Svinēt Atceres vakaru pienācīgi

BIJA sācies mūsu ēras 33. gada 14. nīsans, kad Jēzus iedibināja Atceres vakaru.a Viņš kopā ar saviem 12 apustuļiem tikko bija beidzis svinēt Pasā svētkus, tāpēc mums ir zināms precīzs datums. Aizsūtījis projām nodevēju Jūdu, Jēzus ”ņēma maizi, svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: ”Ņemiet, tā ir mana miesa.” Un viņš ņēma kausu, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā. Un viņš tiem sacīja: ”Šīs ir manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas.”” (Marka 14:22—24.)

Jēzus saviem mācekļiem pavēlēja atzīmēt viņa nāvi, jo tā ir ļoti svarīga. (Lūkas 22:19; 1. Korintiešiem 11:23—26.) Jēzus dzīvība bija vienīgais upuris, kas spēja atpirkt cilvēci no iedzimtā grēka un nāves lāsta. (Romiešiem 5:12; 6:23.) Maize un vīns, ko Jēzus izmantoja, simbolizēja viņa bezgrēcīgo ķermeni un asinis. Tā kā mēs zinām precīzu datumu, mēs varam ik gadus svinēt šo notikumu atbilstošajā dienā, — tieši tāpat, kā tas tika darīts ar jūdu Pasā svētkiem. Bet mums jāsvin šie svētki pienācīgi. Kāpēc?

Apustulis Pāvils teica: tie, kas iebauda maizi un vīnu, ’pasludinās tā Kunga nāvi, tiekāms viņš nāk’. (1. Korintiešiem 11:26.) Tātad šajās svinībās uzmanības centrā ir Jēzus nāve un tās nozīme cilvēcei. Tam jābūt nopietnam notikumam — brīdim, kad mēs pārdomājam Dieva labestību, kā arī to, cik augstu mums būtu jāvērtē Jehova un viņa Dēls. (Romiešiem 5:8; Titam 2:14; 1. Jāņa 4:9, 10.) Tāpēc Pāvils brīdina: ”Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzeŗ tā Kunga kausu, tas būs noziedzies pret tā Kunga miesu un asinīm.” (1. Korintiešiem 11:27.)

Ko nozīmē — svinēt pienācīgi?

Dievs noteikti nebūtu apmierināts, ja mēs apgānītu šīs svinības, iekļaudami tajās apšaubāmus paradumus un pagāniskas ieražas. (Jēkaba 1:27; 4:3, 4.) To ievērojot, tradicionālās Lieldienu darbības netiktu pieļautas. Pildīdami Jēzus pavēli ’to darīt, viņu pieminot’, mēs gribētu atzīmēt Atceres vakaru tieši tā, kā Jēzus to iedibināja. (Lūkas 22:19; 1. Korintiešiem 11:24, 25.) Tas nozīmētu atmest izskaistinājumus, ko šajās svinībās ir ieviesušas kristīgās pasaules baznīcas. Enciklopēdijā New Catholic Encyclopedia ir izteikts atzinums, ka ”mūsdienu mise ievērojami atšķiras no tās ļoti vienkāršās ceremonijas, ko ievēroja Jēzus un viņa apustuļi”. Turklāt, noturot misi bieži, pat katru dienu, kristīgās pasaules baznīcas ir novirzījušās no Jēzus iedibinātās kārtības un padarījušas šīs svinības par ikdienišķu notikumu.

Pāvils rakstīja Korintas kristiešiem par simbolu necienīgu iebaudīšanu, tāpēc ka viņu draudzē bija radusies ar Kunga vakara maltīti saistīta problēma. Daži nenovērtēja šī notikuma lielo nozīmi. Tie ņēma līdzi savas vakariņas un ēda tās pirms sapulces vai pat tās laikā. Bieži vien viņi ēda un dzēra līdz pārmērībai. Tas padarīja viņus miegainus un notrulināja uzmanību. Nebūdami intelektuāli un garīgi modri, viņi nespēja ’izšķirt tā Kunga miesu’ un tāpēc ’noziedzās pret tā Kunga miesu un asinīm’. Savukārt tie, kas nebija ēduši vakariņas, jutās izsalkuši un arī kļuva izklaidīgi. Īstenībā neviens no viņiem nebija spējīgs iebaudīt simbolus ar pienācīgu atzinību un pilnībā apzināties, cik nopietns ir šis notikums, kas taču tika atzīmēts, lai pieminētu Kunga nāvi. Rezultātā viņiem tika izteikts nosodījums, jo viņu attieksmē pret Kunga vakara maltīti izpaudās necieņa, pat nicinājums. (1. Korintiešiem 11:27—34.)

Nepieciešama spriestspēja

Daži cilvēki, kas ir iebaudījuši simbolus Atceres vakarā, vēlāk tomēr ir sapratuši, ka viņiem to nevajadzēja darīt. Tie, kas ar pilnām tiesībām iebauda simbolus, ir Dieva izvēlēti, un svētais gars viņiem to ir apliecinājis. (Romiešiem 8:15—17; 2. Korintiešiem 1:21, 22.) Tas nav viņu personisks lēmums vai apņemšanās, kas viņus padara par šī aicinājuma cienīgiem. Dievs ir noteicis, ka ierobežots skaits, tikai 144 000 personu, valdīs kopā ar Kristu debesīs; salīdzinot ar to, cik daudzi iegūst labumu no Kristus izpirkuma upura, šis skaitlis ir relatīvi neliels. (Atklāsmes 14:1, 3.) Dievs sāka viņus izvēlēties jau Jēzus laikā, tāpēc šodien simbolus iebauda pavisam nedaudz cilvēku. Un, kad nāve paņem kādus no viņiem, šim skaitam ir jāsamazinās.

Kāpēc kāds varbūt nepamatoti iebauda simbolus? Tas var notikt viņa agrāko reliģisko uzskatu ietekmē, — ja viņš ir ticējis, ka visi Dievam uzticīgie cilvēki dodas uz debesīm. Cits iemesls var būt godkāre vai patmīlība — pārliecība par savu pārākumu —, kā arī vēlēšanās iegūt ievērību. Bet varbūt šādas rīcības cēlonis ir spēcīgas emocijas, ko izraisījušas kādas nopietnas problēmas vai smaga traģēdija, kuru rezultātā cilvēks ir zaudējis interesi par dzīvi uz Zemes. Tāpat iemesls var būt tuva draudzība ar kādu, kam ir debesu aicinājums. Mums visiem ir jāatceras, ka šo izvēli izdara vienīgi Dievs, nevis mēs paši. (Romiešiem 9:16.) Tātad, ja cilvēks ir ’pats sevi pārbaudījis’ un atklājis, ka īstenībā viņam nevajadzēja iebaudīt simbolus, tagad viņam no to iebaudīšanas būtu jāatturas. (1. Korintiešiem 11:28.)

Lielākajai cilvēces daļai Dievs piedāvā iespēju dzīvot mūžīgi uz paradīzes Zemes. Tā ir brīnišķīga svētība, uz kuru mēs varam cerēt, un mums ir viegli pieķerties šai cerībai. (1. Mozus 1:28; Psalms 37:9, 11.) Tieši šeit, uz Zemes, uzticīgie cilvēki atkal varēs būt kopā ar saviem mīļotajiem, kas tiks celti augšā, un varēs satikt tādus seno laiku taisnīgos Dieva kalpotājus kā Ābrahāmu, Sāru, Mozu, Rahābu, Dāvidu un Jāni Kristītāju, kuri nomira, pirms Jēzus pavēra iespēju iegūt debesu dzīvi. (Mateja 11:11; salīdzināt 1. Korintiešiem 15:20—23.)

Tie, kam ir cerība dzīvot uz Zemes, pienācīgi svin Kunga vakara maltīti, būdami klāt svinībās un sekodami to norisei ar cieņas pilnu uzmanību, kaut gan viņi neiebauda maizi un vīnu. Arī viņi gūst labumu no Kristus upura, kas dod viņiem iespēju iegūt Dieva labvēlību. (Atklāsmes 7:14, 15.) Kad viņi klausās runu, kura tiek teikta šajā vakarā, pieaug viņu atzinība par to, kas ir svēts, un nostiprinās vēlēšanās palikt vienotiem ar Dieva tautu.

Šogad 2. aprīlī, otrdien, pēc saules rieta Atceres vakaru visā pasaulē svinēs vairāk nekā 78 000 Jehovas liecinieku draudžu. Vai arī tu būsi klāt šajās svinībās?

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 8. lpp.]

Jehovas liecinieki svin Atceres vakaru reizi gadā