Donava. Ja vien tā spētu runāt!

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA VĀCIJĀ

Jau vairāk nekā pusotru gadsimtu visu laiku slavenāko vāciešu skats ir kā piekalts Donavai — taču viņi nekā neredz. Ar ko tas izskaidrojams? 1842. gadā Bavārijas karalis Ludvigs I pabeidza Valhallua — dorisku marmora templi, ko viņš uzcēla par godu ievērojamajiem vāciešiem, kuri bija dzīvojuši pirms viņa.

ŠAJĀ Vācijas panteonā, kas izveidots pēc Atēnu Akropoles Partenona parauga un atrodas netālu no Vācijas pilsētas Rēgensburgas, kāda kalna nogāzē, no kuras atklājas skats uz Donavu, ir izvietoti vairāki desmiti slavenu vīriešu un sieviešu krūšutēlu.

Tā ir ļoti piemērota vieta panteonam. Visi šie prinči, dzejnieki, mākslinieki, politiķi, zinātnieki un mūziķi, kuru vidū ir tādas slavenības kā Bēthovens, Einšteins, Gēte, Gūtenbergs, Keplers un Luters, labi pazina Donavu. Daudzi no viņiem bija dzīvojuši tās krastos, cēlušies no vienas upes malas uz otru vai apdziedājuši to savos darbos. Cik gan daudz Donava varētu pastāstīt, ja vien prastu runāt!

Vairāk nekā tikai plūstošs ūdens

”Ģeogrāfam upes saistās ar nogulsnēm, ko tās atnes kopā ar saviem ūdeņiem, un tirdzniecību,” raksta vēsturnieks Normens Deiviss. Bet, kā viņš turpinājumā atzīmē, ”vēsturniekam tās ir kultūras un ideju izplatītājas un dažkārt arī konfliktu nesējas. Tās ir kā pati dzīve.” Tecēdama cauri vai būdama robežupe desmit dažādām valstīm — Vācijai, Austrijai, Slovākijai, Ungārijai, Horvātijai, Dienvidslāvijai, Bulgārijai, Rumānijai, Moldovai un Ukrainai —, Donava ir pieredzējusi dažādu kultūru uzplaukumu, ideju attīstību, kā arī ne mazums konfliktu. Tāpēc nav jābrīnās, ka tautas, kas mita tās krastos, ir spēcīgi ietekmējušas ne tikai Eiropas, bet pat pasaules vēsturi.

Padomāsim, piemēram, par Austrijas galvaspilsētu Vīni. Šī pilsēta gadsimtiem ilgi tiek uzskatīta par vienu no pasaules kultūras centriem. Tajā ir daudz operu, teātru, muzeju, vēsturisku celtņu un bibliotēku, un jau kopš seniem laikiem tā ir izdaudzināta savu kafejnīcu un krodziņu dēļ. Vīnes filharmonijas orķestris tiek uzskatīts par vienu no pasaules labākajiem orķestriem. Savukārt Vīnes universitāte, kas ir dibināta 1365. gadā, ir vecākā universitāte vācu valodā runājošajā pasaulē.

Raksturojot Vīni šī gadsimta sākumā, enciklopēdijā The New Encyclopædia Britannica ir teikts, ka tā bija ”ražīga augsne idejām — gan labām, gan kaitīgām —, kas vēlāk veidoja mūsdienu pasauli”. To cilvēku vidū, kurus kaut kādā ziņā ir ietekmējuši Vīnē pavadītie gadi, ir cionisma dibinātājs Teodors Hercls, psihoanalīzes tēvs Zīgmunds Freids un Ādolfs Hitlers, kuru sīkāk raksturot nav nepieciešams.

Robeža starp ”civilizēto pasauli un barbaru zemēm”

”Senatnē Donava bija viena no svarīgākajām robežlīnijām Eiropas pussalā,” saka Normens Deiviss. Viņš paskaidro: ”Mūsu ēras pirmajā gadsimtā Donava, ko latīniski sauca par Danuvius, ..bija Romas impērijas robežupe un atdalīja civilizēto pasauli no barbaru zemēm.”

Vairākām pilsētām, kas atradās Donavas krastos, bija svarīga nozīme Romas impērijas un vēlāk tā dēvētās Svētās Romas impērijas vēsturē. Piemēram, Bratislava — Slovākijas kultūras centrs un mūsdienās tās galvaspilsēta — no 1526. līdz 1784. gadam bija Ungārijas galvaspilsēta. Kāda iespaidīga pils, kas atradās Donavas krastā apmēram 100 metrus virs upes, kādu laiku bija Austrijas karaliskās ģimenes rezidence. Kad 1741. gadā Vīnei draudēja franču un bavāriešu uzbrukums, Marija Terēzija, kas vēlāk kļuva par imperatori, to izmantoja par patvērumu.

Marija Terēzija piederēja pie Hābsburgu dinastijas. Valhallā izvietotajā krūšutēlu galerijā šī valdnieku dinastija, kas ir bijusi viena no lielākajām visā Eiropā, ir plaši pārstāvēta.b Hābsburgu ievērojamās dzimtas aizsākumi ir meklējami jau 10. gadsimtā. 13. gadsimtā tā nāca pie varas un laika gaitā ar izdevīgu laulību palīdzību ieguva savā īpašumā lielu daļu Centrāleiropas. Atentāts, kas 1914. gadā Sarajevā tika sarīkots pret šīs dinastijas troņmantnieku Franci Ferdinandu, kļuva par dzirksteli, kas aizdedzināja visu pasauli.

Asinīm saduļķotie ūdeņi

Impērijas ir nākušas un gājušas, pakļaujot Donavai piegulošās zemes nepārtrauktām politiskām pārmaiņām. 11. un 12. gadsimtā Donava veidoja Bizantijas impērijas robežu. Vēlāk, kad turki bija iekarojuši tādas pilsētas Donavas krastā kā Belgradu un Budapeštu, lielākā daļa teritorijas, caur kuru tecēja Donava, piederēja Osmaņu impērijai. 1529. un 1683. gadā turki turēja aplenkumā pat Vīni, bet neieņēma to.

Tāpēc ir saprotams vācu autora Vernera Heidera sacītais: ”Nevienai citai upei Eiropā nav bijusi tik liela vēsturiskā nozīme kā Donavai.” Kāds cits autors norāda, ka pagātnē tā bija ”galvenais ceļš, pa kuru no austrumiem Eiropā ienāca huņņi, tatāri, mongoļi un turki”.

Donavas krastos ir karots vēl pavisam nesenos laikos. Autors Viljams Šīrers raksta: ”[1941. gada] 28. februāra naktī vācu karaspēka vienības, nākot no Rumānijas, šķērsoja Donavu un ieņēma kaujas pozīcijas Bulgārijā.” Pagāja četri gadi, un ”krievi, [1945. gada] 13. aprīlī ieņēmuši Vīni, devās virzienā uz Donavu, un ASV Trešā armija pa šo upi virzienā uz leju steidzās viņiem pretī”.

Donavas stāsts, kas vēstī par kultūrām un idejām, pārāk bieži ir bijis stāsts par konfliktiem, un tās ūdeņus pārāk bieži ir saduļķojušas karos izlietās asinis. Bet Donavas ūdeņi patlaban vairs nav zili arī kāda cita iemesla dēļ.

Donava vairs nav zila

Kad 1867. gadā Johans Štrauss jaunākais sacerēja valsi ”Pie skaistās zilās Donavas”, tās ūdeņi acīmredzot atspoguļoja zilās, saules pielietās debesis. Bet kā ir patlaban?

Viss Donavas garums no iztekas Švarcvaldē (Vācija) līdz ietekai Melnajā jūrā ir apmēram 2850 kilometru garš. Donava ir otra garākā upe Eiropā — vēl garāka ir tikai Volga. Tās baseins aizņem 817 000 kvadrātkilometru plašu teritoriju. Taču nesen uzceltais Gabčikovas aizsprosts, kas ir daļa no hidroenerģētiskas būves, kura atrodas starp Vīni un Budapeštu, ir atstājis postošu ietekmi uz Donavai piegulošajām teritorijām. Kā bija teikts kādā izdevumā, aizsprosts ”ir izraisījis ievērojamu ūdens līmeņa pazemināšanos visas Donavas garumā, un tāpēc ir izkaltuši tūkstošiem hektāru mežu un purvaiņu un atsevišķos Lejasdonavas posmos par 80% ir samazinājusies nozveja”.

Ja Donava spētu runāt, tā, iespējams, nelabprāt stāstītu, kā cilvēku nezināšana un alkatība to ir padarījusi vienlaicīgi par apsūdzēto un upuri. Donava līdz ar vēl trim lielām upēm, kas ietek Melnajā jūrā, ir padarījusi šo jūru par ”piesārņotāko jūru pasaulē”, bija rakstīts Krievijas laikrakstā Rosijskaja Gazeta. Tāpat šajā laikrakstā bija teikts, ka Melno jūru ”gaida mokpilna nāve”, jo pēdējo 30 gadu laikā tā ”ir kļuvusi pusei Eiropas par notekūdeņu krātuvi — par vietu, kur lielā daudzumā nonāk fosfora savienojumi, dzīvsudrabs, DDT, nafta un dažādi indīgi atkritumi”.

Cik skumjš ir stāsts par to, kas ir noticis ar Donavas deltu! Ukrainas pilsētas Izmailas apkārtnē, netālu no vietas, kur Donava ietek Melnajā jūrā, videi ir nodarīti lieli postījumi. Pelikāni, kas tajā reģionā bija ļoti izplatīti, tagad ir tikpat kā izzuduši. Vācu žurnālā Geo ir teikts, ka šī reģiona ”bagātās augu un dzīvnieku valsts saglabāšana.. ir nozīmīgs uzdevums visai starptautiskajai vides aizsardzībai”.

Drīz Donava stāstīs par kaut ko daudz labāku

1902. gadā Tailfingenē — pilsētā, kas atrodas apmēram 60 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Donavas augšteces, pie vienas no tās pietekām, — ieradās jauna iemītniece, vārdā Margarēte Demuta. ”Demut” vācu valodā nozīmē ’pazemība’. Tā kā viņa sludināja par gaidāmo ”zelta laikmetu”, vietējie iedzīvotāji viņu drīz vien iesauca par Zelta Grēteli. Pēc neilga laika Tailfingenē izveidojās viena no pirmajām Jehovas liecinieku draudzēm Vācijā.

1997. gadā Donavas krastos šo vēsti par Dieva nodibināto Valstību kopumā sludināja 21 687 Jehovas liecinieki, kas kalpo 258 draudzēs.

Tā kā Dievs ir noteicis, ka zeme pastāvēs mūžīgi un būs apdzīvota, arī Donava, iespējams, plūdīs mūžīgi. (Psalms 104:5; Jesajas 45:18.) Cik tas ir iepriecinoši, ka pēc gadsimtiem ilgā stāsta par nepilnīgajām kultūrām, kļūdainajām idejām un asiņainajiem konfliktiem, Donava beidzot varēs pastāstīt kaut ko daudz, daudz labāku! Tās krastos dzīvos laimīgi un veseli cilvēki, kuru vienotību netraucēs politiskas robežas un valodas barjeras. Visi slavēs Diženo Radītāju. Un nebūs vairs vajadzīga Valhalla, kurā tiek godināti mirušie, jo visi, kas izrādīsies augšāmcelšanas cienīgi, tiks atgriezti dzīvē. (Jāņa 5:28, 29.)

Šīs domas par priecīgo nākotni, kāda gaida Donavu, mums varbūt atsauc prātā vārdus no 98. psalma, 8. un 9. panta: ”Upes lai plaukšķina.., jo Viņš [Jehova] nāk tiesāt zemi. Viņš tiesās pasauli pēc likuma un tautas taisnībā.” Iedomājieties, cik aizraujošs būs stāsts, ko Donava, kas atkal būs brīnišķīgi zila, tad varēs pastāstīt!

[Zemsvītras piezīmes]

[Papildmateriāls/Attēli 16., 17. lpp.]

DONAVAS KRASTOS

ULMA (VĀCIJA)

1879. gadā Ulmā piedzima Alberts Einšteins, kura zinātniskie atklājumi lielā mērā ir ietekmējuši pasaules vēsturi mūsu gadsimtā. Kādā enciklopēdijā ir teikts, ka viņš ”savas dzīves laikā tika atzīts par vienu no visu laiku radošākajiem cilvēces prātiem”.

[Attēls]

VELTENBURGA (VĀCIJA)

RĒGENSBURGA (VĀCIJA)

1630. gadā šajā pilsētā nomira astronoms Johanness Keplers. Tas notika ilgus gadus pēc tam, kad 12. gadsimtā šajā pilsētā pāri Donavai tika uzcelts Akmens tilts, kas tolaik tika uzskatīts par celtniecības brīnumu.

MAUTHAUZENE (AUSTRIJA)

Netālu no šīs mazās pilsētiņas Donavas krastā bija izveidota nacistu koncentrācijas nometne, kurā tika ieslodzīti desmitiem tūkstošu cilvēku. Starp Jehovas lieciniekiem, kas tur atradās, bija arī Martīns Pētcingers, kas vēlāk kļuva par Vadošās padomes locekli.

[Attēls]

VĪNE (AUSTRIJA)

[Attēls]

BRATISLAVA (SLOVĀKIJA)

[Norāde par autortiesībām]

Geopress/H. Armstrong Roberts

BELGRADA (DIENVIDSLĀVIJA)

The World Book Encyclopedia teikts, ka Belgrada ”simtiem gadu ir pieredzējusi politiskas cīņas un militārus konfliktus”. Iebrucēju armijas ”ir iekarojušas un izpostījušas Belgradu vairāk nekā 30 reižu”.

NIKOPOLE (BULGĀRIJA)

Šo pilsētu 629. gadā m.ē. nodibināja Bizantijas imperators Hēraklijs, un tā kļuva par ievērojamu cietoksni. 1396. gadā sultāns Bajazits I no Osmaņu dinastijas šajā vietā sakāva Ungārijas karali Sigismundu, un ar to aizsākās piecu gadsimtu ilgā turku kundzība.

DŽURDŽU (RUMĀNIJA)

1869. gadā Rumānijā tika uzbūvēta pirmā dzelzceļa līnija, kas sniedzās no Džurdžu aptuveni 65 kilometrus uz ziemeļiem līdz Bukarestei. 1954. gadā pār Donavu tika uzcelts autotransporta un dzelzceļa divu līmeņu tilts, kas savienoja Rumāniju ar Bulgāriju un optimistiski tika nosaukts par Draudzības tiltu.

[Karte]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

VĀCIJA

Švarcvalde

Tailfingene

Ulma

Veltenburga

Rēgensburga

Valhalla

AUSTRIJA

Mauthauzene

Vīne

SLOVĀKIJA

Bratislava

Gabčikovas aizsprosts

UNGĀRIJA

Budapešta

HORVĀTIJA

DIENVIDSLĀVIJA

Belgrada

BULGĀRIJA

Nikopole

RUMĀNIJA

Džurdžu

Bukareste

MOLDOVA

UKRAINA

Izmaila

Donavas delta

MELNĀ JŪRA

[Papildmateriāls/Attēls 18. lpp.]

BUDAPEŠTA (UNGĀRIJA)

Budapešta, kas kādreiz tika saukta par Donavas karalieni, pamatā sastāv no Budas Donavas rietumu krastā un Peštas, kas atrodas upes austrumu krastā. Līdz 1900. gadam aptuveni ceturtā daļa Budapeštas iedzīvotāju bija ebreji, bet Otrā pasaules kara laikā viņus gandrīz pilnībā iznīcināja.