”Stiprinādami draudzes”

1.—3. a) Kas bija Pāvila jaunais ceļabiedrs, un kāds viņš bija? b) Ko mēs uzzināsim šajā nodaļā?

EJOT pa kalnaino apvidu uz nākamo pilsētu, apustulis Pāvils domīgi raugās uz savu gados jauno ceļabiedru. Viņu sauc Timotejs. Viņam ir kādi 20 gadi, un viņš ir pilns jaunības spēka. Katrs solis šajā ceļojumā viņu attālina no mājām. Dienai sliecoties uz vakarpusi, Listra un Ikonija paliek viņiem tālu aiz muguras. Kas viņus gaida? Pāvilam par to ir zināma nojausma, jo šis viņam ir otrais sludināšanas ceļojums. Viņš zina, ka briesmu un grūtību būs daudz. Vai jauneklis, kas soļo viņam līdzās, to visu izturēs?

² Pāvils tic šī pazemīgā jaunieša spēkiem, varbūt pat vairāk nekā pats Timotejs. Pēc nesenajiem notikumiem Pāvils vēl skaidrāk apzinās, ka viņam ir vajadzīgs uzticams ceļabiedrs. Apustulis saprot, ka veicamais darbs — draudžu apmeklēšana un stiprināšana — prasīs no ceļojošajiem kalpotājiem nelokāmu apņēmību un vienprātību. Kāpēc Pāvils tā domā? Viens no iemesliem varētu būt nesenās domstarpības, kuru dēļ Pāvils un Barnaba šķīrās.

³ Šajā nodaļā mēs uzzināsim, kā vislabāk risināt domstarpības. Tāpat mēs noskaidrosim, kāpēc Pāvils par savu ceļabiedru izraudzījās Timoteju, un gūsim ieskatu tajā, kādu svarīgu uzdevumu mūsdienās veic rajona pārraugi.

”Atgriezīsimies un apraudzīsim brāļus” (Apustuļu darbi 15:36)

4. Ar kādu mērķi Pāvils grasījās doties savā otrajā sludināšanas ceļojumā?

⁴ Iepriekšējā nodaļā bija stāstīts par to, kā četri brāļi — Pāvils, Barnaba, Jūda un Sīla — stiprināja Antiohijas draudzi, paskaidrojot vadošās padomes lēmumu jautājumā par apgraizīšanu. Ko Pāvils darīja tālāk? Viņš vērsās pie Barnabas ar jaunu ieceri: ”Atgriezīsimies un apraudzīsim brāļus visās pilsētās, kurās mēs sludinājām Jehovas vārdus, lai uzzinātu, kā tiem klājas.” (Ap. d. 15:36.) Pāvils nerunāja tikai par draudzīgu ciemošanos pie jaunajiem ticības biedriem. Kā var redzēt no Apustuļu darbu grāmatas, Pāvila otrā sludināšanas ceļojuma mērķis bija daudz nopietnāks. Pirmkārt, viņš vēlējās arī citām draudzēm paziņot vadošās padomes norādījumus. (Ap. d. 16:4.) Otrkārt, būdams ceļojošais pārraugs, Pāvils gribēja garīgi atbalstīt draudzes un palīdzēt tām nostiprināties ticībā. (Rom. 1:11, 12.) Kā Jehovas liecinieku organizācija mūsdienās seko apustuļu iedibinātajam paraugam?

5. Kā Vadošā padome mūsdienās sniedz draudzēm vadību un uzmundrinājumu?

⁵ Mūsdienās Kristus vada savu draudzi ar Jehovas liecinieku Vadošās padomes starpniecību. Izmantojot vēstules, publikācijas, kas pieejamas gan iespiestā, gan digitālā formātā, sapulces un citus saziņas veidus, šie uzticīgie svaidītie kristieši sniedz vadību un uzmundrinājumu visām draudzēm, kas ir izkaisītas pa visu pasauli. Vadošā padome cenšas uzturēt ciešas saites ar katru draudzi. Tāpēc ir iedibināta kārtība, ka draudzes regulāri apmeklē ceļojošie pārraugi. Vadošā padome par rajona pārraugiem nepastarpināti ir iecēlusi vairākus tūkstošus garīgi stipru draudzes vecāko.

6., 7. Kādi ir daži no rajona pārraugu pienākumiem?

⁶ Rajona pārraugi, apmeklējot draudzes, cenšas pievērst personisku uzmanību visiem draudzē un uzmundrināt ticības biedrus ar domām no Bībeles. Kā viņi to dara? Viņi seko priekšzīmei, kādu rādīja tādi pirmā gadsimta kristieši kā Pāvils. Viņš kādu citu pārraugu mudināja: ”Sludini Dieva vārdus, dari to bez vilcināšanās gan labvēlīgā, gan nelabvēlīgā laikā, aizrādi, norāj un pamudini ar lielu pacietību, prasmīgi mācīdams. [..] ..sludini labo vēsti!” (2. Tim. 4:2, 5.)

⁷ Sekojot šiem vārdiem, rajona pārraugi (kopā ar sievu, ja viņi ir precēti) sadarbojas ar vietējiem sludinātājiem dažādos kalpošanas veidos. Viņi dedzīgi sludina un ir prasmīgi skolotāji, un tas pozitīvi ietekmē draudzi. (Rom. 12:11; 2. Tim. 2:15.) Šie brāļi un māsas ir pazīstami ar savu pašaizliedzīgo mīlestību. Viņi ar prieku kalpo citiem un ir gatavi ceļot arī sliktos laika apstākļos un pa bīstamiem apgabaliem. (Filip. 2:3, 4.) Tāpat rajona pārraugi uzmundrina, māca un paskubina draudzi, teikdami uz Bībeli balstītas runas. Visa draudze var daudz iegūt, ja pārdomā rajona pārraugu rīcību un seko viņu ticībai. (Ebr. 13:7.)

”Uzliesmoja nikns strīds” (Apustuļu darbi 15:37—41)

8. Kā Barnaba atsaucās uz Pāvila aicinājumu?

⁸ Barnaba piekrita Pāvila ierosinājumam ”apraudzīt brāļus”. (Ap. d. 15:36.) Viņi bija labi sadarbojušies iepriekšējā ceļojuma laikā un bija pazīstami ar vietām un cilvēkiem, ko viņiem vajadzētu apmeklēt. (Ap. d. 13:2—14:28.) Tāpēc doma par sadarbību arī šajā ceļojumā varēja likties saprātīga un praktiska. Bet radās kāds sarežģījums. Apustuļu darbos 15:37 ir teikts: ”Barnaba gribēja ņemt līdzi Jāni, ko sauca par Marku.” Barnaba šajā gadījumā neizteica ierosinājumu — viņš bija nolēmis, ka Marks dosies līdzi.

9. Kāpēc Pāvils nepiekrita Barnabam?

⁹ Pāvils tam nepiekrita. Kāpēc? Bībelē var lasīt: ”Pāvils uzskatīja, ka nebūtu pareizi ņemt viņu [Marku] līdzi, jo viņš tos Pamfīlijā bija atstājis un nebija gājis sludināt kopā ar tiem.” (Ap. d. 15:38.) Marks bija devies līdzi Pāvilam un Barnabam viņu pirmajā sludināšanas ceļojumā, bet nebija palicis kopā ar tiem līdz galam. (Ap. d. 12:25; 13:13.) Jau ceļojuma pirmajā posmā, kad sludinātāji nonāca Pamfīlijā, Marks bija tos atstājis un atgriezies mājās Jeruzālemē. Bībelē nav atklāts, kāpēc viņš tā izdarīja, bet apustulis Pāvils Marka rīcību acīmredzot uzskatīja par bezatbildīgu. Iespējams, Pāvilam bija radušās šaubas par to, vai uz Marku var paļauties.

10. Cik nopietnas izvērtās domstarpības starp Pāvilu un Barnabu, un kas notika pēc tam?

¹⁰ Tomēr Barnaba nelokāmi palika pie tā, ka Marks ir jāņem līdzi. Pāvils tikpat nelokāmi iestājās pret to. ”Uzliesmoja nikns strīds, un viņu ceļi šķīrās,” ir teikts Apustuļu darbos 15:39. Paņēmis līdzi Marku, Barnaba ar kuģi devās uz dzimto Kipru. Bet Pāvils īstenoja savu ieceri. Bībelē ir stāstīts: ”Pāvils izvēlējās Sīlu un, kad brāļi bija lūguši, lai Jehova savā labestībā par viņu gādā, devās ceļā.” (Ap. d. 15:40.) Viņi kopā ”pārstaigāja Sīriju un Kilikiju, stiprinādami draudzes”. (Ap. d. 15:41.)

11. Kam ir būtiska nozīme tajā, lai attiecībās ar kādu, kas mūs ir aizvainojis, mums neizveidotos nepārvarama plaisa?

¹¹ Šis gadījums mums varbūt atgādina par mūsu pašu nepilnīgo dabu. Pāvils un Barnaba abi bija vadošās padomes pārstāvji. Visticamāk, Pāvils vēlāk pats piederēja pie šīs padomes. Bet šajā gadījumā Pāvils un Barnaba padevās cilvēciskajai nepilnībai. Vai viņi pieļāva, ka tas radītu viņu attiecībās nepārvaramu plaisu? Kaut arī Pāvilam un Barnabam piemita savi trūkumi, viņi bija pazemīgi cilvēki, kam bija Kristus prāts. Nav šaubu, ka pēc kāda laika viņi rīkojās kristīgās brālības garā un piedeva viens otram. (Efes. 4:1—3.) Vēlāk Pāvils un Marks kopā veica citus teokrātiskus uzdevumus.a (Kol. 4:10.)

12. Kādiem, līdzinoties Pāvilam un Barnabam, jācenšas būt pārraugiem?

¹² Tādi dusmu uzliesmojumi nebija raksturīgi ne Barnabam, ne Pāvilam. Barnaba bija pazīstams ar savu sirsnību un dāsnumu — šīs īpašības bija tik labi pamanāmas, ka apustuļi viņu sauca nevis īstajā vārdā par Jāzepu, bet par Barnabu, kas nozīmē ”mierinājuma dēls”. (Ap. d. 4:36.) Arī Pāvils pret citiem izturējās ar maigumu un iejūtību. (1. Tes. 2:7, 8.) Līdzinoties Pāvilam un Barnabam, visiem kristiešu pārraugiem, arī rajona pārraugiem, vienmēr būtu jācenšas apliecināt pazemību un izturēties iejūtīgi pret citiem vecākajiem un pret visu Dieva ganāmpulku. (1. Pēt. 5:2, 3.)

”Brāļi.. labi atsaucās par viņu” (Apustuļu darbi 16:1—3)

13., 14. a) Kas ir zināms par Timoteju, un kad Pāvils ar viņu acīmredzot bija iepazinies? b) Kāpēc Pāvils īpaši ievēroja Timoteju? c) Kādu uzdevumu Timotejs saņēma?

¹³ Otro sludināšanas ceļojumu Pāvils iesāka ar Romas provinci Galatiju, kur bija nodibinātas vairākas draudzes. ”Pāvils ieradās Derbē un pēc tam Listrā,” teikts Bībelē. ”Tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdietes dēls, bet viņa tēvs bija grieķis.” (Ap. d. 16:1.)b

¹⁴ Acīmredzot Pāvils bija saticis Timoteja ģimeni ap 47. gadu, kad viņš pirmoreiz ieradās šajā apvidū. Tagad, divus vai trīs gadus vēlāk, sava otrā apmeklējuma laikā Pāvils īpaši ievēroja jauno Timoteju. Kāpēc? Tāpēc, ka ”brāļi.. labi atsaucās par viņu”. Timotejs bija iemantojis labu reputāciju ne tikai savā draudzē vien. Bībelē ir minēts, ka par viņu atzinīgi izteicās brāļi gan Listrā, gan Ikonijā — pilsētā, kas atradās kādus 30 kilometrus no Listras. (Ap. d. 16:2.) Svētā gara vadībā vecākie uzticēja jaunajam Timotejam atbildīgu uzdevumu — ceļot kopā ar Pāvilu un Sīlu un tiem palīdzēt. (Ap. d. 16:3.)

15., 16. Kā Timotejs bija iemantojis labu reputāciju?

¹⁵ Kā Timotejs, būdams vēl pavisam jauns, bija iemantojis tik labu reputāciju? Vai noteicošais bija viņa prāta spējas, āriene vai kādi talanti? Cilvēku acīs tam visam mēdz būt liela nozīme. Reiz pat pravietis Samuēls izdarīja aplamu spriedumu, balstīdamies uz kāda cilvēka ārieni. Taču Jehova viņam atgādināja: ”Dievs neskatās tā kā cilvēks. Cilvēks redz to, ko var saskatīt acīm, bet Jehova ielūkojas sirdī.” (1. Sam. 16:7.) Timotejam labu slavu ticības biedru acīs nodrošināja nevis kādas iedzimtas spējas, bet viņa raksturs un īpašības.

¹⁶ Pēc vairākiem gadiem Pāvils minēja dažas no Timoteja kristīgajām īpašībām. Viņš aprakstīja Timoteja labo attieksmi, pašaizliedzīgo mīlestību un uzcītību, ar kādu tas pildīja teokrātiskus uzdevumus. (Filip. 2:20—22.) Tāpat Timotejs bija pazīstams ar savu ”neliekuļoto ticību”. (2. Tim. 1:5.)

17. Kā jaunieši var sekot Timoteja priekšzīmei?

¹⁷ Mūsdienās daudzi jaunieši seko Timoteja priekšzīmei, veidojot sevī Dievam patīkamas īpašības. Tā viņi jau agri iegūst labu slavu Jehovas un viņa kalpu acīs. (Sāl. pam. 22:1; 1. Tim. 4:15.) Viņi apliecina neliekuļotu ticību ar to, ka nedzīvo divējādu dzīvi. (Ps. 26:4.) Šādi jaunieši, līdzīgi Timotejam, var dot nozīmīgu ieguldījumu draudzes darbībā. Kādu gan prieku viņi sagādā visiem, kas mīl Jehovu, kad viņi kļūst par labās vēsts sludinātājiem un ar laiku pieņem lēmumu atdot sevi Jehovam un kristīties!

”Draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā” (Apustuļu darbi 16:4, 5)

18. a) Kādus uzdevumus veica Pāvils un Timotejs? b) Kādas svētības guva draudzes?

¹⁸ Pāvils un Timotejs sadarbojās gadiem ilgi. Būdami ceļojošie kalpotāji, viņi pildīja dažādus vadošās padomes uzdevumus. Bībelē ir teikts: ”Iedami pa pilsētām, viņi pavēstīja, kādus rīkojumus ir devuši apustuļi un vecākie Jeruzālemē, un lika tos ievērot.” (Ap. d. 16:4.) Draudzes acīmredzot ņēma vērā norādījumus, ko bija devuši apustuļi un vecākie Jeruzālemē. Šādai paklausībai bija labi augļi — ”draudzes kļuva aizvien stiprākas ticībā un dienu no dienas auga”. (Ap. d. 16:5.)

19., 20. Kāpēc kristiešiem ir jāklausa ”saviem vadītājiem”?

¹⁹ Arī tagad Jehovas liecinieki pieredz svētības tāpēc, ka viņi labprāt paklausa ”saviem vadītājiem”. (Ebr. 13:17.) Tā kā pasaules aina pastāvīgi mainās, kristiešiem ir svarīgi regulāri uzņemt garīgo uzturu un sekot norādījumiem, ko dod ”uzticamais un gudrais kalps”. (Mat. 24:45; 1. Kor. 7:29—31.) Tas viņus pasargā no garīga posta un palīdz palikt pasaules neaptraipītiem. (Jēk. 1:27.)

²⁰ Tiesa, kristiešu pārraugi, arī Vadošās padomes locekļi, ir nepilnīgi cilvēki — tāpat kā Pāvils, Barnaba, Marks un citi ar garu svaidītie vecākie pirmajā gadsimtā. (Rom. 5:12; Jēk. 3:2.) Bet, tā kā Vadošā padome cieši turas pie Dieva vārdiem un precīzi seko apustuļu priekšzīmei, uz to var droši paļauties. (2. Tim. 1:13, 14.) Un iznākumā draudzes kļūst aizvien stiprākas ticībā.