Vai tu vari pilnīgot savu spriestspēju?
SPĒJA spriest ir ”prāta īpašība vai spēja, ar kuru tas atšķir kaut ko no kaut kā cita”. Tas var būt arī ”spriešanas asums” vai ”spēja uztvert lietu vai jēdzienu atšķirības”. Tā attiecīgais angļu valodas vārds ir skaidrots vārdnīcā Webster’s Universal Dictionary. Skaidrs, spriestspēja ir vēlama īpašība. Tās vērtību atspoguļo Salamana vārdi: ”Īstenā atziņa ienāks tavā sirdī, lai tu jo labprāt mācītos.., saprāts [”spriestspēja”, NW] tevi paglābs, lai tu nenokļūtu uz ļaunu ļaužu ceļa.” (Salamana Pamācības 2:10—12.)
Patiesi, spriestspēja mums palīdz izsargāties no ’ļauniem ceļiem’, kādu mūsdienās ir papilnam. Tā sniedz labumu arī citādi. Piemēram, vecāki bieži dzird bērnus sakām: ”Tu mani vienkārši nesaproti!” Vecāki, kas spēj spriest, pēc nelielas iedziļināšanās situācijā prot panākt, lai viņu bērni izstāsta, kādas sajūtas un problēmas tos uztrauc. (Salamana Pamācības 20:5.) Spriest spējīgs vīrs ieklausās sievā un gūst izpratni par to, ko viņa domā un jūt, nevis tūlīt izdara pārsteidzīgus secinājumus. Sieva tāpat izturas pret vīru. ”Ar gudru ziņu namu ceļ un ar saprātu [”spriestspēju”, NW] to uztur kārtībā.” (Salamana Pamācības 24:3.)
Spēja spriest palīdz sekmīgi rīkoties dažādās situācijās. Salamana Pamācībās 17:27 mēs lasām: ”Sapratīgais savaldās savā runā, un sapratīgais [”spriest spējīgs cilvēks”, NW] ir cilvēks ar aukstu un apsvērīgu prātu.” Šāds cilvēks nav karstgalvīgs un neko neuzsāk pēkšņi, bez apdoma. Viņš rūpīgi izsver iespējamās sekas, pirms uzņemas kādas saistības. (Lūkas 14:28, 29.) Viņam ir arī labas attiecības ar citiem, jo ”padoms [”apdomīga mute”, NW]” viņam liek uzmanīgi izvēlēties vārdus. (Salamana Pamācības 10:19; 12:8.) Taču vissvarīgākais ir tas, ka cilvēks, kam piemīt spēja spriest, ir pazemīgs, apzinās savu spēju robežas un meklē Dieva, nevis cilvēku vadību. Šādas īpašības patīk Jehovam, un tas ir vēl viens iemesls attīstīt spriestspēju. (Salamana Pamācības 2:1—9; Jēkaba 4:6.)
Izraēlam pietrūka spriestspējas
Kāds notikums Izraēla agrīnajā vēsturē atklāj, cik bīstams ir spriestspējas trūkums. Atskatoties uz to laiku, psalmu dziesminieks teica Dieva iedvesmotus vārdus: ”Mūsu tēvi Ēģiptes zemē neievēroja Tavus brīnuma darbus, viņi aizmirsa Tavu lielo žēlastību un bija nepaklausīgi krastmalā pie Niedŗu jūŗas.” (Psalms 106:7.)
Kad Mozus izveda Izraēlu no Ēģiptes, Jehova jau bija sodījis šo vareno pasaules lielvalsti ar desmit mocībām un tādā veidā darījis zināmu savu spēku un nodomu atbrīvot Izraēlu. Faraons atlaida Dieva tautu, un Mozus vadībā izraēlieši nonāca Sarkanās jūras piekrastē. Taču ēģiptiešu karaspēks dzinās viņiem pakaļ. Likās, izraēlieši ir iekrituši lamatās un viņu tikko iegūtā brīvība izrādījusies visai īslaicīga. Bībelē ir rakstīts: ”[Izraēla bērni] ļoti izbijās un kliedza uz Dievu.” Tad viņi vērsās pie Mozus: ”Kāpēc tu mums tā esi darījis, likdams mums iziet no Ēģiptes? [..] ..mums būtu bijis labāk kalpot ēģiptiešiem nekā mirt tuksnesī!” (2. Mozus 14:10—12.)
Šīs izbailes varētu saprast, ja mēs neņemtu vērā, ka izraēlieši pirms tam bija vērojuši desmit Jehovas varenā spēka izpausmes. Viņi paši bija pieredzējuši to, ko aptuveni 40 gadu vēlāk viņiem atgādināja Mozus: ”Tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes ar stipru roku un ar izstieptu elkoni, ar baiļu apdvestu varu, ar zīmēm un ar brīnumiem.” (5. Mozus 26:8.) Tātad, kad izraēlieši vērsās pret Mozus vadību, viņi, kā rakstīja psalmu dziesminieks, ”neievēroja” Jehovas darbus. Tomēr Dievs, izpildīdams savu solījumu, iespaidīgi satrieca ēģiptiešu karaspēku. (2. Mozus 14:19—31.)
Mūsu ticība var līdzīgi sašķobīties, ja mēs, sastopoties ar pārbaudījumiem, šaubāmies vai esam neizlēmīgi. Spēja spriest mums palīdzēs vienmēr visu redzēt īstajā gaismā un atcerēties, ka Jehova ir nesalīdzināmi pārāks par ikvienu, kas mums varētu stāties pretī. Tāpat šī spēja mums palīdzēs paturēt prātā, ko Jehova jau ir paveicis mūsu labā. Ar tās palīdzību mēs nekad neaizmirsīsim, ka Dievs ”pasargā visus, kas Viņu mīl”. (Psalms 145:18—20.)
Iegūt garīgu spriestspēju
Spēja spriest nerodas pati no sevis, mums kļūstot vecākiem. Tā jāattīsta. Lūk, ko sacīja ķēniņš Salamans, kurš daudzās zemēs bija slavens savas spriestspējas dēļ: ”Labi tam cilvēkam, kas atrod īsto atziņu, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu [”spriestspēju”, NW]! Jo ir labāki iegūt īsteno atziņu, nekā sudrabu, — un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu.” (Salamana Pamācības 3:13, 14.) No kurienes Salamans bija ieguvis savu spēju spriest? No Jehovas. Uz Dieva jautājumu, kādu svētību viņš vēlētos, Salamans bija atbildējis: ”Dodi savam kalpam gaišu sirdsprātu, lai viņš varētu būt soģis pār tavu tautu un lai varētu atšķirt labu un ļaunu.” (1. Ķēniņu 3:9.) Salamans meklēja palīdzību pie Jehovas. Viņš lūdza spriestspēju, un Jehova viņam to piešķīra neparasti lielā mērā. Kāds bija iznākums? ”Salamana gudrība bija daudz lielāka nekā visu austrumnieku gudrība un lielāka nekā Ēģiptes gudrība.” (1. Ķēniņu 5:10.)
No Salamana pieredzes mēs redzam, kur meklēt spēju spriest. Tāpat kā viņam, mums tā jāmeklē pie Jehovas. Kā mēs to varam darīt? Jehova ir sagādājis savus Rakstus, Bībeli, ar kuras palīdzību mēs iegūstam priekšstatu par to, kā Dievs domā. Kad lasām Bībeli, mēs iegūstam zināšanas — materiālu garīgās spriestspējas veidošanai. Informācija, ko uzkrājam, lasot Bībeli, būtu jāpārdomā. Tad mēs varēsim to izmantot, lai pieņemtu pareizus lēmumus. Ar laiku mūsu uztveres spēja attīstīsies tiktāl, ka mēs kļūsim ”saprašanā.. pieauguši”, spējīgi ”izšķirt labu un ļaunu”. (1. Korintiešiem 14:20; Ebrējiem 5:14; salīdzināt 1. Korintiešiem 2:10.)
Interesanti ir tas, ka mēs vēl aizvien varam gūt labumu no spriestspējas, ar ko Jehova bija apveltījis Salamanu. Kā mēs to varam darīt? Salamans bija apguvis prasmi izteikt gudrību sakāmvārdos — īsos izteicienos, kuros koncentrēta Dieva iedvesmotā gudrība. Daudzi no tiem ir saglabājušies Bībelē, Salamana Pamācību grāmatā. Šīs grāmatas studēšana mums palīdz gūt labumu no Salamana spriestspējas, kā arī pašiem attīstīt šādu spēju.
Mūsu Bībeles studijas var atvieglot palīglīdzekļi, piemēram, žurnāli Sargtornis un Awake! (Atmostieties!). Vairāk nekā 116 gadu Sargtornī cilvēkiem ar godīgu sirdi ir sludināta Jehovas Ķēniņvalsts. Awake! un žurnālos, kas iznāca pirms tā, kopš 1919. gada ir komentēti pasaulē valdošie apstākļi. Kā Sargtornī, tā Awake! tiek apskatītas Bībeles patiesības un sniegta aizvien lielāka garīga gaisma, tā ka mums ir vieglāk saskatīt kļūdas — gan kristīgās pasaules mācībās, gan mūsu pašu domāšanā. (Salamana Pamācības 4:18.)
Izkopt spriestspēju palīdz arī pareiza sabiedrība. Vienā no ķēniņa Salamana sakāmvārdiem ir teikts: ”Kam darīšana ar zinīgo, tas kļūst pats zinīgs, bet kas ir draugos ar neprašām, tas piedzīvos nelaimi.” (Salamana Pamācības 13:20.) Diemžēl ķēniņa Salamana dēls Rehabeāms neatcerējās šo sakāmvārdu kādā svarīgā dzīves brīdī. Pēc viņa tēva nāves Izraēla ciltis pieprasīja, lai Rehabeāms atvieglina cilvēku slogu. Vispirms Rehabeāms apspriedās ar vecākiem vīriešiem, kam bija spēja spriest un kas mudināja ķēniņu paklausīt viņa pavalstniekiem. Pēc tam Rehabeāms griezās pie jaunākiem vīriešiem. Tie parādīja pieredzes un spriestspējas trūkumu un ieteica piedraudēt izraēliešiem. Rehabeāms sekoja jauno vīriešu padomam. Ar ko tas beidzās? Izraēls sacēlās, un Rehabeāms zaudēja lielāko daļu no savas ķēniņvalsts. (1. Ķēniņu 12:1—17.)
Lai attīstītu spēju spriest, būtiski ir meklēt svētā gara palīdzību. Bībeles rakstītājs Nehemija pieminēja to, kā Jehova bija izturējies pret izraēliešiem pēc viņu atbrīvošanas no gūsta Ēģiptē: ”Tu devi savu labo garu, lai viņus mācītu.” (Nehemijas 9:20.) Jehovas gars var mācīt arī mūs. Kad tu lūdz, lai Jehovas gars tev dotu spēju spriest, dari to ar paļāvību, jo Jehova ”visiem dod devīgi un nepārmezdams”. (Jēkaba 1:5; Mateja 7:7—11; 21:22.)
Spriestspēja un izpratne
Apustulis Pāvils parādīja spriestspēju, kad sludināja patiesību neizraēliešiem. Piemēram, reiz viņš atradās Atēnās un ‘staigāja un aplūkoja’ šīs pilsētas iedzīvotāju svētumus. Pāvilam visapkārt bija elki, un viņš iedegās dusmās. Viņam bija jāizšķiras. Vai viņš izvēlēsies drošu ceļu un cietīs klusu? Vai arī atklāti runās par sazēlušo elkdievību, kas viņu tā bija aizkaitinājusi, un pakļaus sevi iespējamām briesmām?
Pāvils lika lietā spriestspēju. Viņš bija pamanījis altāri ar uzrakstu ”Nepazīstamam Dievam”. Pāvils taktiski atzina cilvēku uzticību elkiem un tad, pieminēdams šo altāri, pārgāja uz tematu par to, kas ir ”Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī”. Jehova bija Dievs, par ko šie ļaudis neko nezināja! Tā Pāvils ņēma vērā viņu jūtīgumu jautājumā par Dievu un spēja brīnišķīgi sludināt. Kāds bija iznākums? Bija cilvēki, kas pieņēma patiesību, viņu vidū ”Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem”. (Apustuļu darbi 17:16—34.) Pāvils bija rādījis teicamu priekšzīmi, kā izmantot spēju spriest!
Bez šaubām, spriestspēja nerodas viegli vai dabiski. Taču tad, ja tu esi pacietīgs, lūdz, dedzīgi pūlies, gudri izraugies biedrus, studē Bībeli un pārdomā tur izlasīto, kā arī paļaujies uz Jehovas svēto garu, arī tu vari to attīstīt.