150. dziesma.
Maize no debesīm
1. Tēvs debesīs, tu esi
tas pats uz laikiem mūžīgiem,
Mēs šķīstām tavu vārdu,
tev slavu dziedam priecīgi.
Reiz Izraēla tautai
tu biji mīlošs Gans,
No tavas dāsnās rokas
tā mannu saņēma.
Tu remdēji tai slāpes
ar ūdeni no cietas klints,
Uz Kanaānas zemi
šo tautu droši vadīji.
2. Šī manna, ko tu devi,
mums pravietiski norāda
Uz tavu mīļo Dēlu,
kas debess mītni atstāja.
Viņš ir tā debess maize,
kas dota cilvēkiem.
Tu upurēji Jēzu,
lai varam izglābties.
Šo tevis sniegto maizi
mēs iebaudīsim ticībā.
Lai spētu krietni dzīvot,
ik dienas mums tas jādara.
3. Šī vēsts par debess maizi
ir jādzird visiem cilvēkiem.
Mums noteikti tā jānes
tām ”avīm”, kuras badu cieš.
Tad palīdzēsim visiem,
kas vēlas taisni būt
Un Dieva dusmu dienā
grib izglābšanos gūt!
Mēs novērtējam visu,
ko Jehova ir paveicis.
Pēc lielās kaujas teiksim
mēs viņam slavu mūžīgi.