Zemestrīces anatomija

”MĒS TIK ĻOTI ESAM PIERADUŠI DZĪVOT UZ CIETAS ZEMES, KA TAD, KAD TĀ SĀK TRĪCĒT, MĒS ESAM ŠOKĒTI.” (”NEVALDĀMĀ ZEME”)

”ZEMESTRĪCE ir viens no postošākajiem un varenākajiem spēkiem dabā,” atzīmēts enciklopēdijā The World Book Encyclopedia. Šis apgalvojums nav pārspīlēts, jo spēcīgā zemestrīcē var atbrīvoties 10 000 reižu lielāks enerģijas daudzums nekā pirmās atombumbas sprādzienā. Briesmas pastiprina fakts, ka zemestrīce var notikt jebkurā klimatiskajā joslā, jebkurā gadalaikā un jebkurā diennakts stundā. Turklāt, lai gan zinātnieki bieži vien var pateikt, kur gaidāmi spēcīgi pazemes grūdieni, viņi nevar precīzi paredzēt, kad tie notiks.

Zemestrīces notiek, zemes dzīlēs pārvietojoties iežu masām. Šāda kustība norisinās nepārtraukti. Seismiskie viļņi, kas šajā procesā rodas, bieži vien ir pārāk vāji, lai tos varētu sajust uz zemes virsmas, bet ar seismogrāfua tos ir iespējams reģistrēt. Turpretī citreiz sabrūk pietiekami lielas iežu masas un pārvirze ir pietiekami krasa, lai spēcīgi satricinātu zemes virsu.

Bet kāpēc zemeslodes garozā nemitīgi notiek kustība? ”Izskaidrojumu sniedz plātņu tektonika — teorija, kas ir izraisījusi apvērsumu zinātnēs par Zemi,” raksta ASV Nacionālais zemestrīču informācijas centrs (NEIC). ”Tagad ir zināms, ka pastāv septiņas galvenās garozas plātnes, kas ir sadalītas daudzās mazākās, un tās visas pastāvīgi pārvietojas cita attiecībā pret citu ar ātrumu no 10 līdz 130 milimetriem gadā.” Lielākā daļa zemestrīču, kā atzīmē NEIC, notiek šaurās joslās, kas iezīmē šo plātņu robežas. Tieši tur ir gaidāmi 90 procenti lielāko zemestrīču.

Magnitūdas un intensitāte

Zemestrīces stiprumu var raksturot, izsakot to magnitūdās vai arī nosakot zemestrīces intensitāti. 20. gadsimta 30. gados Čārlzs Rihters izveidoja skalu zemestrīču stipruma mērīšanai magnitūdās. Augot seismisko staciju skaitam, tika izgudrotas jaunas skalas, kuru pamatā bija Rihtera ideja. Piemēram, lai mērītu zemestrīces cilmvietā atbrīvojušās enerģijas daudzumu, ir izveidota momenta magnitūdu skala.

Tiesa, magnitūdas ne vienmēr atklāj zemestrīces nodarīto postījumu pakāpi. Piemēram, 8,2 magnitūdas stiprā zemestrīcē, kas 1994. gada jūnijā notika Bolīvijas ziemeļos, kā tika ziņots, gāja bojā tikai pieci cilvēki, turpretī 1976. gada zemestrīce Ķīnā, Tanšaņā, prasīja vairākus simtus tūkstošu upuru, lai gan pēc Rihtera skalas tās stiprums bija mazāks — 8 magnitūdas.

Atšķirībā no magnitūdās izteiktā lieluma intensitātes balles raksturo zemestrīces ietekmi uz cilvēkiem, ēkām un vidi. Šis lielums ir aprakstošs — tas raksturo zemestrīces stiprumu no cilvēku viedokļa. Jāņem vērā, ka pazemes grūdieni paši par sevi reti nodara tiešu ļaunumu cilvēkiem. Lielāko daļu ievainojumu un nāves gadījumu izraisa grūstošas ēkas, bojāti gāzes un elektrības vadi, krītoši objekti un tamlīdzīgi faktori.

Viens no seismologu mērķiem ir agrīna zemestrīču prognoze. Amerikas Savienotajās Valstīs tiek veidota jauna datorizēta seismiskās izpētes un monitoringa sistēma (Advanced Seismic Research and Monitoring System). Saskaņā ar kādu CNN ziņojumu, šī sistēma — līdz ar ātrāku pieeju datiem un jaudīgākiem datoriem — palīdzēs ”gandrīz uzreiz noteikt, kur notikuši visspēcīgākie zemestrīces grūdieni”. Šī informācija ļaus varas iestādēm efektīvāk organizēt palīdzību cietušajiem.

Protams, ja cilvēki jau iepriekš ir gatavi zemestrīcei, ir iespējams novērst daudzus nelaimes gadījumus, samazināt materiālos zaudējumus un, galvenais, paglābt cilvēku dzīvību. Tomēr zemestrīces notiek atkal un atkal. Rodas jautājums: kādu palīdzību pēc zemestrīces saņem cietušie, lai tiktu galā ar katastrofas sekām?

[Zemsvītras piezīme]

[Tabula 5. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Cik bieži notiek zemestrīces?

Intensitātes raksturojums Magnitūdas Vidējais biežums gadā

Katastrofāla 8 un vairāk 1

Postoša 7—7,9 18

Stipra 6—6,9 120

Jūtama 5—5,9 800

Mērena 4—4,9 6200*

Vāja 3—3,9 49 000*

Ļoti vāja <3,0 2—3 magnitūdas:

ap 1000 dienā

1—2 magnitūdas:

ap 8000 dienā

* Aptuvens skaits.

[Norāde par autortiesībām]

Avots: National Earthquake Information Center. Ar USGS/National Earthquake Information Center, USA, atļauju

[Norāde par attēla autortiesībām 5. lpp.]

Seismogramma 4. un 5. lappusē: Figure courtesy of the Berkeley Seismological Laboratory