149. dziesma.
’Nav iespējams, ka Dievs melotu’
1. Lūk, Ābrahāms uzticīgs bija, un Dievs
tad solīja pār viņu svētības liet.
Šīs svētības Ābrahāms apjauta vien,
bet zināja viņš — nekad nemelo Dievs.
2. Pie sevis Dievs zvērēja, pierādot to,
ka Ābrahāms saņems reiz apsolīto,
Un tāpēc mums cerība spēcīga ir;
mēs cildinām Dievu, jo nemelo viņš.
3. Lai spētu mēs cerībai uzticēties,
to drošu ar zvērestu darījis Dievs.
Un aizsargāt ticību mēs varēsim,
jo zinām par Dievu, ka nemelo viņš.
4. Ir Jehova uzticīgs un patiesīgs,
viņš nepieviļ tos, kuri taisnīgi ir.
Uz zvērestu un viņa solījumiem
mēs paļauties varam, jo nemelo Dievs.