Atzīt Bībeles patieso nozīmi
”Mēs arī pastāvīgi pateicamies Dievam, ka jūs, uzklausījuši mūsu sludinātos Dieva vārdus, tos esat uzņēmuši nevis kā cilvēku, bet kā Dieva vārdus, kas tie patiesībā ir; jo pats Dievs darbojas ar savu spēku jūsos, kas ticat.” (1. TESALONIĶIEŠIEM 2:13)
1. Kāda informācija, kas ir Bībelē, to padara tiešām par izcilu grāmatu?
BĪBELE ir visvairāk tulkotā un visizplatītākā grāmata pasaulē. Tā plaši tiek atzīta par vienu no izcilākajiem literatūras darbiem. Bet vēl svarīgāk ir tas, ka Bībele sniedz vadību, kas neatliekami vajadzīga visu rasu un tautību cilvēkiem, lai arī kāda būtu viņu nodarbošanās vai stāvoklis sabiedrībā. (Atklāsmes 14:6, 7.) Uz tālāk minētajiem jautājumiem Bībele dod atbildes, kas apmierina gan prātu, gan sirdi: kāda ir cilvēku dzīves jēga? (1. Mozus 1:28; Atklāsmes 4:11.) Kāpēc cilvēces valdības nav spējušas panākt ilgstošu mieru un drošību? (Jeremijas 10:23; Atklāsmes 13:1, 2.) Kāpēc cilvēki mirst? (1. Mozus 2:15—17; 3:1—6; Romiešiem 5:12.) Kā mēs varam sekmīgi tikt galā ar dzīves problēmām šajā nemierīgajā pasaulē? (Psalms 119:105; Salamana Pamācības 3:5, 6.) Kas mūs sagaida nākotnē? (Daniēla 2:44; Atklāsmes 21:3—5.)
2. Kāpēc Bībele sniedz pilnīgi uzticamas atbildes uz mūsu jautājumiem?
2 Kāpēc Bībele autoritatīvi atbild uz šādiem jautājumiem? Tāpēc, ka Bībele ir Dieva Raksti. Tās pierakstīšanai Dievs izmantoja cilvēkus, bet 2. Timotejam 3:16 (NW) skaidri ir paziņots, ka ”visi Raksti ir Dieva iedvesmoti”. Bībelē nav kāda cilvēka subjektīvs notikumu skaidrojums. ”Praviešu sludināšana [paziņojumi par nākotnes notikumiem, Dieva pavēles, Bībeles morāles normas] nav nekad cēlusies no cilvēku gribas, bet Dieva cilvēki ir runājuši Svētā Gara spēkā.” (2. Pētera 1:21.)
3. a) Mini piemērus, kas parāda, cik augstu cilvēki dažādās zemēs ir novērtējuši Bībeli. b) Kāpēc cilvēki bija gatavi riskēt ar dzīvību, lai varētu lasīt Bībeli?
3 Ne viens vien cilvēks, augsti novērtēdams Bībeli, riskēja nokļūt ieslodzījumā vai pat iet bojā, tāpēc ka vēlējās, lai viņam piederētu šī grāmata un lai viņš varētu to lasīt. Agrāk tā bija katoliskajā Spānijā, kur garīdzniecība baidījās, ka tiktu grauta tās ietekme, ja cilvēki lasītu Bībeli savā valodā; tā bija arī Albānijā, kur ateistiskā režīma laikā tika veikti nežēlīgi pasākumi, lai likvidētu jebkādu reliģisku ietekmi. Taču dievbijīgi cilvēki Bībeles eksemplārus glabāja kā dārgumus, tos lasīja un deva arī citiem. Otrā pasaules kara laikā Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē Bībele piesardzīgi tika nodota no viena kameru bloka uz otru (kaut gan tas bija aizliegts), un tie, kam bija iespēja lasīt Bībeli, atsevišķus tās fragmentus iegaumēja, lai stāstītu citiem. Zemē, kas tolaik bija komunistiskā Austrumvācija, 50. gados ticības dēļ ieslodzītie Jehovas liecinieki riskēja dabūt paildzinātu ieslodzījumu vienatnē, nododot cits citam nelielas Bībeles daļas, lai naktī tās lasītu. Kāpēc viņi to darīja? Viņi atzina, ka Bībele ir Dieva Raksti, un viņi zināja: ”cilvēks nedzīvo no maizes vien”, bet ”no visa tā, kas iziet no tā Kunga mutes”. (5. Mozus 8:3.) Bībelē pierakstītie Dieva vārdi deva lieciniekiem spēku palikt garīgi dzīviem par spīti neticamajai nežēlībai, kas viņiem bija jāpārcieš.
4. Cik nozīmīgai mūsu dzīvē jābūt Bībelei?
4 Bībele nav grāmata, kas vienkārši jānoliek plauktā, lai šad un tad tajā ieskatītos; Bībele arī nav domāta, lai to izmantotu tikai tad, kad ticības biedri sapulcējas pielūgsmei. Tā jāizmanto katru dienu, lai apgaismotu situācijas, ar kurām mēs saskaramies, un lai parādītu pareizo ceļu, pa ko mums iet. (Psalms 25:4, 5.)
Domāta, lai lasītu un saprastu
5. a) Ko ikvienam no mums vajadzētu iegādāties, ja tas ir iespējams? b) Kā cilvēki senajā Israēlā iepazinās ar Svēto rakstu saturu? c) Kā Psalms 19:8—12 ietekmē tavu attieksmi pret Bībeles lasīšanu?
5 Mūsdienās Bībele viegli ir pieejama lielākajā daļā valstu, un mēs pamudinām ikvienu Sargtorņa lasītāju to iegādāties. Tajā laikā, kad tika rakstīta Bībele, nebija iespiedmašīnu. Parasti cilvēkiem nebija sava Bībeles eksemplāra. Bet Jehova rūpējās, lai viņa kalpi dzirdētu to, kas bija uzrakstīts. Tāpēc 2. Mozus 24:7 ir stāstīts, ka pēc tam, kad Mozus bija pierakstījis visus Jehovas norādījumus, viņš ”ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā”. Israēlieši, redzējuši pārdabiskās parādības pie Sinaja kalna, saprata, ka tas, ko Mozus lasīja, bija no Dieva un ka viņiem vajadzēja zināt šo informāciju. (2. Mozus 19:9, 16—19; 20:22.) Mums arī jāzina, kas ir pierakstīts Dieva Rakstos. (Psalms 19:8—12.)
6. a) Ko Mozus darīja, pirms Israēls iegāja Apsolītajā zemē? b) Kā mēs varam līdzināties Mozum?
6 Kad Israēla tauta gatavojās šķērsot Jardānas upi, lai ieietu Apsolītajā zemē, līdz ar to pārtraucot klejotāju dzīvi tuksnesī, tad israēliešiem bija derīgi atkārtot Jehovas likumu kopumu un to, kā viņš bija izturējies pret viņiem. Dieva gara pamudināts, Mozus kopā ar israēliešiem atkārtoja bauslību. Viņš atgādināja bauslības detaļas un tāpat izcēla principus un uzskatus, kas bija tās pamatā un kam bija jāietekmē viņu attiecības ar Jehovu. (5. Mozus 4:9, 35; 7:7, 8; 8:10—14; 10:12, 13.) Mums, uzņemoties jaunus pienākumus vai sastopoties ar jaunām situācijām dzīvē, arī būtu derīgi pārdomāt Bībeles padomus, kam būtu jāietekmē mūsu rīcība.
7. Kas tika darīts drīz pēc tam, kad israēlieši bija šķērsojuši Jardānu, lai viņu prātos un sirdīs iespiestos Jehovas bauslība?
7 Neilgi pēc tam, kad Israēls bija šķērsojis Jardānu, tauta atkal sanāca kopā, lai atkārtotu, ko Jehova bija teicis ar Mozus starpniecību. Tauta sapulcējās apmēram 50 kilometru uz ziemeļiem no Jeruzālemes. Puse no ciltīm nostājās Ēbala kalna priekšā, un otra puse — Garicima kalna priekšā. Tur Jozua ”nolasīja visus bauslības vārdus, — svētības un lāstu vārdus”. Tā vīrieši, sievietes un mazie bērni, kā arī svešinieki laikus dzirdēja likumus, kas noteica, kādu rīcību Jehova sodītu un kādas svētības viņi saņemtu, ja paklausītu Jehovam. (Jozuas 8:34, 35.) Viņiem skaidri bija jāizprot, ko Jehova uzskata par labu un ko — par sliktu. Turklāt viņiem bija nepieciešams iedēstīt savās sirdīs mīlestību pret labo un naidu pret slikto — tieši tāpat kā ikvienam no mums tas jādara mūsu dienās. (Psalms 97:10; 119:103, 104; Amosa 5:15.)
8. Kādu labumu deva Dieva Rakstu periodiska lasīšana, kad visa tauta sapulcējās Israēlā?
8 Bet bauslība netika lasīta tikai šajos vēsturiskajos notikumos vien — 5. Mozus 31:10—12 tika doti norādījumi par to, ka Dieva Raksti bija jālasa regulāri. Ik pa septiņiem gadiem visai tautai bija jāsapulcējas, lai klausītos, kas ir teikts Dieva Rakstos. Tā viņi saņēma garīgo barību. Šis pasākums viņu prātos un sirdīs apsolījumus par Dzimumu saglabāja reālus, un tādā veidā uzticīgo kalpotāju uzmanība tika vērsta uz Mesiju. Garīgā barība, ko viņi saņēma, atrodoties tuksnesī, joprojām tika dota arī pēc viņu ieiešanas Apsolītajā zemē. (1. Korintiešiem 10:3, 4.) Turklāt Dieva Raksti tika bagātināti ar tālākām praviešu atklāsmēm.
9. a) Vai israēlieši lasīja Rakstus tikai tad, kad bija sapulcējušies lielās grupās? Paskaidro. b) Kā ģimenēs tika sniegtas pamācības no Rakstiem un ar kādu mērķi?
9 Dieva Rakstu padomi bija jāapspriež ne tikai tad, kad cilvēki bija sapulcējušies lielās grupās. Atsevišķas Dieva Rakstu daļas un to principi bija jāapspriež ik dienas. (5. Mozus 6:4—9.) Tagad vairākumā zemju jaunieši var iegādāties paši savu Bībeles eksemplāru, un ir ļoti noderīgi, ja viņiem tāds ir. Bet senajā Israēlā situācija bija citāda. Kad vecāki bērnus pamācīja no Dieva Rakstiem, viņiem vajadzēja paļauties uz to, ko bija iegaumējuši, un uz tām patiesībām, ko viņi glabāja savās sirdīs, kā arī uz jebkādiem maziem izvilkumiem. Ar biežas atkārtošanas palīdzību vecākiem bija jācenšas attīstīt savos bērnos mīlestību pret Jehovu un viņa ceļiem. Mērķis bija nevis vienkārši iemācīt daudz faktu, bet gan palīdzēt katram ģimenes loceklim iet tādu dzīves ceļu, kas atspoguļotu mīlestību pret Jehovu un viņa Rakstiem. (5. Mozus 11:18, 19, 22, 23.)
Rakstu lasīšana sinagogās
10., 11. Kāds Rakstu lasīšanas plāns bija sinagogās, un kāda bija Jēzus attieksme pret to?
10 Kādu laiku pēc tam, kad jūdi tika izsūtīti trimdā uz Babilonu, tika izveidotas sinagogas kā pielūgsmes vietas. Lai Dieva Rakstus šajās pulcēšanās vietās varētu lasīt un apspriest, tika izgatavotas daudzas Rakstu kopijas. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir saglabājušies apmēram 6000 seno rokrakstu, kuros ir daļa no Ebreju rakstiem.
11 Svarīga pielūgsmes daļa sinagogās bija Toras lasīšana; Tora atbilst mūsdienu Bībeles pirmajām piecām grāmatām. Apustuļu darbos 15:21 ir rakstīts, ka mūsu ēras pirmajā gadsimtā tā tika lasīta katru sabatu, un Mišnā ir teikts, ka otrajā gadsimtā Tora tika lasīta arī nedēļas otrajā un piektajā dienā. Vairāki cilvēki pēc kārtas lasīja viņiem uzdotās daļas. Tiem jūdiem, kas dzīvoja Babilonā, bija ieraža katru gadu izlasīt visu Toru; Palestīnā bija paradums Toru izlasīt trīs gadu laikā. Tāpat tika lasīta un paskaidrota kāda daļa no praviešu grāmatām. Jēzum bija ieradums būt klāt tur, kur viņa apkārtnē tika lasīta Bībele. (Lūkas 4:16—21.)
Personiskā atbilde un attiecīga rīcība
12. a) Kādu labumu guva tauta, kad Mozus lasīja tai priekšā bauslību? b) Kā cilvēki atsaucās?
12 Iedvesmoto Rakstu lasīšanai nebija jābūt formalitātei. Tas netika darīts tikai tādēļ, lai apmierinātu cilvēku ziņkāri. Kad Mozus Israēlam lasīja ”derības grāmatu” līdzenumā pretī Sinaja kalnam, viņš to darīja, lai israēlieši zinātu savus pienākumus pret Dievu un tos pildītu. Vai viņi tā rīkosies? Lasītais prasīja atbildi. Cilvēki saprata to un skaļi teica: ”Visu, ko tas Kungs ir sacījis, mēs darīsim un pildīsim.” (2. Mozus 24:7; salīdzināt 2. Mozus 19:8; 24:3.)
13. Kas tautai bija jādara un ar kādu mērķi, kad Jozua lasīja lāstus par nepaklausību?
13 Vēlāk, kad Jozua tautai nolasīja apsolītās svētības un lāstus, tāpat tika prasīta atbilde. Tika dots norādījums, ka pēc katra lāsta ”visai tautai būs sacīt: ”Amen!””. (5. Mozus 27:4—26.) Tā tauta punktu pa punktam izteica savu piekrišanu tam, ka Jehova nosoda minētos ļaunos darbus. Tas noteikti bija iespaidīgi, kad visa tauta nodimdināja savu piekrišanu!
14. Kāpēc publiska bauslības lasīšana bija īpaši noderīga Nehemijas laikā?
14 Nehemijas laikā, kad visa tauta bija sapulcējusies Jeruzālemē, lai uzzinātu bauslībā rakstīto, viņi saprata, ka nav pilnībā ievērojuši tur dotos norādījumus. Viņi nekavējoties rīkojās atbilstoši tam, ko uzzināja. Kāds bija iznākums? ”Prieks bija visai liels.” (Nehemijas 8:13—17.) Pēc tam kad svētkos nedēļu tika lasīta Bībele, viņi izprata, ka tiek prasīts vēl kaut kas vairāk. Lūgšanā viņi atsauca atmiņā, kā Jehova bija izturējies pret savu tautu jau no Ābrahāma laika. Tas viss viņus iedvesmoja izteikt zvērestu pakļauties visām bauslības prasībām, atturēties no laulības ar svešzemniekiem un uzņemties saistības, lai uzturētu templi un kalpošanu tanī. (Nehemijas 8.—10. nodaļa.)
15. Kā pamācības no 5. Mozus 6:6—9 parāda, ka ģimenes lokā Dieva Rakstu mācīšanai nebija jābūt formalitātei?
15 Tāpat arī ģimenes lokā Rakstu mācīšanai nebija jābūt formalitātei. Kā jau iepriekš lasījām, 5. Mozus 6:6—9 tēlainā valodā teikts, ka Dieva vārdi cilvēkiem bija ”jāsien kā zīme uz savas rokas”, — tā viņi ar savu priekšzīmi un rīcību parādītu mīlestību pret Jehovas ceļiem. Turklāt viņiem bija jāliek Dieva vārdi ’par zīmi savu acu starpā uz pieres’, t.i., pastāvīgi bija jātur savā redzeslokā Rakstu principi un jāpieņem lēmumi, balstoties uz tiem. (Salīdzināt izmantotos izteicienus 2. Mozus 13:9, 14—16.) Tie bija ”jāraksta uz sava nama durvju stenderēm un uz saviem vārtiem” — tā viņi parādītu, ka viņu mājās un dzīvojamās vietās Dieva vārdi tiek cienīti un izmantoti. Citādi izsakoties, viņiem ar savu dzīvi pārpilnībā bija jāsniedz pierādījumi, ka viņi mīl Jehovas taisnīgos norādījumus un rīkojas saskaņā ar tiem. Kādu gan tas sniegtu labumu! Vai Dieva Rakstiem tiek veltīta tikpat liela vērība mūsu mājās ikdienas dzīvē? Diemžēl jūdi visu iepriekšminēto pārvērta par tukšu formalitāti — viņi nēsāja kastītes, kurās bija Rakstu fragmenti, it kā tie būtu kādi amuleti. Viņu pielūgsme vairs nenāca no sirds, un Jehova nepieņēma tādu pielūgsmi. (Jesajas 29:13, 14; Mateja 15:7—9.)
Pārraugu pienākums
16. Kāpēc bija svarīgi, lai Jozua regulāri lasītu Rakstus?
16 Attiecībā uz Rakstu lasīšanu īpaša uzmanība tika pievērsta tautas pārraugiem. Jehova teica Jozuam ”turēt un darīt visu tā, kā tas tur [bauslības grāmatā] ir uzrakstīts”. Ņemot vērā, kādu pienākumu Jozua pildītu, viņam tika teikts: ”Apdomā [”tev tā pusbalsī jālasa”, NW] dienām un naktīm..; tad tavi ceļi tev labi izdosies, un tev viss laimēsies.” (Jozuas 1:7, 8.) Kad Jozua regulāri lasīja Rakstus, viņam nebija grūti skaidri paturēt savā prātā noteiktus baušļus, ko Jehova bija devis savai tautai; tas pats attiecas uz jebkuru kristiešu pārraugu mūsdienās. Jozuam tāpat bija jāsaprot, kā Jehova ir izturējies pret saviem kalpiem dažādos apstākļos. Kad Jozua lasīja vēstījumus par Dieva nodomu, viņam bija svarīgi pārdomāt savu pienākumu saistībā ar šo nodomu.
17. a) Kas vēl bija jādara ķēniņiem, lai viņi varētu gūt labumu no Rakstu lasīšanas Jehovas noteiktajā veidā? b) Kāpēc ir ļoti svarīgi, lai kristiešu vecākie regulāri lasītu un pārdomātu Bībeli?
17 Jehova norādīja, ka ikvienam, kas būtu Viņa tautas ķēniņš, valdīšanas sākumā jāizgatavo noraksts no Dieva bauslības eksemplāra, kurš glabājās pie priesteriem. Tad viņam tas bija ’jālasa ik dienas visu savu mūžu’. Mērķis bija ne tikai atcerēties saturu. Ķēniņam bija jālasa tādēļ, lai ”viņš mācās bīties to Kungu, savu Dievu” un lai ”viņa sirds nepaaugstinās pāri par saviem brāļiem”. (5. Mozus 17:18—20.) Tas nozīmēja, ka viņam dziļi bija jāpārdomā lasītais. Daži ķēniņi, redzams, domāja, ka viņi ir pārāk aizņemti ar pārvaldes pienākumiem, lai lasītu Rakstus, un viņu nolaidības dēļ cieta visa tauta. Vecāko uzdevums kristiešu draudzē nekādā ziņā nav tāds pats kā ķēniņu uzdevums. Taču, tāpat kā ķēniņiem vajadzēja lasīt Dieva Rakstus un tos pārdomāt, arī vecākajiem ir ļoti svarīgi to darīt. Ja vecākie tā rīkosies, tad viņi varēs saglabāt pareizu attieksmi pret tiem, par kuriem viņiem ir uzticēts rūpēties. Turklāt vecākie tad iegūs spējas pildīt savu pienākumu mācīt tādā veidā, kas patiešām godina Dievu un garīgi stiprina citus kristiešus. (Titam 1:9; salīdzināt Jāņa 7:16—18; pretstatīt 1. Timotejam 1:6, 7.)
18. Kā mēs varēsim līdzināties apustulim Pāvilam, ja regulāri lasīsim un studēsim Bībeli?
18 Apustulis Pāvils, viens no pirmā gadsimta kristiešu vecākajiem, labi pārzināja iedvesmotos Rakstus. Kad Pāvils sludināja senajā Tesalonikā, viņš varēja pārliecinoši runāt ar cilvēkiem uz Rakstu pamata un varēja palīdzēt viņiem saprast to nozīmi. (Apustuļu darbi 17:1—4.) Viņš aizsniedza to cilvēku sirdis, kuri patiesi klausījās. Tāpēc daudzi, kas viņu dzirdēja, kļuva ticīgi. (1. Tesaloniķiešiem 2:13.) Vai, vadīdamies pēc sava Bībeles lasīšanas un studēšanas plāna, tu esi iemācījies pārliecinoši runāt uz Rakstu pamata? Vai Bībeles lasīšanai veltītā uzmanība un veids, kā tu lasi Bībeli, apliecina tavu atzinību par to, ka tev ir Dieva Raksti? Nākamajā rakstā mēs apskatīsim, kā pat ļoti aizņemti cilvēki var atbildēt uz šiem jautājumiem apstiprinoši.
Kā tu atbildētu?
◻ Kāpēc cilvēki bija gatavi riskēt ar savu dzīvību un brīvību, lai lasītu Bībeli?
◻ Kādu labumu mēs gūstam, kad apskatām pasākumus, kuri bija domāti, lai senais Israēls uzzinātu, kas teikts Dieva Rakstos?
◻ Kas mums jādara ar to, ko esam lasījuši Bībelē?
◻ Kāpēc kristiešu vecākajiem ir īpaši svarīgi lasīt un pārdomāt Bībeli?
[Attēls 8. lpp.]
Jehova teica Jozuam: ”Tev tā pusbalsī jālasa dienām un naktīm”