvesbiedri un bērnus vienus mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Arī atrast piemērotu dzīvesvietu var būt grūti. Daudzas afrikāņu ģimenes ir ļoti kuplas, tāpēc mājokļi mēdz būt pārpildīti un tajos trūkst visnepieciešamāko ērtību. Bieži tajos valda veselībai kaitīgi apstākļi.

Turklāt vietējie paradumi, senas tradīcijas un sabiedrībā populāri uzskati var būt pretrunā ar to garu, kas pausts Dieva Rakstos, Bībelē. Pievērs uzmanību dažiem valdošajiem uzskatiem par laulību un bērniem. Daži ģimenes galvas domā, ka viņi ir atbildīgi tikai par īres un obligātās skolas naudas maksāšanu. Viņu sievu — un reizēm pat vecāko bērnu — ziņā tiek atstāts pienākums sagādāt tādas nepieciešamas lietas kā pārtiku un apģērbu.

Turklāt daži vīri uzskata apmēram tā: ”Mana nauda ir mana nauda, un arī tava nauda ir mana nauda.” Tas bieži rada aizvainojumu viņu sievās, kas pelna naudu. Kāda Tanzānijas iedzīvotāja sūdzas: ”Nauda tiek iztērēta dzeršanai, nevis mūsu pašu vai bērnu vajadzībām. Mēs piedalāmies darbā vai pat padarām lielāko daļu, bet viņš paņem visu naudu, teikdams mums, ka tā pieder viņam — viņš esot to nopelnījis.”

Tomēr kristieši uzskata, ka Dieva Raksti ir svarīgāki nekā vietējā kultūra vai sabiedrībā izplatīts viedoklis. Bībelē doti derīgi norādījumi, kā rūpēties par ģimeni. Piemēram, tajā teikts: ”Nav vajadzīgs, ka bērni krāj mantu vecākiem, bet vecāki bērniem.” (2. Korintiešiem 12:14.) Tāpēc dievbijīgi vīrieši, kas spēj strādāt, neslinko un neuzveļ sievām vai vecākajiem bērniem rūpes par pārtikas un apģērba sagādāšanu ģimenei; tas nepārprotami ir ģimenes galvas pienākums. (1. Korintiešiem 11:3.)

Tiesa, vīra ienākumi varbūt nav pietiekami, lai apmierinātu itin visas ģimenes vajadzības. Bet vīrs kristietis, kura sieva pelna naudu ārpus mājas, nejutīsies aizvainots. Gluži otrādi, viņš izturēsies pret sievu kā pret cienījamu ’līdzgaitnieci’. (Maleahija 2:14.) Viņš nerīkosies bezjūtīgi un neizšķērdēs tās grūti pelnīto naudu, neņemot vērā sievas jūtas. Pavisam pretēji: viņš ar savu sievu ’kopīgi apspriedīsies’ un izlems, kā vislabāk izlietot kopīgos līdzekļus visas ģimenes interesēs. (Salamana Pamācības 13:10, NW.) Kur tas ir iespējams, vīrs pat piešķirs sievai zināmu materiālu neatkarību, kāda bija ’augsti tikumīgai sievai’ Bībeles laikos. (Salamana Pamācības 31:10, 11, 16.) Bībeles padomu ievērošana šajā jomā sekmē ģimenes laimi un apmierinātību.

Kā atrisināt bezdarba problēmu

Padomā par tādu problēmu kā bezdarbs. Tā kā darbavietu ir maz un alga — zema, daudzi ģimenes galvas Āfrikā meklē darbu tālu prom no mājām: raktuvēs, rūpnīcās, fermās un plantācijās. Ja kristietis nonāk šādā situācijā, ir ļoti iespējams, ka viņš tiek atrauts no saviem ticības biedriem un ir pakļauts ārkārtīgi sliktas sabiedrības ietekmei. (Salamana Pamācības 18:1; 1. Korintiešiem 15:33.) Kaut arī viņa ģimenes locekļi censtos darīt visu, kas viņu spēkos, lai pēc iespējas labāk tiktu galā ar šo situāciju, viņi droši vien cietīs tāpēc, ka mājās pietrūkst tēva, kas uzņemtos garīgo vadību un sniegtu emocionālu atbalstu. Pretēji cerētajam, ilgās prombūtnes dēļ var rasties tieši tā problēma, no kuras ģimene bija domājusi izvairīties, — materiālas grūtības.

Kāda māte stāsta: ”Mans vīrs devās rakt zeltu. Viņš plānoja atgriezties pēc mēneša vai, lielākais, pēc diviem mēnešiem. Taču tas izvērtās par veselu gadu! Es paliku viena ar sešiem bērniem, par kuriem bija jārūpējas. Turklāt bija jāmaksā īre. Tā kā mana veselība nebija laba, man bija jāmaksā arī slimnīcas rēķini. Mums bija nepieciešamas drēbes, un katru dienu mums bija kaut kas jāēd. Man nebija darba. Bija ļoti grūti. Visgrūtāk bija rūpēties par bērniem garīgā ziņā — gādāt par ģimenes studijām, sapulču apmeklēšanu un sludināšanu. Ar Jehovas palīdzību mēs kaut kā tikām galā.”

Pat dažas mātes ir jutušās spiestas atstāt savu ģimeni uz daudziem mēnešiem, lai varētu strādāt. Dažas pelna iztiku, strādājot par ceļojošajām tirgotājām, un reti iegriežas mājās. Tādā situācijā vecākajiem bērniem ir nācies uzņemties vecāku lomu un gādāt par ēdienreizēm, mājas darbiem un pat par jaunāko māsu un brāļu audzināšanu. Viņiem kļūst grūtāk piedalīties garīgās nodarbībās. Jā, spiediens uz ģimeni var būt milzīgs!

Protams, smagos ekonomiskos apstākļos vecākiem varbūt nav citas iespējas gādāt par ģimeni kā vienīgi meklēt darbu tālu prom no mājām. Bībeles laikos Jēkaba dēliem acīmredzot bija jāatstāj savas ģimenes, lai Ēģiptē dabūtu pārtiku. (1. Mozus 42:1—5.) Ja mūsdienās rodas līdzīga situācija, ģimenes galvam ir jānovērtē, vai materiālie labumi, ko dos darbs tālu no mājām, atsvērs ilgās atšķirtības radītos garīgos un emocionālos zaudējumus. Daudzas ģimenes uzskata, ka labāk ir paciest materiālas grūtības, nevis šķirties uz ilgu laiku. Viņi patur prātā Pāvila vārdus 1. Timotejam 6:8: ”Kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (Salīdzināt Salamana Pamācības 15:17.)

Reizēm ir iespējams nevis braukt prom no mājām, bet izvēlēties kaut ko citu. Parādot iniciatīvu un izdomu, daži ir spējuši atrast nodarbošanos, piedāvājot derīgus pakalpojumus.a (Salīdzināt Salamana Pamācības 31:24.) Vēl viena iespēja ir uzņemties darbu, kam ir zems prestižs un ko citi neuzskata par cienījamu nodarbošanos. (Efeziešiem 4:28.) Pats apustulis Pāvils ’dienām un naktīm grūti strādāja un pūlējās’, lai materiālajā ziņā nebūtu citiem par nastu. (2. Tesaloniķiešiem 3:8.) Mūsdienu kristieši var sekot šim piemēram.

Izglītības problēmas

Vēl viena problēma ir saistīta ar izglītību. Dažos nomaļos apgabalos vecāki bieži vien sūta savus bērnus uz ilgu laiku dzīvot pie radiniekiem, lai bērni varētu saņemt pienācīgu izglītību. Šiem bērniem, kas dzīvo atsevišķi no vecākiem, bieži ir grūtības ar sapulču apmeklēšanu vai tīruma kalpošanu. Nesaņemdami nepieciešamo audzināšanu, viņi viegli pakļaujas sliktas sabiedrības ietekmei. Iznākumā daudzi ir atstājuši kristīgo dzīves ceļu.

Nav šaubu, ka laicīgai izglītībai ir savas priekšrocības. Taču saskaņā ar Bībeli lielāka vērtība ir garīgajai izglītībai, un Dievs ir vecākiem uzticējis pienākumu dot bērniem šādu izglītību. (5. Mozus 11:18, 19; Salamana Pamācības 3:13, 14.) Ja bērns tiks sūtīts prom uz ilgu laiku, vecākiem droši vien būs daudz grūtāk ’audzināt un pamācīt viņu būt paklausīgam tam Kungam’.b (Efeziešiem 6:4.)

Ja šķiet, ka tā izglītība, kādu var iegūt dzīvesvietas tuvumā, nav pietiekama, vecākiem varbūt pašiem jādara viss iespējamais, lai mācītu bērniem pamatiemaņas. Palīdzību sniedz arī Diženais Skolotājs — Jehova. (Jesajas 30:20, NW.) Vietējās Jehovas liecinieku draudzes piedāvā daudz iespēju izglītoties. Daudzas draudzes rīko nodarbības, kurās māca lasīt un rakstīt. Arī Teokrātiskās kalpošanas skola palīdz bērniem uzlabot prasmi skaidri lasīt un runāt.

Līdzsvarots viedoklis par bērnu dzemdēšanu

Gādāt par bērniem var būt sevišķi grūti, ja to ir daudz. Afrikāņu vecāki bieži mēdz teikt, ka viņi mīl bērnus, un viņiem to mēdz būt tik daudz, cik vien iespējams. Kaut gan bērni varbūt tiek uzskatīti par atbalstu materiālā ziņā, daudzi vecāki nespēj pienācīgi apgādāt lielo bērnu pulku.

Protams, Bībelē ir teikts, ka ”bērni ir tā Kunga dāvana”. (Psalms 127:3.) Tomēr pievērs uzmanību, ka šie vārdi tika pierakstīti laikā, kad Izraēlā valdīja labklājība. Vēlāk, kad plosījās bads un karš, grūtniecība un bērnu dzemdēšana kļuva par pārbaudījumu. (Raudu Dziesmas 2:11, 20; 4:10.) Ņemot vērā grūto situāciju daudzās jaunattīstības zemēs, saprātīgiem kristiešiem ir nopietni jāapdomā, cik bērnu viņi patiešām spēj pabarot, apģērbt, nodrošināt ar pajumti un izglītot. Aprēķinājuši izdevumus, daudzi precēti pāri nolemj, ka labāk ir rīkoties pretēji tradīcijai un ierobežot bērnu skaitu ģimenē.c (Salīdzināt Lūkas 14:28.)

Ir skaidrs, ka šie ir ”kritiski laiki, ar kuriem grūti tikt galā”. (2. Timotejam 3:1—5, NW.) Kamēr šī lietu sistēma tuvojas savam neizbēgamajam galam, spiediens uz ģimenēm jaunattīstības valstīs, bez šaubām, pieaugs. Tomēr, cieši turoties pie Dieva Rakstu principiem, ikviens ģimenes galva var sekmīgi rūpēties par savas ģimenes fiziskajām un garīgajām vajadzībām, jo Jehova apsola saviem uzticamajiem kalpotājiem: ”Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu.” (Ebrejiem 13:5.) Jā, pat nabadzīgās zemēs kristieši var sekmīgi pārvarēt grūtības, gādājot par saviem mājas ļaudīm!

[Zemsvītras piezīmes]