No mūsu lasītājiem
Reliģiskā brīvība Jau vairākus gadu desmitus esmu žurnāla Atmostieties! lasītājs, un es rakstu, lai izteiktu savu atzinību par rakstu sēriju ”Jūsu reliģiskā brīvība — vai tā ir apdraudēta?”. (1999. gada 8. janvāris.) Es zināju, ka Eiropā reliģiskā neiecietība pastāvēja tā saucamajos tumšajos viduslaikos un katoļu baznīca sekmīgi ietekmēja varas pārstāvjus, lai ierobežotu cilvēku tiesības uz sirdsapziņas un reliģijas brīvību. Kad es uzzināju, kas patlaban notiek Francijā, es sev jautāju: ”Kāpēc šī valsts apkauno savu vārdu, neatzīstot garantētās tiesības uz reliģijas brīvību?” Lūdzu, informējiet miljoniem savu lasītāju par to, kā viss atrisināsies. Es ceru, ka Francija parādīs iecietību un būs labs paraugs citām valstīm.
K. K., Puertoriko
Audzināt septiņus dēlus Es pateicos par 1999. gada 8. janvāra numurā ievietoto rakstu, kurā Berts un Mārgareta Dikmeni dalījās savā pieredzē. Tas mūs pamudināja audzināt mūsu trīs bērnus, dodot viņiem labu garīgo mantojumu. Arī bērniem patika šis raksts. Mēs dzirdam viņus atgādinām viens otram par to pamācību, ko saņēma Dags, kad nedabūja savu kūku. Paldies, ka jūs publicējāt šādu uzmundrinošu rakstu.
S. J., Indija
Svētais gars Es gribētu jums pateikties par jauko rakstu ”Kas ir Dieva svētais gars?” no rubrikas ”Bībeles viedoklis”. (1999. gada 8. janvāris.) Lai arī vairākus gadus esmu Jehovas liecinieks, es arvien vēlos uzzināt vairāk par Dievu Jehovu. Šis raksts ļoti labi sniedza atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu un bija viegli saprotams. Jo labāk es izprotu Jehovu un viņa darbus, jo lielāka kļūst mana mīlestība pret viņu.
J. B., Krievija
Zelts Es lasīju jūsu rakstu ”Zelta noslēpumainais spēks”. (1998. gada 22. septembris, angļu val.) Jūs rakstījāt, ka sabiedroto karaspēks 1945. gadā pēc Vācijas kapitulācijas atrada lielu daudzumu zelta Kaizerodas sāls raktuvēs (Vācija). Patiesībā sabiedrotie šīs raktuves ieņēma trīs nedēļas pirms kara beigām.
J. S., Vācija
Pateicamies par šo precizējumu. Patiešām Kaizerodas raktuves tika ieņemtas 1945. gada 4. aprīlī — vairāk nekā mēnesi pirms Vācijas kapitulācijas 1945. gada 8. maijā. (Red.)
Kā uzturēt draudzību, ja dzīvojam ļoti tālu viens no otra Šo rakstu no rubrikas ”Jauniešu jautājumi” (1999. gada 22. janvāris) es saņēmu pārāk vēlu. Es dzīvoju Amerikas Savienotajās Valstīs un pirms kāda laika sarakstījos ar jaunu vīrieti no Latīņamerikas. Nekad savā dzīvē nebiju pieredzējusi kaut ko tik grūtu. Patiešām nav iespējams otru cilvēku iepazīt ar vēstuļu palīdzību, pat ja abi cenšas būt godīgi. Tā kā šos divus cilvēkus šķir liels attālums, viņi viens par otru var domāt nereālistiski. Mūsu gadījumā kultūras bija pilnīgi atšķirīgas. Kad mēs galu galā pārtraucām draudzību, es jutos tā, it kā manai dzīvei vairs nebūtu nekādas jēgas. Pateicoties savai mīlošajai ģimenei, kas man sniedza atbalstu, es pārdzīvoju šo grūto periodu.
S. H., Amerikas Savienotās Valstis
Es sarakstos ar meiteni, ko sastapu Jehovas liecinieku starptautiskajā kopsanāksmē. Ir grūti paskaidrot savas domas kādam, kam ir atšķirīga kultūra un valoda. Tāpēc es esmu sācis mācīties viņas valodu. Ļoti labs bija ieteikums izmantot magnetofona ierakstus. Liels paldies.
A. S., Vācija
Starptautiskajā kopsanāksmē Amerikas Savienotajās Valstīs es sastapu kādu māsu no Austrumiem. Biju neziņā, kā lai veicu ar viņu saraksti. Es lūdzu par to Dievu, un tikai dažas dienas vēlāk saņēmu šo brīnišķīgo rakstu. Es to pārlasīju vairākas reizes. Šajā rakstā es atradu atbildes uz visiem saviem jautājumiem.
G. R., Itālija