Kādās situācijās kristietei ir vajadzīga galvassega?

Kādās situācijās, kas saistītas ar kalpošanu Dievam, kristietei ir jāapsedz galva? Kāds tam ir pamatojums Bībelē? Apskatīsim, ko, Dieva iedvesmots, par šo jautājumu rakstīja apustulis Pāvils. Pirmajā vēstulē korintiešiem, 11. nodaļas 3. līdz 16. pantā, viņš deva norādījumus, kas palīdz pieņemt pareizus lēmumus un godāt Dievu. Pāvils pievērsa uzmanību, pirmkārt, darbībām, kuras veicot sievietei ir jāapsedz galva; otrkārt, situācijām, kurās tā jārīkojas; treškārt, pamudinājumiem, ar kādiem būtu jāpakļaujas šim norādījumam.

Darbības. Pāvils runāja par Dieva lūgšanu un pravietošanu. (4., 5. pants.) Droši vien par to, ko sevī ietver Dieva lūgšana, jautājumi nerodas, bet kas ir domāts ar ”pravietošanu”? Mūsdienās Dieva kalpi ”pravieto”, kad māca citiem Bībeli. Vai Pāvils gribēja teikt, ka ikreiz, kad sieviete lūdz Dievu vai māca kādam Bībeli, viņai ir vajadzīga galvassega? Nē, noteicošā ir situācija, kādā tas notiek.

Situācijas. Pāvils pieminēja divas situācijas: kad kristiete lūdz Dievu vai runā Dieva vārdus ģimenes lokā un kad viņa to dara draudzē. Pāvils rakstīja: ”Sievas galva ir vīrs.. [..] ..katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai.” (3., 5. pants.) Ģimenē Jehova ir iecēlis vīru par sievas galvu. Ja sieva pildītu pienākumus, ko Jehova ir uzticējis vīram, un neparādītu pienācīgu cieņu pret vīra stāvokli, viņa apkaunotu vīru. Piemēram, ja sievai vīra klātbūtnē ir jāvada Bībeles nodarbība, viņa apliecina cieņu pret vīra autoritāti, apsegdama galvu. Tā kā vīrs ir ģimenes galva, viņai šādi jārīkojas neatkarīgi no tā, vai vīrs ir kristīts Dieva kalps vai ne.a Arī tad, ja viņa lūdz Dievu vai vada Bībeles nodarbību sava kristītā dēla klātbūtnē, viņai ir nepieciešama galvassega — nevis tāpēc, ka dēls būtu ģimenes galva, bet tāpēc, ka, apsedzot galvu, viņa parāda cieņu pret pilnvarām, kādas draudzē ir kristītiem vīriešiem.

Runādams par draudzi, Pāvils rakstīja: ”Ja kāds grib strīdēties pretī — mums citāda paraduma nav, tāpat nav arī citur Dieva draudzēs.” (16. pants, JD-07.) Uzdevums vadīt draudzi ir uzticēts kristītiem vīriešiem. (1. Timotejam 2:11—14; Ebrejiem 13:17.) Tikai vīrieši tiek iecelti par draudzes vecākajiem un kalpošanas palīgiem un pilda Dieva uzticēto pienākumu rūpēties par viņa ganāmpulku. (Apustuļu darbi 20:28.) Taču reizēm var gadīties situācijas, kad kristietei ir jāveic kāds uzdevums, ko parasti veic kristīti vīrieši. Piemēram, viņai ir jāvada sludināšanas sapulce, jo nav neviena kristīta brāļa, kas to varētu darīt, vai arī viņai ir jāvada iepriekš plānota mājas Bībeles nodarbība kristīta brāļa klātbūtnē. Šādos gadījumos kristietei, kas uzņemas vadību, ir jāapklāj galva, kas ir kā apliecinājums, ka viņa pilda pienākumus, ko draudzē parasti veic vīrieši.

Ir arī daudz tādu pienākumu, kurus veicot kristietei nav nepieciešama galvassega. Piemēram, kristietei nav jāapsedz galva, draudzes sapulcē sniedzot komentārus, piedaloties sludināšanā kopā ar vīru vai citu kristītu vīrieti, kā arī mācot Bībeli saviem nekristītajiem bērniem un kopā ar viņiem lūdzot Dievu. Situācijās, kurās kristiete nezina, kā būtu pareizi rīkoties, viņa var meklēt papildu informāciju.b Ja arī pēc tam viņa nav pārliecināta, vai, veicot attiecīgos pienākumus, galvassega ir vajadzīga vai ne, un ja sirdsapziņa viņu mudina to uzlikt, viņa to var darīt, kā redzams attēlā.

Pamudinājumi. To, ar kādiem pamudinājumiem kristietei būtu jāpakļaujas norādījumam apsegt galvu, var redzēt 10. pantā. Tajā ir teikts: ”Sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.” Vispirms pievērsīsim uzmanību vārdiem ”pilnvaras zīme”. Apsegdama galvu, sieviete parāda, ka viņa atzīst pilnvaras, kādas draudzē Jehova ir piešķīris kristītiem vīriešiem. Tā kristiete apliecina mīlestību pret Dievu Jehovu un uzticību viņam. Tālāk pantā ir norādīts, ka viņai šādi jārīkojas ”eņģeļu dēļ”. Kā sieviete, paklausīdama norādījumam uzlikt galvassegu, ietekmē šīs varenās garīgās būtnes?

Eņģeļiem ir svarīgi redzēt, ka Jehovas iedibinātajai kārtībai pakļaujas visi viņa kalpi gan debesīs, gan uz zemes. Labu piemēru šajā ziņā viņiem var rādīt arī nepilnīgi cilvēki. Arī pašiem eņģeļiem ir jāpakļaujas Jehovas noteiktajai kārtībai, un senatnē tas daudziem kļuva par pārbaudījumu, ko viņi neizturēja. (Jūdas 6.) Mūsdienās eņģeļi varbūt redz draudzēs kristietes, kuru gudrība, pieredze un zināšanas ir pārākas nekā kristītiem brāļiem, un tomēr viņas labprāt tiem pakļaujas, jo šādu kārtību ir iedibinājis Dievs. Ir kristietes, kas ir svaidītas ar svēto garu un vēlāk kļūs par Kristus līdzmantiniecēm. Valdīdamas kopā ar Kristu debesīs, viņas ieņems stāvokli, kas ir augstāks pat par to, kāds ir eņģeļiem. Vai ar to, kā šīs kristietes rīkojas patlaban, viņas eņģeļiem nav brīnišķīgs piemērs? Miljoniem uzticīgo eņģeļu ir liecinieki tam, kā visas kristietes, sekodamas Jehovas izveidotajai kārtībai, parāda slavējamu pazemību un paklausību.