Kā risināt strīdus darījumu jautājumos

Pirmajā vēstulē korintiešiem, 6. nodaļas 1. līdz 8. pantā, apustulis Pāvils runāja par tiesāšanos ticības biedru starpā. Kā var redzēt 1. pantā, viņš pauda sarūgtinājumu par to, ka daži Korintas kristieši bija griezušies ”pie netaisno tiesas”. Pāvils minēja vairākus nopietnus iemeslus, kāpēc kristiešiem būtu jārisina strīdi saskaņā ar draudzē noteikto kārtību, nevis jāvēršas laicīgās tiesās. Apspriedīsim, kāpēc Pāvils, Dieva iedvesmots, deva padomus šajā jautājumā, un tad pievērsīsim uzmanību dažām situācijām, uz kurām viņa norādījumi varētu arī neattiekties.

Ja mums ar ticības biedru ir radušās domstarpības kādā darījumu jautājumā, mums jācenšas tās risināt nevis pēc sava prāta, bet tā, kā ir norādījis Jehova. (Salamana Pamācības 14:12.) Jēzus mācīja, ka vislabāk domstarpības ir risināt nekavējoties, kamēr tās vēl nav samilzušas. (Mateja 5:23—26.) Diemžēl daži kristieši tik ļoti iekaist strīdā, ka pat vēršas tiesā. Pāvils rakstīja: ”Tā nav laba lieta, ka jūsu starpā vispārīgi tiesājas.” Tiesas lietas bieži met ēnu uz draudzes labo reputāciju un sagādā negodu Dievam, ko mēs pielūdzam. Tāpēc ir svarīgi ieklausīties Pāvila vārdos: ”Kādēļ jūs labāk nepaciešat netaisnību?” (1. Korintiešiem 6:7.)

Pāvils arī norādīja, ka draudzē Dievs ir izveidojis labu kārtību, kā atrisināt daudzus konfliktus. Draudzes vecākie ir kristieši ar dziļām Dieva Rakstu zināšanām, tāpēc, kā izriet no Pāvila vārdiem, viņi ”brāļu starpā varētu tiesu spriest” arī ”laicīgās lietās”. (1. Korintiešiem 6:3—5.) Jēzus paskaidroja, kā jākārto strīdi, kas saistīti ar tādiem nopietniem pārkāpumiem kā apmelošana un krāpšana. Viņš minēja trīs soļus: pirmām kārtām domstarpības jācenšas atrisināt starp strīdā iesaistītajām pusēm; ja tas nav devis vēlamo rezultātu, ir jāpieaicina viens vai divi liecinieki; ja arī tas nepalīdz, lieta jādara zināma draudzei, proti, draudzes vecākajiem, kas to izskatīs draudzes vārdā. (Mateja 18:15—17.)

Tiesa, draudzes vecākie visbiežāk nav nedz juristi, nedz uzņēmēji, un tas arī nav nepieciešams. Ja brāļu starpā ir radies strīds darījuma jautājumā, draudzes vecākajiem nav jānosaka izlīguma noteikumi. Viņi palīdz visām strīdā iesaistītajām pusēm izmantot Bībeles principus un pašām vienoties par izlīgumu. Sarežģītos gadījumos draudzes vecākie var konsultēties ar rajona pārraugu vai sazināties ar Jehovas liecinieku filiāli. Tomēr ir situācijas, uz kurām Pāvila norādījums varētu arī neattiekties. Kādas ir dažas no tām?

Dažreiz vēršanās tiesā ir tikai juridiska formalitāte, kas nepieciešama, lai nokārtotu kādu jautājumu. Piemēram, vēršanās tiesā varbūt ir vienīgais veids, kā šķirt laulību, iegūt aizbildnību pār bērnu, saņemt uzturlīdzekļus, iegūt apdrošināšanas atlīdzību, pieteikties par kreditoru bankrota lietā vai apstiprināt testamenta likumību. Tāpat var būt gadījumi, kad kristietis, kas ir iesaistīts kādā tiesas prāvā, uzskata, ka viņam jāiesniedz pretprasība, lai sevi aizsargātu.a

Ja šādi tiesas procesi noris mierīgā gaisotnē, tie nav pretrunā ar Pāvila padoma būtību.b Tomēr atcerēsimies, ka kristietim par galveno jāuzskata Jehovas vārda svētīšana un draudzes miers un vienotība. Kristus sekotāju galvenā iezīme ir mīlestība, un ”tā nemeklē savu labumu”. (1. Korintiešiem 13:4, 5; Jāņa 13:34, 35.)