Ķēniņvalsts sludinātāji stāsta
Dieva Raksti spēj pārveidot cilvēku dzīvi
VIŅŠ pats atzina, ka ir bijis ”zaimotājs, vajātājs un varmāka”. (1. Timotejam 1:13.) Taču viņš izmainījās! Ar apustuli Pāvilu notika tik lielas pārmaiņas, ka vēlāk viņš varēja teikt: ”Dzenieties man pakaļ tā, kā es Kristum!” (1. Korintiešiem 11:1.)
Mūsdienās visā pasaulē simtiem tūkstošu patiesu Dieva kalpotāju līdzīgi izmaina savu dzīvi. Kā viņi to spēj? Viņi apgūst un izmanto zināšanas no Dieva Rakstiem. Lūk, viens piemērs, kas izceļ Dieva Rakstu spēju pārveidot cilvēku dzīvi.
Slovēnijā kādā nomaļā vietā vientulīgi dzīvoja pavecs laulāts pāris. Vīrs, vārdā Jože, bija ap 60 gadu vecs, un viņš bija dziļi iestidzis alkoholismā. Tomēr viņš rūpējās par savu slimo sievu Ludmilu. Kādu dienu pie Jožes ieradās divi Ķēniņvalsts sludinātāji. Viņš ieaicināja lieciniekus mājā, un tur tie sastapa viņa sievu. Kad Ludmila izdzirdēja Ķēniņvalsts vēsti, prieka asaras straumēm sāka līt pār viņas vaigiem. Arī Jože klausījās atsaucīgi un uzdeva daudz jautājumu. Atstājuši laulātajam pārim Bībeles literatūru, liecinieki devās prom.
Pēc mēneša sludinātājiem radās iespēja atgriezties šajā vietā, un viņi ievēroja istabā uz galda grāmatu Tu vari dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes. Kad liecinieki pajautāja, kur Jože ņēmis šo grāmatu, viņš paskaidroja: ”Uz viena jūsu atstātā žurnāla pēdējā vāka es pamanīju tur publicēto uzaicinājumu. Tāpēc es aizrakstīju jūsu birojam Zagrebā un palūdzu atsūtīt man šo grāmatu.” Tuvojās Kristus nāves atceres vakars, un, ņemot vērā Jožes interesi, viņš tika ielūgts apmeklēt šo pasākumu Ķēniņvalsts zālē. Cik iepriecināti jutās liecinieki, kad Jože patiešām ieradās!
Drīz ar Joži tika uzsāktas Bībeles studijas, un viņa garīgā izaugsme bija acīm redzama. Piemēram, kad Jožem parādīja Bībeles vārdus: ”Netaisi sev tēlus.. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem,” — viņš nekavējoties savāca visus reliģiskos tēlus, kas atradās mājā, arī svētbildes, un tos izmeta. (2. Mozus 20:4, 5.)
Jože varēja apmierināt savas slāpes pēc garīgās patiesības. Par nelaimi, viņu joprojām mocīja arī kādas citas slāpes. Aptuveni 18 gadus viņš katru dienu bija izdzēris apmēram septiņus litrus vīna. Dzeršanas dēļ viņš nepievērsa lielu uzmanību savam ārējam izskatam. Taču, kad Jože uzzināja Dieva viedokli par pārmērīgu alkohola lietošanu, viņš cieši apņēmās mainīt savus paradumus.
Viņš centās pakāpeniski pārvarēt tieksmi pēc alkohola, pastāvīgi kontrolējot, cik daudz viņš dienā izdzer. Drīz Jože vairs nebija atkarīgs no vīna. Turpinādams studēt Bībeli, viņš arī uzzināja, ka no patiesiem kristiešiem tiek prasīts, lai tie kārtīgi rūpētos par personīgo tīrību. Tāpēc viņš iedeva lieciniekiem naudu un teica: ”Labi, ejiet un nopērciet visus apģērba gabalus, kas vien man nepieciešami, lai es izskatītos pieklājīgi kristiešu sapulcēs un tīruma kalpošanā!” Liecinieki atgriezās, nopirkuši veļu, zeķes, kurpes, kreklus, uzvalkus, kaklasaites un portfeli.
Gadu studējuši Bībeli, Jože un Ludmila bija gatavi kopā ar lieciniekiem doties sludināt no mājas uz māju. Vēl pēc trim mēnešiem viņi Jehovas liecinieku apgabala kopsanāksmē simboliski attēloja savu veltīšanos Dievam, kristīdamies ūdenī. Par spīti vecumam un vājajai veselībai, Jože regulāri piedalījās labās vēsts sludināšanā un vēlāk arī uzticīgi kalpoja draudzē par kalpošanas palīgu līdz pat savai nāvei 1995. gada maijā. Labie sasniegumi, ko savā dzīvē guva šis vienkāršais vīrs un viņa sieva, skaidri apliecina Dieva Rakstu spēju pārveidot cilvēkus!