Kas notiek pasaulē
Prasmīgu vecāku trūkums
Kanādas pirmā nacionālā vecāku aptauja parādīja, ka ”daudziem [vecākiem] trūkst viselementārāko zināšanu par to, kā bērns attīstās un kā vecāki var sekmēt šo procesu”, sacīts National Post. No vairāk nekā 1600 aptaujātajiem ”tēviem, mātēm un vientuļajām mātēm ar bērniem, kas jaunāki par sešiem gadiem,” 92 procenti atzina, ka vecāku pienākumu pildīšana ir viņu svarīgākais uzdevums. Taču ”mazāk nekā puse pilnībā apzinājās, ka viņi var pozitīvi ietekmēt savu bērnu inteliģences līmeni, lasot bērniem priekšā, spēlējoties ar tiem, pieskaroties tiem un ņemot tos uz rokām”. Turklāt aptuveni 30 procenti ”uzskata, ka ikviens bērns piedzimst ar noteiktu inteliģences līmeni, ko vecāku nodarbošanās ar bērniem nespēj ietekmēt ne uz labo, ne uz slikto pusi”. Šie fakti vieš bažas, teikts Post, jo pētījumi liecina, ka ”pirmajiem pieciem mūža gadiem ir izšķirīga nozīme, lai bērnā attīstītos spējas mācīties, radoši darboties, mīlēt un uzticēties, kā arī veidotos stingra pašapziņa”.
Zviedrijā baznīca tiks atdalīta no valsts
Zviedrijas baznīca ir paziņojusi, ka no 2000. gada 1. janvāra tā būs šķirta no valsts. Ar šo soli tiks sarautas saites, kas baznīcu ar Zviedrijas laicīgo varu ir vienojušas kopš 16. gadsimta. ”Līdz pat 1996. gada pirmajam janvārim bija iespējams, ka bērns piedzimstot automātiski kļuva par Zviedrijas baznīcas locekli, ja vien pie baznīcas piederēja kāds no viņa vecākiem,” sacīts baznīcas oficiālajā Web lappusē. ”Kristīšanās netika pieprasīta.” Zviedrijas valdība apstiprināja šo reformu 1995. gadā, pēc tam kad četrdesmit gadu garumā baznīcas sinode bija apspriedusi šo jautājumu un izstrādājusi savus priekšlikumus. Aptuveni 88 procenti Zviedrijas iedzīvotāju ir Zviedrijas baznīcas locekļi.
Vardarbība pret datoriem
”Ko jūs darāt, ja jūsu PC [personālais dators] nedara to, ko jūs vēlaties?” jautāts vācu elektroniskajā žurnālā PC Welt. ”Vai jūs tam iebelžat? Varbūt jūs to ņemat un izsviežat pa logu?” Tāda reakcija nav nekāds retums. Kādā aptaujā, kurā piedalījās 150 informācijas tehnoloģijas sfēras darbinieki no visas pasaules, 83 procenti aptaujāto atzina, ka ir bijuši gadījumi, kad dators viņiem ir izraisījis dusmu izvirdumu vai pat agresīvu rīcību. Lietotāji, ko satracinājusi šķietami nebeidzama lejupielāde vai pele, kas atsakās darboties, mēdz dauzīt monitoru, sist ar dūri pa tastatūru, triekt peli pret sienu un pat spārdīt savu datoru. Kaut arī lietotājs savu niknumu izgāž pār datoru, bieži vien problēmu ir radījis viņš pats. Piemēram, kāda darbiniece saniknojās uz savu elektroniskā pasta programmu, jo tā viņai neko neļāva nosūtīt. Vēlāk atklājās, ka elektroniskā pasta adreses vietā viņa datorā bija rakstījusi ielas nosaukumu un mājas numuru.
Apģērbs — panākumu atslēga
Gatavojoties pārrunām ar potenciālo darba devēju, ir labi paturēt prātā, ka ”glīti ģērbts cilvēks rada labu iespaidu”, teikts laikrakstā Toronto Star. Turklāt pirmais iespaids saglabājas ilgu laiku. Tāpēc ”darījumu cilvēki parasti uzskata: ja kāds nevērīgi izturas pret savu ārieni, tad viņš vispār ir nevērīgs cilvēks — un punkts”, sacīts rakstā. Pēc speciālistu atzinuma, cilvēks, kura apģērbs ir kārtīgs un tīrs, iedveš potenciālajiem darba devējiem un klientiem pārliecību, ka viņš savu darbu izdarīs labi. Stila konsultanti uzsver arī to, ka ”spēcīgu pirmo iespaidu atstāj taisna stāja un enerģiska izturēšanās. Liela nozīme ir balss tonim un runas tempam.”
Modernie pirāti
”Pirātismu, iespējams, var uzskatīt par lielāko draudu mūsdienu kuģniecībai,” ziņots International Herald Tribune. Pirātu uzbrukumi kļūst arvien biežāki, it īpaši Dienvidaustrumāzijas jūrās, acīmredzot tāpēc, ka šajā reģionā tagad retāk ir sastopamas jūras patruļas. Pāri šīm jūrām ved vieni no pasaules dzīvākajiem kuģniecības ceļiem, un pirāti, kas par atbalsta punktu savai darbībai, domājams, izmanto daudzās nomaļās saliņas, gūst bagātīgu laupījumu. Labi apbruņotie jūras laupītāji, braucot ar ātrlaivām, naktīs uzbrūk kuģiem un sagrābj to vērtīgo kravu. Amatpersonas apgalvo, ka pirātus, kas jūrā ir grūti notverami, var apturēt vienīgi tad, ja viņus izseko uz sauszemes, kur viņi pārdod nolaupītās preces.
Ēģiptes zeltraktuves
Stāsta, ka senatnē Ēģiptes zeltraktuvēs ieguva vairāk nekā 1500 tonnu zelta. Kaut gan ir pagājis jau gandrīz 2000 gadu, kopš tur pēdējo reizi tika iegūts vērā ņemams zelta daudzums, ģeologi domā, ka Ēģiptes zeme vēl joprojām glabā sevī lielus zelta krājumus. ”Mēs gribam atjaunot faraonu spožumu un atkal atvērt raktuves, kurām ir jau vairāk nekā 6000 gadu,” sacīja kādas Austrālijas zeltrūpniecības kompānijas rīkotājdirektors Sāmi er Rāgi. Ēģiptes valdība ir piešķīrusi viņa kompānijai tiesības veikt ģeoloģisko izlūkošanu Arābijas tuksnesī pie Sarkanās jūras, apvidū, kurā ir 16 zināmas faraonu zeltraktuves. Taču, spriežot pēc kādas 2900 gadu vecas kartes, kas 1820. gadā tika uzieta Luksorā (vietā, kur atradās senās Tēbas), šajā apgabalā ir vēl 104 līdz šim neuzietas raktuves, ko sedz tuksneša smiltis. Kā rakstīts The Wall Street Journal, pastāv cerības, ka ar modernās tehnikas palīdzību dažas no tām varētu atkal sākt darboties.
Seši miljardi, un uzskaitījums turpinās
Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas Iedzīvotāju fonda aprēķiniem, pasaules iedzīvotāju skaits 1999. gada 12. oktobrī sasniedza sešus miljardus. Karls Haubs no Iedzīvotāju uzziņu un informācijas biroja atzīmēja, ka bija vajadzīgi tikai 12 gadi, lai iedzīvotāju skaits pasaulē pieaugtu no pieciem līdz sešiem miljardiem. Kādā no šī biroja ziņojumiem rakstīts, ka ”20. gadsimtā pasaules iedzīvotāju skaits ir palielinājies par 4,4 miljardiem, turpretī 19. gadsimtā tas ”palielinājās tikai aptuveni par 600 miljoniem”. Galvenais cēlonis, kāpēc 20. gadsimtā ir vērojams tik straujš kāpums, ir paredzamā dzīves ilguma pagarināšanās. ”Mūsdienās aptuveni 98 procentus pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma veido iedzīvotāju skaita palielināšanās mazāk attīstītajās valstīs,” teica Karls Haubs.
Temperatūras rekordi
”1998. gadā vidējā temperatūra uz zemeslodes pārspēja visus rekordus,” teikts institūta Worldwatch ziņojumā presei. Paaugstinoties gaisa temperatūrai, pastiprinās iztvaikošana un lietusgāzes, un tas savukārt rada spēcīgākas vētras. Piemēram, ”1998. gadā ar klimatiskajiem apstākļiem saistītie postījumi sasniedza 92 miljardus dolāru — tas ir par veseliem 53 procentiem vairāk nekā 1996. gadā, kad tika sasniegts iepriekšējais rekords: 60 miljardi dolāru”, informē Worldwatch. Turklāt tiek lēsts, ka 1998. gadā neredzēti spēcīgu vētru un plūdu dēļ 300 miljoni cilvēku bija spiesti pamest savu dzīvesvietu. Zinātnieki nevar droši pateikt, vai 1998. gads bija izņēmums vai arī postošās tendences turpināsies. Taču ziņojumā bija rakstīts: ”Dati, kas iegūti, veidojot klimata attīstības modeļus, liek domāt, ka 1998. gada notikumi varbūt ir logs uz nākotni.”
Ātra mežu atjaunošana
Kāds Amazones džungļu apgabals, kas bija izpostīts, iegūstot izrakteņus, divu gadu laikā atkal ir pārvērsts par zaļojošu mežu, stāstīts žurnālā New Scientist. Zinātnieki no Brazīlijas valsts lauksaimniecisko pētījumu centra Embrapa ir izstrādājuši metodi, kā ievadīt koku sēklās baktērijas, kas saista slāpekli. Kad šīs sēklas ir iestādītas, tās aug krietni straujāk nekā parasti. Šis paņēmiens ir devis labus rezultātus Orišiminā, kas atrodas Brazīlijas ziemeļu štatā Parā un kur boksītu ieguves dēļ bija izcirstas lielas meža platības. Zinātnieki izmanto jauno metodi Brazīlijas austrumu piekrastē, kur ir saglabājušies tikai 6 procenti sākotnējo mežu, teikts žurnālā.
Mātes alga
Ja saskaitītu kopā algas par visiem tiem darbiem, ko māte padara viena gada laikā, cik liela būtu viņas nopelnītā summa? Kā teikts kādā rakstā, kas publicēts The Washington Post, viņai būtu jāsaņem 508 700 dolāri (aptuveni 294 000 lati) gadā. Šis skaitlis ir iegūts, aprēķinot vidējās algas par tiem darbiem, kurus mātes parasti veic. Lūk, dažas no rakstā uzskaitītajām 17 profesijām un šo profesiju pārstāvju vidējā gada alga: bērnaukle — 13 000 dolāru; šoferis — 32 000 dolāru; psihologs — 29 000 dolāru; dzīvnieku aprūpētājs — 17 000 dolāru; diplomēta medicīnas māsa — 35 000 dolāru; šefpavārs — 40 000 dolāru; lietvedis — 19 000 dolāru. Šo pētījumu veikušās finansu konsultāciju firmas prezidents Riks Edelmens atzīmē, ka minētajās summās nav iekļauti tādi izdevumi kā sociālais nodoklis un citas iemaksas pensiju fondos.