Tu esi dārgs Dieva acīs!

”Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību.” (JEREMIJAS 31:3)

1. Kā Jēzus attieksme pret viņa laika vienkāršajiem cilvēkiem atšķīrās no farizeju attieksmes?

TO VARĒJA redzēt viņa acīs. Šis cilvēks, Jēzus, nepavisam nebija līdzīgs viņu reliģiskajiem vadoņiem; viņš bija gādīgs. Jēzus juta līdzi šiem cilvēkiem, tāpēc ka viņi ”bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana”. (Mateja 9:36.) Viņu reliģiskajiem vadoņiem bija jābūt mīlošiem ganiem, kas pārstāvētu mīlošu, žēlsirdīgu Dievu. Bet viņi rīkojās tieši pretēji — uz vienkāršajiem ļaudīm viņi raudzījās no augšas, tos uzskatīdami tikai par pūli, pat par nolādētiem cilvēkiem!a (Jāņa 7:47—49; salīdzināt Ecēhiēla 34:4.) Ir skaidrs, ka šāds kropls, nebībelisks uzskats ļoti atšķīrās no Jehovas viedokļa par savu tautu. Israēlam, savai tautai, viņš bija teicis: ”Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību.” (Jeremijas 31:3.)

2. Kā Ījaba trīs biedri mēģināja Ījabu pārliecināt, ka viņš ir nevērtīgs Dieva acīs?

² Taču farizeji nebūt nebija pirmie, kas mēģināja pārliecināt Jehovas mīļās avis par to, ka tās ir nevērtīgas. Pārdomā notikumus ar Ījabu. Jehovas acīs viņš bija taisnīgs un bez vainas, taču trīs ”mierinātāji” lika saprast, ka Ījabs esot netikumīgs, ļauns atkritējs, ko neviens nepieminētu pēc viņa nāves. Viņi iedrošinājās apgalvot, ka Ījaba taisnīgums Dievam neko nenozīmējot, jo viņš neuzticoties pat saviem eņģeļiem un uzskatot, ka pat debesīm ir trūkumi! (Ījaba 1:8; 4:18; 15:15, 16; 18:17—19; 22:3.)

3. Kādus līdzekļus mūsdienās izmanto Sātans, lai mēģinātu pārliecināt cilvēkus, ka viņi nekam nav derīgi un viņus neviens nemīl?

³ Mūsdienās Sātans joprojām izmanto šo ’viltību’ — viņš mēģina pārliecināt cilvēkus, ka viņus neviens nemīl un ka viņi nekam nav derīgi. (Efeziešiem 6:11.) Tiesa, bieži viņš cilvēkus noved no pareizā ceļa, izmantodams viņu uzpūtību un lepnumu. (2. Korintiešiem 11:3.) Bet tāpat viņam sagādā baudu sagraut viegli ievainojamu cilvēku pašcieņu. Sātans it sevišķi tā rīkojas šajās grūtajās ’pēdējās dienās’. Mūsdienās daudzi aug ģimenēs, kurās nav mīlestības; daudziem ik dienas jāsaskaras ar tādiem cilvēkiem, kas ir nesavaldīgi, savtīgi un pārsteidzīgi. (2. Timotejam 3:1—5.) Gadiem ilga nežēlīga izturēšanās, rasisms, naids vai pazemošana varbūt ir cēlonis, kāpēc šādi cilvēki ir pārliecināti, ka viņi nekam neder un ka neviens viņus nemīl. Kāds vīrietis rakstīja: ”Es ne pret vienu neizjūtu mīlestību un nejūtu arī, ka mani kāds mīlētu. Man ir ļoti grūti noticēt, ka Dievs vispār par mani rūpējas.”

4., 5. a) Kāpēc doma par personisko bezvērtīgumu ir pretrunā ar Rakstiem? b) Kādas bīstamas sekas var būt tad, ja mēs domājam, ka visi mūsu pūliņi nav nekā vērti?

⁴ Doma par personisko bezvērtīgumu ir pilnīgā pretrunā ar Dieva Rakstu patiesību — mācību par izpirkuma maksu. (Jāņa 3:16.) Ja Dievs bija gatavs maksāt tik augstu cenu — sava paša Dēla vērtīgo dzīvību —, lai mums sagādātu iespēju dzīvot mūžīgi, tad Viņš noteikti mūs mīl; no tā ir skaidrs, ka mēs esam dārgi viņa acīs.

⁵ Cik nomācošu iespaidu turklāt atstātu apziņa, ka mēs Dievam esam netīkami, ka visi mūsu pūliņi nav nekā vērti! (Salīdzināt Salamana Pamācības 24:10, NW.) Šādā negatīvā gaismā pat labi domāts uzmundrinājums, kas dots, lai mums palīdzētu paplašināt kalpošanu Dievam atbilstoši mūsu iespējām, dažiem var izklausīties kā nosodījums. Var rasties iespaids, ka teiktais sasaucas ar mūsu iekšējo pārliecību: lai ko mēs darītu, tas nav pietiekami.

6. Kādas ir labākās ”zāles” pret galēji negatīvām domām par sevi?

⁶ Ja tu mani sevī šādas negatīvas jūtas, tad neļaujies izmisumam. Daudzi no mums laiku pa laikam ir nesaprātīgi kritiski pret sevi. Vēl atceries, ka Dieva Raksti ir domāti ”labošanai” un ”cietokšņu noārdīšanai”. (2. Timotejam 3:16; 2. Korintiešiem 10:4.) Apustulis Jānis rakstīja: ”No tā mēs nopratīsim, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi viņa priekšā klusināt, ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas.” (1. Jāņa 3:19, 20.) Apskatīsim, kā Bībele trijos veidos parāda, ka mēs esam dārgi Jehovam.

Jehova tevi augsti vērtē

7. Kā Jēzus mācīja visiem kristiešiem, ka viņi ir vērtīgi Dieva acīs?

⁷ Pirmkārt, Bībele skaidri māca, ka Dievs ikvienu no mums uzskata par vērtīgu. Jēzus teica: ”Vai piecus zvirbuļus nepārdod par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts Dieva priekšā. Tāpat arī jums visi galvas mati ir skaitīti. Nebīstieties, jūs esat vairāk vērti nekā daudz zvirbuļu.” (Lūkas 12:6, 7.) Tajās dienās zvirbuļi bija lētākie putni, ko pārdeva ēšanai, taču neviens no tiem nepalika Radītāja neievērots. Ar to tiek pamatots pārsteidzošs pretstatījums: ja runa ir par cilvēkiem, kas taču ir daudz, daudz vērtīgāki, tad Dievs zina visus sīkumus. Tas ir tā, it kā visi mūsu mati uz galvas būtu saskaitīti!

8. Kāpēc nav pretrunā ar realitāti domāt, ka Jehova var saskaitīt visus mūsu galvas matus?

⁸ Mati saskaitīti? Ja tu domā, ka šajā ziņā Jēzus uzskatāmais piemērs ir nereāls, tad padomā: Dievs atceras savus uzticīgos kalpus tik labi, ka viņš var tos celt augšā no mirušajiem — no jauna radīt sīkākās detaļas, arī sarežģīto ģenētisko kodu un gadu gaitā uzkrāto pieredzi un atmiņas. Matu saskaitīšana (uz galvas aug vidēji 100 000 matu) nebūtu nekas sarežģīts salīdzinājumā ar augšāmcelšanu! (Lūkas 20:37, 38.)

Ko Jehova redz mūsos?

9. a) Kādas ir dažas īpašības, ko Jehova augsti vērtē? b) Kāpēc tu domā, ka šīs īpašības viņam ir dārgas?

⁹ Otrkārt, Bībele mums māca, ko Jehova mūsos augsti novērtē. Īsi sakot, viņam sagādā prieku mūsu labās īpašības un mūsu pūliņi. Ķēniņš Dāvids teica savam dēlam Salamanam: ”Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina itin visus visdažādākos nodomus.” (1. Laiku 28:9.) Kāds prieks noteikti pārņem Dievu, kad viņš šajā varmācīgajā, naida pilnajā pasaulē, pārbaudīdams miljardu cilvēku sirdis, atrod kādu sirdi, kas mīl mieru, patiesību un taisnīgumu! (Salīdzināt Jāņa 1:47; 1. Pētera 3:4.) Kas notiek, kad Dievs atrod tādu cilvēku, kura sirds ir pārpilna ar mīlestību pret viņu un kurš cenšas par viņu uzzināt un dalīties šajās zināšanās ar citiem? Maleahija 3:16 Jehova mums pavēstī, ka viņš ieklausās tajos, kas runā ar citiem par viņu, un ka viņam pat ir ”atcerei saraksts tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa vārdu”. Dievam ir dārgas šādas īpašības!

10., 11. a) Kāpēc dažiem var būt nosliece neņemt vērā apliecinājumus, ka Jehova novērtē viņu labās īpašības? b) Kā gadījums ar Abiju parāda, ka Jehova novērtē labās īpašības neatkarīgi no tā, cik tās būtu izkoptas?

¹⁰ Taču sirds, kas sevi nosoda, var noraidīt tādus apliecinājumus, ka Dieva acīs mums ir vērtība. Tā, iespējams, neatlaidīgi čukst: ”Bet ir taču tik daudzi, kam šīs īpašības ir daudz labākas nekā man. Jehova noteikti ir ļoti sarūgtināts, kad viņš mani salīdzina ar viņiem!” Jehova nesalīdzina, viņš arī nav nelokāmi stingrs, tāds, kas domā: ”Visu vai neko!”. (Galatiešiem 6:4.) Jehova ļoti iedziļinās sirdīs, un viņš novērtē labās īpašības neatkarīgi no tā, cik tās būtu izkoptas.

¹¹ Piemēram, kad Jehova paziņoja spriedumu par to, ka atkritušajai ķēniņa Jerobeāma dinastijai visai jātiek iznīcinātai, aizslaucītai kā ’mēsliem’, Viņš pavēlēja, ka tikai viens no ķēniņa dēliem — Abija — jāapglabā pienācīgi. Kāpēc? ’Viņā kaut kas labs pret to Kungu, Israēla Dievu, bija atrasts.’ (1. Ķēniņu 14:10, 13.) Vai tas nozīmēja, ka Abija bija uzticīgs Jehovas kalpotājs? To nevar apgalvot, jo viņš nomira tāpat kā visi viņa ļaunās ģimenes locekļi. (5. Mozus 24:16.) Tomēr Jehova novērtēja to, ka Abijas sirdī bija ”kaut kas labs”, un atbilstoši rīkojās. Izdevumā Matthew Henry’s Commentary on the Whole Bible ir piezīmēts: ”Ja ir tikai kaut kas labs, tas tiks atrasts; Dievs to meklē un ierauga — lai arī šī labā būtu ļoti maz — un ir priecīgs par to.” Un neaizmirsti, ka tad, ja Dievs atrod tevī labu īpašību, kas ir kaut mazliet izkopta, tad viņš var parūpēties, lai tā augtu, kamēr vien tu centies viņam uzticīgi kalpot.

12., 13. a) Kā Psalmā 139:3 parādīts, ka Jehova augsti vērtē mūsu pūliņus? b) Kādā ziņā varētu teikt, ka Jehova ”sijā” mūsu darbus?

¹² Līdzīgi Jehova novērtē mūsu pūliņus. Mēs lasām vārdus, kas pierakstīti Psalmā 139:1—3: ”Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti. Tu zini —, vai es sēdu, vai ceļos, Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes. Lai es eju, lai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi.” Tātad Jehovam ir zināmi visi mūsu darbi. Bet viņš ne tikai zina par tiem. Ebreju valodā frāze ”tev ir zināmi visi mani ceļi” var arī nozīmēt ’visus manus ceļus tu krāj kā dārgumus’ vai ’tev ir dārgi visi mani ceļi’. (Salīdzināt Mateja 6:19, 20.) Kādā ziņā Jehovam ir dārgi mūsu ceļi, ja mēs esam tik nepilnīgi un grēcīgi?

¹³ Interesanti ir tas, ka, pēc dažu pētnieku domām, Dāvida vārdi, ka Jehova ir ’ap viņu’ (LB-65) vai ir ”nomērījis” (NW) viņa ceļus un atpūtas brīžus, ebreju valodā burtiski nozīmē ’sijāt’ vai ’vētīt’. Kādā izdevumā ir šāds izteikums: ”Tas nozīmē.. izsijāt visas pelavas un atstāt tikai graudus — atstāt tikai vērtīgo. Tāpēc šie vārdi nozīmē, ka Dievs, tēlaini izsakoties, viņu izsijāja. [..] Viņš atdalīja visas pelavas, visu, kas bija bezvērtīgs, un skatījās, kas no palikušā bija patiess un vērtīgs.” Sirds, kas sevi nosoda, var ”izsijāt” mūsu darbus tieši pretējā virzienā, nežēlīgi mūs šaustot par pagātnes kļūdām un nolīdzinot mūsu veikumus līdz ar zemi. Bet tad, ja mēs no sirds nožēlojam savus grēkus un netaupām pūles, lai neatkārtotu savas kļūdas, Jehova piedod mūsu grēkus. (Psalms 103:10—14; Apustuļu darbi 3:19.) Viņš ”sijājot” atdala mūsu labos darbus un tos atceras. Patiesi, viņš tos atceras mūžīgi, kamēr vien mēs paliekam viņam uzticīgi. Dieva acīs būtu netaisnība aizmirst šos labos darbus, bet viņš nekad nav netaisnīgs. (Ebrējiem 6:10.)

14. Kas parāda, ka Jehova augsti vērtē mūsu dalību kristiešu kalpošanā?

¹⁴ Kādi ir daži labie darbi, ko Dievs augsti novērtē? Praktiski viss, ko mēs darām, lai līdzinātos viņa Dēlam — Jēzum Kristum. (1. Pētera 2:21.) Noteikti viens ļoti svarīgs darbs ir izplatīt labo vēsti par Dieva Ķēniņvalsti. Romiešiem 10:15 mēs lasām: ”Cik tīkamas to kājas, kas pauž labo vēsti!” Lai gan parasti mēs nedomājam, ka mūsu necilās kājas ir ”tīkamas”, bet vārds, ko šeit lietoja Pāvils, ir tas pats, kas lietots grieķu valodas tulkojumā Septuaginta, lai aprakstītu Rebeku, Rāheli un Jāzepu, kuri izcēlās ar savu skaistumu. (1. Mozus 26:7; 29:17; 39:6.) Jehovas acīs tas ir ļoti skaisti, ka mēs kalpojam viņam, mūsu Dievam, un viņš to augsti novērtē. (Mateja 24:14; 28:19, 20.)

15., 16. Kāpēc Jehova augsti vērtē mūsu izturību, un kā ķēniņa Dāvida vārdi, kas pierakstīti Psalmā 56:9, uzsver šo faktu?

¹⁵ Cita īpašība, kam Dieva acīs ir liela vērtība, ir izturība. (Mateja 24:13.) Atceries, ka Sātans grib, lai tu pagrieztu muguru Jehovam. Katra diena, kad tu esi saglabājis uzticību Jehovam, ir vēl viena diena, kad tu esi palīdzējis dot atbildi uz Sātana nievājumiem. (Salamana Pamācības 27:11.) Dažreiz nemaz nav tik viegli būt izturīgam. Problēmas ar veselību, finansiālās grūtības, emocionālās ciešanas un citas nelaimes var padarīt katru aizejošo dienu par pārbaudījumu. Izturība šādos pārbaudījumos ir it sevišķi dārga Jehovam. Tāpēc ķēniņš Dāvids lūdza Jehovu savākt viņa asaras simboliskā ”traukā”, ar pārliecību uzdodams jautājumu: ”Vai tās nav atzīmētas Tavā grāmatā?” (Psalms 56:9.) Tiešām, Jehova glabā kā dārgumus un atceras visas asaras un ciešanas, ko mēs panesam, saglabādami viņam uzticīgumu. Tās arī ir dārgas viņam.

¹⁶ Ņemot vērā mūsu labākās īpašības un pūliņus, ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova ikvienā no mums atrod daudz tāda, ko var augsti novērtēt. Neatkarīgi no tā, kā pret mums ir izturējusies Sātana pasaule, Jehovas acīs mēs esam vērtīgi un ”pats dārgākais no pagānu tautām”. (Hagaja 2:7.)

Ko Jehova ir paveicis, lai parādītu savu mīlestību

17. Kāpēc tam, ka ir dots Kristus izpirkuma upuris, mūs jāpārliecina, ka Jehova un Jēzus mīl personiski ikvienu no mums?

¹⁷ Treškārt, Jehova veic ļoti daudz, lai pierādītu savu mīlestību pret mums. Bez šaubām, Kristus izpirkuma upuris ir pati spēcīgākā atbilde uz Sātana meliem, ka mēs esot nevērtīgi vai nemīlami. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka Jēzus ciešanu pilnā nāve pie moku staba un vēl lielākās sāpes, ko pārcieta Jehova, novērojot sava mīļotā Dēla nāvi, pierāda, ka viņi mūs mīl. Turklāt šī mīlestība attiecas uz mums personiski. Tā domāja arī apustulis Pāvils, jo viņš rakstīja, ka ’Dieva Dēls mani ir mīlējis un nodevies par mani’. (Galatiešiem 2:20.)

18. Kā Jehova mūs tuvina Kristum?

¹⁸ Jehova pierāda savu mīlestību pret mums, palīdzēdams mums katram personiski saņemt tās svētības, ko sniedz Kristus upuris. Jēzus teica Jāņa 6:44: ”Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis.” Jehova mūs tuvina savam Dēlam un cerībai uz mūžīgo dzīvi ar sludināšanu, kad labā vēsts tiek stāstīta katram no mums, un ar savu svēto garu, ko Jehova izmanto, lai mums palīdzētu izprast garīgās patiesības un rīkoties saskaņā ar tām, kaut arī mums ir savi ierobežojumi un nepilnības. Tāpēc Jehova par mums var teikt tāpat, kā viņš teica par Israēlu: ”Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis savu žēlastību [”es tevi žēlīgi esmu vilcis pie sevis”, LB-26].” (Jeremijas 31:3.)

19. Kāpēc tam, ka mums ir privilēģija griezties lūgšanā pie Jehovas, mūs jāpārliecina, ka Jehova mīl ikvienu no mums?

¹⁹ Iespējams, visdziļāk Jehovas mīlestību mēs izjūtam, izmantojot privilēģiju griezties pie viņa lūgšanā. Viņš ikvienu no mums aicina ’lūgt bez mitēšanās’. (1. Tesaloniķiešiem 5:17.) Viņš klausās! Jehovam pat veltīti šādi vārdi: ”Tu uzklausi lūgšanas!” (Psalms 65:3.) To darīt viņš nav uzticējis nevienai citai personai, pat ne savam Dēlam. Tikai padomā: Visuma Radītājs mūs aicina viņam tuvoties lūgšanā un bez bailēm izteikties. Tavi lūgumi var Jehovu pat pamudināt darīt to, ko viņš varbūt citādi nebūtu darījis. (Ebrējiem 4:16; Jēkaba 5:16; skatīt Jesajas 38:1—16.)

20. Kāpēc Dieva mīlestība pret mums nav attaisnojums, lai būtu par sevi augstās domās un pārspīlētu savu nozīmīgumu?

²⁰ Neviens līdzsvarots kristietis neizmantotu šādus Dieva mīlestības un cieņas apliecinājumus kā attaisnojumu, lai sevi uzskatītu par svarīgāku personu, nekā viņš ir patiesībā. Pāvils rakstīja: ”Es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt, saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.” (Romiešiem 12:3.) Tātad, lai gan mēs sildāmies mūsu debesu Tēva mīlestības staros, būsim saprātīgi un atcerēsimies, ka Dieva žēlastība ir nepelnīta. (Salīdzināt Lūkas 17:10.)

21. Pret kādiem sātaniskiem meliem mums pastāvīgi jācīnās, un kāda dievišķa patiesība mums vienmēr jāpārdomā?

²¹ Ikviens darīsim to, kas ir mūsu spēkos, lai noraidītu visus uzskatus, ko Sātans popularizē šajā mirstošajā vecajā pasaulē. Tas nozīmē, ka jānoraida arī domas, ka mēs nekam neesam derīgi vai ka mūs neviens nemīl. Ja dzīve šajā sistēmā tevi ir iemācījusi uzskatīt, ka tu esi tāds šķērslis, ko pat Dieva bagātīgā mīlestība nevar pārvarēt, vai tavi labie darbi ir pārāk nenozīmīgi, lai pat viņa visu redzošās acis tos ievērotu, vai ka tavi grēki ir tik lieli, ka tos pat viņa dārgā Dēla nāve nevar nolīdzināt, tad tev ir iemācīti meli. Noraidi šos melus ar tādu riebumu, kādu tie ir pelnījuši! Vienmēr paturēsim prātā inspirētos vārdus, ko apustulis Pāvils rakstīja Romiešiem 8:38, 39: ”Es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīve, ne eņģeļi, ne varas, ne tagadne, ne nākotne, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!”

[Zemsvītras piezīme]

Kā tu domā?

◻ Kāpēc Sātans mēģina mūs pārliecināt, ka mēs nekam nederam un ka mūs neviens nemīl?

◻ Kā Jēzus mācīja, ka Jehova augsti vērtē ikvienu no mums?

◻ Kā mēs zinām, ka Jehova augsti novērtē mūsu labās īpašības?

◻ Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Jehovam ir dārgi mūsu pūliņi?

◻ Kā Jehova ir pierādījis savu mīlestību pret ikvienu no mums?

[Attēls 13. lpp.]

Jehova ievēro un atceras visus, kas domā par viņa personvārdu