”Kaut jel visi būtu bijuši tādi kā viņi!”

Tā rakstīja kāds komentētājs Luksemburgas laikrakstā Letzebuerger Journal. Kas bija cilvēki, par kuriem viņš runāja?

Šis komentētājs bija apmeklējis Osvencimas atbrīvošanas 50. gadadienas svinības Polijā un ievērojis, ka ne reizi netiek pieminēta kāda cilvēku grupa, kas tur izcieta ļoti daudz. Kārtējā rakstā 1995. gada 2. februārī viņš norādīja, ka šo grupu veidoja Jehovas liecinieki, un tad rakstīja: ”Paši bargākie ieslodzījumi, koncentrācijas nometne, draudošā iespēja nomirt nožēlojamā bada nāvē barakās vai iet bojā no cirvja vai giljotīnas — nekas viņus nepiespieda atteikties no savas ticības.” Viņš turpināja: ”Pat nežēlīgie uzraugi esesieši apbrīnoja drosmi, ar kādu Jehovas liecinieki sagaidīja nāvi.”

Jehovas liecinieki netiecās pēc nāves. Taču tūkstoši no viņiem, tāpat kā kristieši pirmajā gadsimtā, labāk izvēlējās mirt nekā atteikties no kristīgajiem principiem. Drūmajos trešā reiha gados šāda ticība viņus padarīja pilnīgi atšķirīgus no citiem.

Nobeigumā komentētājs teica: ”Kaut jel visi cilvēki būtu bijuši tādi kā Jehovas liecinieki!” Ja tā tiešām būtu bijis, tad otrais pasaules karš nekad nebūtu izcēlies.