Lasītāju jautājumi

Ko apustulis Pāvils gribēja teikt ar vārdiem ”aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā”? (Filipiešiem 3:13.) Vai cilvēks var apzināti kaut ko aizmirst?

Nē, vairākumā gadījumu mēs nevaram apzināti izdzēst kaut ko no atmiņas. Patiesība ir tāda, ka mēs aizmirstam daudz ko tādu, ko vēlētos atcerēties, un atceramies daudz ko tādu, ko labāk aizmirstu. Bet ko Pāvils gribēja teikt, rakstīdams Filipiešiem 3:13 lasāmos vārdus? Konteksts palīdz to saprast.

Vēstulē filipiešiem, 3. nodaļā, Pāvils aprakstīja, kādi viņam bija iemesli ”uzticēties miesai”. Viņš runāja par savu nevainojamo pagātni jūdaismā un dedzību bauslības jautājumos — tas viss viņam būtu devis daudz priekšrocību Izraēlas tautā. (Filipiešiem 3:4—6; Apustuļu darbi 22:3—5.) Tomēr viņš atteicās no visām šīm priekšrocībām, it kā uzskatot tās par zaudējumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka viņš bija atradis kaut ko labāku — ”Kristus Jēzus atziņas visai augsto cildenumu”. (Filipiešiem 3:7, 8.)

Pāvila galvenais mērķis bija iegūt nevis kādu augstu amatu šajā pasaulē, bet ”[”agrāko”, NW] augšāmcelšanos no miroņiem”. (Filipiešiem 3:11, 12.) Tāpēc viņš rakstīja: ”Aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 3:13, 14.) Ar vārdiem ”aizmirsdams to, kas aiz manis,” Pāvils negribēja teikt, ka viņš kaut kādā veidā bija izdzēsis no atmiņas ”to, kas aiz [viņa]”. Viņš noteikti to atcerējās, jo nupat to bija uzskaitījis. Turklāt oriģināla grieķu valodā Pāvils lietoja darbības vārda formu, kas norāda uz notiekošu, nevis pabeigtu darbību. Viņš teica ”aizmirsdams”, nevis ”aizmirsis”.

Grieķu valodas vārdam, kas tulkots ar vārdu aizmirst (epilantanomai), ir atšķirīgas nozīmes nianses, un viena no tām ir ’neinteresēties’ jeb ’atstāt bez ievērības’. Saskaņā ar vārdnīcu Exegetical Dictionary of the New Testament (Horsta Balca un Gērharda Šneidera redakcijā), tieši to ”aizmirsdams” nozīmē vēstulē Filipiešiem 3:13. Pāvils pastāvīgi nedomāja par to, no kā viņš bija atteicies. Viņš bija iemācījies to uzskatīt par kaut ko mazsvarīgu. Salīdzinājumā ar debesu cerību pagātne viņam bija kā ’mēsli’. (Filipiešiem 3:8.)

Uz ko Pāvila vārdus var attiecināt mūsdienās? Varbūt kāds kristietis, tāpat kā Pāvils, kaut ko ir upurējis, lai kalpotu Dievam. Iespējams, viņš ir atteicies no ienesīgas karjeras, lai kalpotu pilnu slodzi. Varbūt viņš pieder pie bagātas ģimenes, kas viņam ir liegusi finansiālu atbalstu, jo nelabvēlīgi izturas pret patiesību. Šādi upuri ir slavējami, taču tie nav kaut kas tāds, par ko pastāvīgi jādomā. Kristietis ’aizmirst to, kas aiz viņa’, pārstāj par to interesēties, tāpēc ka viņu gaida lieliska nākotne. (Lūkas 9:62.)

Principu, kas ir Pāvila vārdu pamatā, iespējams, var izmantot arī citādi. Ko var teikt par kristieti, kas bija nepareizi rīkojies, pirms uzzināja par Dievu? (Kolosiešiem 3:5—7.) Var arī būt, ka, kļuvis par kristieti, viņš ir nopietni sagrēkojis, un draudze viņu ir sodījusi. (2. Korintiešiem 7:8—13; Jēkaba 5:15—20.) Ja viņš patiesi nožēlo savu rīcību un to ir izmainījis, tad viņš ir ’nomazgāts’. (1. Korintiešiem 6:9—11.) Notikušais pieder pagātnei. Tiešā nozīmē šis cilvēks varbūt nekad neaizmirsīs, ko ir izdarījis, — patiesi, viņš rīkotos prātīgi, mācīdamies no šī gadījuma, lai nesagrēkotu atkārtoti. Tomēr viņš ’aizmirst’ notikušo tajā ziņā, ka pastāvīgi sev to nepārmet. (Salīdzināt Jesajas 65:17.) Viņam ir piedots uz Jēzus upura pamata, un viņš tiecas atstāt pagātni aiz sevis.

Filipiešiem 3:13, 14 Pāvils sevi aprakstīja kā skrējēju, kas sacīkstēs ’stiepjas’ pēc mērķa. Skrējējs raugās uz priekšu, nevis atpakaļ. Arī kristietim jādomā par gaidāmajām svētībām, nevis par to, kas palicis pagātnē. Turklāt Pāvils teica: ”Ja jums kādā lietā ir citas domas, tad arī to [”iepriekšminēto attieksmi”, NW] Dievs jums atklās.” (Filipiešiem 3:15.) Tāpēc lūdz Dievu, lai viņš tev palīdzētu veidot šādu viedokli. Piepildi prātu ar Dieva domām, kas atrodamas Bībelē. (Filipiešiem 4:6—9.) Pārdomā Jehovas mīlestību pret tevi un svētības, kādas tev tāpēc ir. (1. Jāņa 4:9, 10, 17—19.) Tad Jehova ar savu svēto garu tev palīdzēs neraizēties par to, ko tu esi atstājis aiz sevis. Gluži otrādi, tu līdzināsies Pāvilam un domāsi par lielisko nākotni. (Filipiešiem 3:17.)