Jēzus Kristus tiek nonāvēts

JAU trīsarpus gadus Jēzus bija sludinājis un mācījis, un viņš zināja, ka viņa laiks uz zemes drīz beigsies. Jūdu reliģiskie vadītāji gribēja Jēzu nogalināt, bet viņi baidījās, ka tautā varētu izcelties nemieri, jo ļaudis ticēja, ka Jēzus ir pravietis. Tikmēr viens no Jēzus divpadsmit apustuļiem, Jūda Iskariots, bija padevies Sātana ietekmei un kļuvis par nodevēju. Reliģiskie vadītāji apsolīja Jūdam 30 sudraba gabalus, ja tas nodos Jēzu viņu rokās.

Pēdējā vakarā pirms savas nāves Jēzus kopā ar apustuļiem svinēja Pashu. Pēc tam, aizsūtījis projām Jūdu, Jēzus iedibināja jaunu atceres pasākumu — Kunga vakarēdienu. Viņš paņēma maizi, sacīja lūgšanu un pasniedza maizi vienpadsmit uzticīgajiem apustuļiem. ”Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami,” Jēzus teica. Tāpat viņš darīja ar vīna kausu, sacīdams: ”Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs.” (Lūkas 22:19, 20.)

Jēzum tovakar vēl daudz kas bija sakāms saviem apustuļiem. Viņš tiem deva jaunu bausli — norādījumu nesavtīgi mīlēt citam citu. Jēzus teica: ”No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā.” (Jāņa 13:34, 35.) Kaut gan bija gaidāmi traģiski notikumi, Jēzus mudināja apustuļus nepieļaut, ka viņu sirdis izbītos, un dedzīgi lūdza par tiem Dievu. Bija jau dziļa nakts, kad, nodziedājuši pateicības dziesmu, viņi devās uz Ģetzemanes dārzu.

Dārzā Jēzus nometās ceļos un griezās pie Dieva karstās lūgšanās. Pēc neilga laika ieradās bruņots ļaužu pūlis — kareivji, priesteri un citi nāca, lai Jēzu apcietinātu. Jūda piegāja pie Jēzus un viņu skūpstīja, tā dodams ļaudīm zīmi, kurš ir tas, ko viņi meklē. Kareivji sasēja Jēzu, un apustuļi aizbēga.

Jūdu augstākās tiesas priekšā Jēzus pateica, ka viņš ir Dieva Dēls, un tiesa nosprieda, ka Jēzus ir vainīgs Dieva zaimošanā un ir pelnījis nāves sodu. Tad Jēzu aizveda pie romiešu vietvalža Poncija Pilāta. Pilāts saprata, ka Jēzus nav izdarījis nekādu noziegumu, tomēr viņš piekāpās pūlim, kas pieprasīja Jēzus nāvi.

Jēzu aizveda uz Golgatu, kur romiešu kareivji viņu pienagloja pie staba. Bija gaiša diena, bet tad brīnumainā kārtā iestājās tumsa. Kad Jēzus tajā pēcpusdienā nomira, notika liela zemestrīce. Viņa miesas guldīja kapā, kas bija izcirsts klintī. Nākamajā dienā priesteri noslēdza ieeju kapā un norīkoja sargus to apsargāt. Taču Jēzus nepalika kapā. Notika pats izcilākais no visiem brīnumiem.

Mateja evaņģēlijs, 26., 27. nodaļa; Marka evaņģēlijs, 14., 15. nodaļa; Lūkas evaņģēlijs, 22., 23. nodaļa; Jāņa evaņģēlijs, 12.—19. nodaļa.