Bībeles viedoklis par šķiršanos un dzīvošanu atsevišķi

Dievs Jehova vēlas, lai tie, kas ir precējušies, turētu laulības solījumu. Kad Jehova savienoja laulības saitēm pirmos divus cilvēkus, viņš teica: ”Vīrs.. pieķersies savai sievai, un tie kļūs par vienu miesu.” Vēlāk šos vārdus atkārtoja Jēzus Kristus un piebilda: ”Ko nu Dievs savienojis, to cilvēkam nebūs šķirt.” (1. Mozus 2:24; Mateja 19:3—6.) Tātad gan Jehova, gan Jēzus uzskata laulību par pastāvīgu savienību, kas zaudē spēku tikai ar dzīvesbiedra nāvi. (1. Korintiešiem 7:39.) Tā kā laulība ir svēta, pret šķiršanos nedrīkst izturēties vieglprātīgi. Jehova ”ienīst šķiršanu”, ja tai nav uz Bībeli pamatota iemesla. (Maleahija 2:15, 16, LB-26.)

Kāds ir uz Bībeli pamatots iemesls šķirt laulību? Jehova ienīst laulības pārkāpšanu un netiklību. (1. Mozus 39:9; 2. Samuēla 11:26, 27; Psalms 51:6.) Jehovam tik ļoti derdzas netiklība, ka tās dēļ viņš ir atļāvis šķirt laulību. (Sīkāku informāciju par to, kas ir netiklība, var atrast 9. nodaļas 7. rindkopā.) Nevainīgajam dzīvesbiedram Jehova ir devis tiesības izlemt, vai palikt kopā ar neuzticīgo laulāto vai šķirties. (Mateja 19:9, LB-65r.) Tāpēc, ja nevainīgais dzīvesbiedrs nolemj šķirt laulību, viņš nedara neko tādu, ko Jehova ienīst. Taču kristiešu draudze nevienu nemudina šķirties. Dažādu apstākļu dēļ, it īpaši tad, ja vainīgais no tiesas nožēlo izdarīto, nevainīgais dzīvesbiedrs var izlemt saglabāt laulību. Kristiešiem, kam ir uz Bībeli pamatots iemesls šķirties, pašiem ir jāpieņem lēmums un jāuzņemas atbildība par to. (Galatiešiem 6:5.)

Reizēm ārkārtējās situācijās daži kristieši ir nolēmuši dzīvot atsevišķi vai šķirties no dzīvesbiedra, kaut arī tas nav rīkojies netikli. Bībelē ir noteikts, ka šādos gadījumos tam, kurš ir nolēmis aiziet, jāpaliek neprecētam vai jāizlīgst ar otru pusi. (1. Korintiešiem 7:11.) Šāds kristietis nedrīkst veidot attiecības ar trešo personu, lai no jauna apprecētos. (Mateja 5:32, LB-65r.) Tālāk ir minētas vairākas izņēmuma situācijas, kurās daži kristieši ir nolēmuši dzīvot atsevišķi no dzīvesbiedra vai arī šķirt laulību. Šādā izņēmuma gadījumā, ja laulība likumā noteiktā kārtībā tiek šķirta, no Dieva viedokļa tā joprojām ir spēkā.

Atteikšanās gādāt par ģimeni. Ģimene ir iegrimusi dziļā trūkumā, jo vīrs negādā par ģimeni, kaut arī spētu to darīt. Bībelē teikts: ”Ja kāds negādā.. par saviem mājas ļaudīm, tad viņš ir aizliedzis ticību un ir ļaunāks par neticīgu.” (1. Timotejam 5:8.) Ja vīrs atsakās mainīties, sieva, iespējams, izlems aizsargāt sevi un bērnus, pieprasot oficiālu laulības šķiršanu vai izmantojot citas likumā paredzētās iespējas. Protams, ja kāds kristietis tiek vainots tajā, ka viņš atsakās uzturēt ģimeni, draudzes vecākajiem ir rūpīgi jāizskata šī lieta. Kristietis, kas nevēlas gādāt par ģimeni, var tikt izslēgts no draudzes.

Nežēlīga izturēšanās. Dzīvesbiedrs ar savu nežēlīgo izturēšanos apdraud otra laulātā veselību un pat dzīvību. Ja varmāka ir kristietis, šī lieta ir jāizmeklē draudzes vecākajiem. Nikni dusmu izvirdumi un sistemātiska vardarbība ir pamats izslēgšanai no draudzes. (Galatiešiem 5:19—21.)

Nopietni apdraudēts garīgums. Dzīvesbiedrs nepārtraukti dara visu, lai otram nebūtu iespējams pielūgt patieso Dievu, vai pat cenšas viņu piespiest pārkāpt Dieva likumus. Šādā gadījumā dzīvesbiedram, kura garīgums ir apdraudēts, ir jāizlemj, kā ”Dievam vairāk klausīt nekā cilvēkiem”. Varbūt vienīgā iespēja ir dzīvot atsevišķi vai pieprasīt likumīgu šķiršanos. (Apustuļu darbi 5:29.)

Šādās ārkārtējās situācijās neviens nekad nedrīkst mudināt nevainīgo dzīvesbiedru vai nu atstāt laulāto, vai palikt kopā ar viņu. Kaut arī garīgi nobrieduši draugi un kristiešu vecākie var piedāvāt atbalstu un sniegt uz Bībeli balstītus padomus, viņi nevar zināt visos sīkumos, kādas ir vīra un sievas attiecības. To zina vienīgi Jehova. Protams, kristieši neizrādītu cieņu pret Dievu un pret laulības savienību, ja, vēloties dzīvot šķirti, pārspīlētu ģimenes problēmu nopietnību. Lai cik ļoti kāds censtos, no Jehovas nekas nav noslēpjams — ”viss ir atsegts un atklāts viņa acīm: viņam mēs esam atbildīgi”. (Ebrejiem 4:13.) Bet tāpat neviens nedrīkst nosodīt kristieti, kas izlemj dzīvot atsevišķi no dzīvesbiedra vai pat pieprasīt oficiālu šķiršanos, jo par spīti visiem centieniem situācija ģimenē neuzlabojas. Mums visiem jāpatur prātā, ka mēs ”reiz visi stāvēsim Dieva soģa krēsla priekšā”. (Romiešiem 14:10—12.)