Neredzamie pārbīdījumi Zemē
VISMAZ 171 cilvēks gāja bojā, kad 1994. gada 18. augustā Alžīrijā notika spēcīga zemestrīce. Simtiem cilvēku tika ievainoti un tūkstošiem palika bez pajumtes. Pāris nedēļas iepriekš lielas zemestrīces bija arī Bolīvijā, Kolumbijā un Indonēzijā, un kopā šajās valstīs gāja bojā vairāki simti cilvēku.
Vai tu zināji par šīm lielajām katastrofām? Droši vien nezināji, ja vien tās neskāra tevi pašu vai tu nedzīvoji kādā no blakus valstīm. Savukārt tad, kad liela zemestrīce notiek Kalifornijas apkārtnē (ASV), ziņas, šķiet, izplatās zibens ātrumā un zinātniskie dati par zemestrīci kļūst zināmi gandrīz tajā pašā brīdī.
Tā notiek tāpēc, ka nav neviena cita rajona, ko zinātnieki būtu izpētījuši pamatīgāk par Dienvidkaliforniju; šeit vairāk nekā 700 seismogrāfu reģistrē pat tādas zemestrīces, kuru stiprums ir tikai 1,5 magnitūdas. Tā kā šajā rajonā ir tik daudz seismologu, ir saprotams, kāpēc no šejienes plūst bagātīga informācija par zemestrīcēm.
Jauns atklājums
Šādi plaši pētījumi, bez šaubām, ir palīdzējuši daudzu valstu zinātniekiem saprast, kā notiek zemestrīces, un pat censties tās laikus paredzēt, lai novērstu nelaimes gadījumus. Šīs zinātniskās metodes ir ļoti būtiskas, jo katru gadu dažādās vietās pasaulē apmēram 40 lielas zemestrīces nodara ievērojamus postījumus. Notiek arī mazākas zemestrīces, kas ir nekaitīgas, bet tomēr pietiekami spēcīgas, lai cilvēki tās justu. Katru gadu notiek 40 000 līdz 50 000 šādu zemestrīču!
Lielākā daļa zemestrīču acīmredzot rodas, lieliem pazemes iežu slāņiem lūstot un mainot savu stāvokli sprieguma dēļ. Parasti šādas dislokācijas veidojas ap lūzumiem zemes virskārtā. Šie lūzumi tiek saukti arī par pārbīdījumiem.
Gandrīz visos gadījumos zinātnieki šo pārbīdījumu vietas var atzīmēt kartē, tā nosakot rajonus, kur varētu notikt zemestrīces. Bet kāpēc mēs sakām ”gandrīz visos gadījumos”? Zinātnieki nesen ir atklājuši, ka viņu kartes nav tik pamatīgas, kā viņi bija domājuši. Piemēram, zinātniekiem ir sagādājusi raizes nesenā atklāsme, ka lielākā daļa reģistrējamo zemestrīču Kalifornijā notiek ap neredzamiem pārbīdījumiem — daudzreiz tās notiek rajonos, ko iepriekš ģeologi bija uzskatījuši par relatīvi mierīgiem zemestrīces draudu ziņā.
Zemes pētnieki Ross Steins no ASV Ģeoloģiskā dienesta un Roberts Jeitss no Oregonas valsts universitātes atzīst, ka ”liegi paugurains vai kalnains apvidus droši vien ir vismazāk draudīgā ainava, kas rada drīzāk snaudienu nekā briesmu sajūtu”. Bet viņi savos pētījumos ir atklājuši aktīvus seismiskos pārbīdījumus zem iežu izliekumiem, kas bieži vien tiek izmantoti tajos atrodamo naftas krājumu dēļ. Kāpēc šie pazemes pārbīdījumi nav atklāti iepriekš, un cik bīstami tie var būt?
Vērā ņemami draudi
Ģeologi jau sen zina, ka ieži var tikt spiesti un locīti, kamēr kļūst kā saburzīts paklājs. Tika uzskatīts, ka šis process ir pakāpenisks. Bet pēdējie aktīvās iežu krokošanās pētījumi liecina, ka tā notiek ar pēkšņiem rāvieniem — pat par pieciem metriem dažās sekundēs! Šāda viļņveida kustība saspiež apakšējo iežu masu. Iznākumā rodas spriegums, kas pārlauž iezi dziļi zem radušās krokas, un viens iežu gabals sāk pārvietoties virs otra. Šī šķietami nekaitīgā krokošanās, zem kuras atrodas aktīvi pārbīdījumi, kļūst par zemestrīcēm ātrāk nekā seismologi spēj tās atklāt. Aktīvi pazemes pārbīdījumi var radīt spēcīgas zemestrīces tieši tāpat kā ievērojamāki pārbīdījumi, kas ir redzami uz zemes virsmas.
Zemestrīce, kas 1994. gada 17. janvārī notika Nortridžā, Losandželosā, ir viens no pēdējiem piemēriem, kas parāda, ko var izdarīt neredzams pārbīdījums. Zemestrīci izraisīja pārbīdījums ļoti lielā dziļumā — joslā starp 8 un 19 kilometriem zem zemes. Pirms zemestrīces zinātnieki par šo pārbīdījumu neko nezināja. Šī neredzamā pārbīdījuma dēļ radās milzīgi postījumi, ievainojumus guva vairāk nekā 9000 cilvēku un gāja bojā 61.
Zinātnieki domā, ka neredzami pārbīdījumi izraisa daudzas lielas zemestrīces ne tikai Kalifornijā, bet arī Alžīrijā, Argentīnā, Armēnijā, Indijā, Irānā, Japānā, Jaunzēlandē, Kanādā un Pakistānā. Pēdējos gadu desmitos šajās zemēs tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā zemestrīcēs, kas, iespējams, bija radušās neredzamu pārbīdījumu dēļ.
Tagad zinātniekiem ir grūts uzdevums — atklāt aktīvas krokošanās vietas un prognozēt, cik liela ir iespēja, ka tā varētu izraisīt zemestrīci. Viņi vairs neizturas nevērīgi pret iznīcinošo spēku, kas var slēpties šķietami nekaitīgā nolaidenā paugurā.
[Papildmateriāls 26. lpp.]
Vai Losandželosa saraujas?
Liels pārbīdījumu un kroku tīkls zem Losandželosas (Kalifornija) padara šo rajonu ārkārtīgi nestabilu. Losandželosas baseins, šķiet, absorbē daudz spiediena, ko rada netālais savijums Sanandreasa lūzumā. (Skatīt 1994. gada 22. jūlija Atmostieties! [angļu val.], 15.—18. lpp.) Vietējie ģeologi lēš, ka krokas, kas rodas šī spiediena rezultātā, samazina Losandželosas platību par ceturtdaļakru gadā.
[Norāde par attēla autortiesībām 25. lpp.]
Zemeslode: Mountain High Maps™ copyright © 1993 Digital Wisdom, Inc.