Kas ir stress?

Stress ir organisma reakcija krīzes situācijā. Smadzenes dod signālu, kas liek ķermenī atbrīvoties hormoniem. Iznākumā paātrinās sirdsdarbība un elpošana, mainās asinsspiediens un saspringst muskuļi. Jums to vēl pat neapzinoties, ķermenis jau ir gatavs rīkoties. Kad kairinājuma iedarbība ir beigusies, organisms ”atsauc trauksmi” un atgriežas normālā stāvoklī.

LABAIS UN SLIKTAIS STRESS

Stress ir dabiska reakcija, kas ļauj tikt galā ar grūtām un bīstamām situācijām. Stresa reakcija sākas smadzenēs. Noderīgais stress ir vajadzīgs, lai ātri reaģētu un rīkotos. Noteikts stresa līmenis cilvēkam palīdz sasniegt savus mērķus un sakopot spēkus, piemēram, labāk nokārtot eksāmenu, veiksmīgāk risināt sarunu darba intervijā vai gūt labākus rezultātus sporta sacensībās.

Tomēr ilgstošs, pārmērīgs un hronisks stress ir kaitīgs. Ja organisms bieži vai pat pastāvīgi atrodas ”trauksmes režīmā”, tas negatīvi ietekmē cilvēka fizisko, emocionālo un psihisko stāvokli. Var mainīties viņa uzvedība, arī tas, kā viņš izturas pret citiem. Hroniska stresa sekas var būt arī atkarību izraisošu vielu lietošana un citi neveselīgi paradumi. Dažkārt iznākums ir pat depresija, izdegšana un domas par pašnāvību.

Kaut gan ne visus stress ietekmē vienādi, tas var veicināt daudzas slimības. Tikpat kā neviena ķermeņa daļa nav pasargāta no stresa nelabvēlīgās ietekmes.