Kas notiek pasaulē
Kāpēc ir ieviests celibāts?
”Nesaskaņas katoļu baznīcā noteiktā celibāta dēļ ir viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras priesteri,” sacīts žurnālā Veja. ”1970. gadā bija reģistrēti 10 000 priesteri, kas atstājuši savu amatu, lai stātos laulībā. Patlaban viņu skaits ir jau 120 000 — 12 reizes lielāks. Brazīlijā šajā laika posmā to priesteru skaits, kas pieņēmuši tādu lēmumu, ir pieaudzis 20 reizes.” Kaut gan Romas katoļu baznīcas vadītāju argumentiem nav pamatojuma Svētajos rakstos, viņi aizstāv celibāta ievērošanu, apgalvojot, ka celibāts dod priesterim iespēju ”vairāk pievērsties Dievam” un koncentrēt visu uzmanību uz savu darbu. ”Taču īstais iemesls, kas ir celibāta pamatā, ir gaužām pasaulīgs,” raksta Veja. ”Šī ideja parādījās viduslaikos, un tās mērķis bija saglabāt baznīcas īpašumus, nepieļaujot, ka zemi un citus īpašumus mantotu pēcnācēji.”
Traļi iznīcina jūras faunu
”Ik gadus pasaules jūrās un okeānos tralējot tiek skarti tik plaši grunts apgabali, ka to kopējā platība pārsniedz Kanādas teritoriju,” ziņots laikrakstā The Globe and Mail. ”Zvejojot ar traļiem un dragām, pa jūras dibenu tiek vilkti smagi tīkli, bez jebkādas izšķirības nogalinot zivis un grunts tuvumā mītošos jūras dzīvniekus, kas ir svarīgs posms okeāna barības ķēdē. Tīklos iekļūst un iet bojā arī visdažādākie jūras iemītnieki, kas zvejniekiem nemaz nav vajadzīgi.” Pēc zinātnieku aprēķiniem, ”uz katru garneli, kas izzvejota ar trali, iznāk vismaz 10 mazas akmeņplekstes vai jaunas mencas, kas iet bojā, ieķeroties tīklā”. Tur, kur tīkli ir vilkti pa grunti, sūkļi, gliemenes un vēžveidīgie ir gandrīz pilnībā izzuduši, bija teikts laikrakstā. Mēnas universitātes okeanogrāfijas pasniedzējs Less Vetlings saka: ”Nav jābūt jūras biologam, lai saprastu, ka šīs zvejas metodes nodara jūras faunai briesmīgu postu. Neviens cits cilvēka darbības veids nerada jūrā tik smagas sekas.” Pielīdzinot šos postījumus mežu kailcirtei, biologi aicina pasludināt noteiktus rajonus par jūras rezervātiem.
Ķimikālijas rotaļlietās
”Kādas grupas ķimikālijas, kas plaši tiek lietotas bērnu rotaļlietu mīkstināšanai, ir 20 reizes bīstamākas, nekā līdz šim uzskatīts,” rakstīts Londonas laikrakstā The Independent. Nīderlandē veiktos pētījumos tika konstatēts, ka riņķi, ko bērniem dod košļāt zobu nākšanas laikā, un citas rotaļlietas, ko mazi bērni mēdz bāzt mutē, satur ftalātus — plastifikatorus, ko pievieno tādām cietām plastmasām kā, piemēram, polivinilhlorīdam, — un ka šīs ķimikālijas brīvi nokļūst siekalās. Testos atklājās, ka divi izplatīti ftalāti lielās devās ”var izraisīt aknu un nieru vēzi un sēklinieku sarukšanu”. Mazi bērni ir sevišķi apdraudēti, jo ”mazais svars, augošais organisms un lielā varbūtība, ka viņi ilgstoši būs pakļauti kaitīgajai iedarbībai, padara viņus relatīvi jutīgākus pret ķimikālijām”, bija atzīmēts rakstā. Profesors Džeimss Bridžess, britu zinātnieks, kas Eiropas Komisijai sagatavoja pārskatu par šo problēmu, izteica īpašas bažas par tiem ”bērniem, kas ievietoti, piemēram, slikti vadītos bērnudārzos vai slimnīcās, jo viņi bieži košļā rotaļlietas, tāpēc ka nav nekā cita, ko darīt”. Sešas valstis jau ir aizliegušas pievienot šos ķīmiskos savienojumus rotaļlietu izejvielām, un vēl četras valstis patlaban gatavojas to darīt.
Draudzes bez mācītāja
Itālijā daudzām katoļu draudzēm (precīzāk — 3800) nav priestera, kas dzīvotu draudzes teritorijā, liecina baznīcas Pastorālās orientācijas centra aptaujas rezultāti. Turklāt tāda situācija ir izveidojusies ne tikai lauku apvidos un nomaļās vietās. Kā stāstīts laikrakstā La Repubblica, ””vietējā draudzes mācītāja” bieži vien trūkst pat vidēji lielās apdzīvotās vietās (kur iedzīvotāju skaits ir no viena līdz trim tūkstošiem)”. Lai šis trūkums nebūtu manāms, nereti vairākas draudzes tiek uzticētas vienam priesterim vai priesteru grupai. ”Taču tādā veidā zūd draudzes mācītāja tiešā, pastāvīgā saskare ar saviem draudzes locekļiem,” teikts laikrakstā, ”un.. priesteri ir spiesti pa galvu pa kaklu traukties no vienas vietas uz otru.” Tiek meklēti dažādi ceļi, kā risināt šo problēmu. Tādās lielās pilsētās kā Roma tiek uzaicināti priesteri no ārzemēm. Vismaz divas Itālijas draudzes ir uzticētas lajiem, kam nav tiesību noturēt misi un kas var vienīgi pasniegt komūniju vai nokristīt bērnu ārkārtējos gadījumos.
Bankrotu vilnis
”Ameriku ir piemeklējusi bankrotu sērga,” saka ASV senators Čārlzs Greslijs. Kopš gadsimtu tālā pagātnē ASV stājās spēkā likumi par bankrota izsludināšanas kārtību, ap 20 miljoni amerikāņu ir paziņojuši par savu maksātnespēju, un vairāk nekā puse ir iesnieguši šos paziņojumus pēc 1985. gada. 1998. gada vidū tika sasniegts rekords — iepriekšējo 12 mēnešu laikā bija saņemti 1,42 miljoni pieteikumu par maksātnespēju. Kāpēc šie skaitļi ir tā pieauguši? Saskaņā ar ASV Federālo rezervju fonda priekšsēdētāja Alana Grīnspena vārdiem, daļēji to var izskaidrot ar pārmaiņām attieksmē pret ”kauna traipu, ko atstāj bankrots”. Vēl viens iemesls, uz ko daudzi norāda, ir tas, ka ir izveidojusies ”tāda sabiedrība, kurā plaši tiek izmantots kredīts un kurā patērētāji ir pieraduši pie aizvien pieaugošas personisko parādu nastas”, rakstīts The Wall Street Journal.
Drēbes, kas nekad neož?
”Nu jau pagājuši divi gadi, kopš tekstilrūpnieki ir sākuši apzināties, cik svarīgs ir bioloģiski aktīvs audums, ko mēdz saukt gan par antibakteriālu, ..gan par neuzņēmīgu pret smakām,” sacīts Francijas laikrakstā Le Monde. Pieprasījums pēc antibakteriālā auduma aug. Galvenokārt šis audums tiek lietots gultas veļai, bet pēdējā laikā no tā izgatavo arī īsās zeķes un apakšveļu. Tomēr ne visi ir sajūsmā par audumu, kas satur fenolus un smagos metālus, kuri maina baktērijās notiekošos procesus, jo liela daļa baktēriju cilvēkiem ir vajadzīgas. ”Lai mūsu āda pareizi pildītu savas funkcijas, tai ir nepieciešami visi tās dabiskie ”viesi”,” atzīmēts Le Monde. ”Antibakteriālo tekstiliju ražotājiem ir jārisina patiesi sarežģīts uzdevums” — kā ierobežot kaitīgo baktēriju vairošanos, neiznīcinot baktērijas, kas nepieciešamas cīņai ar infekcijām.
Vēl viens ūdens piesārņojuma veids
”Mūsu dzeramais ūdens ir pilns ne tikai ar pesticīdiem, bet, šķiet, arī ar medicīniskiem preparātiem,” raksta New Scientist. Šie medikamenti nāk no dažādiem avotiem. Piemēram, lai atbrīvotos no nevajadzīgām zālēm, cilvēki mēdz tās aizskalot klozetā. Turklāt zāles izdalās no organisma ar urīnu. ”Vairākumā gadījumu 30 līdz 90 procenti antibiotiku devas, ko saņem cilvēks vai dzīvnieks, izdalās ar urīnu,” saka Bents Helings-Sērensens no Dānijas Karaliskās farmācijas fakultātes. Zemnieki jau izsenis mēslo savus laukus ar vircu. Medicīniskie preparāti nonāk vidē vai nu savā sākotnējā formā, vai arī organisma pārveidoti, un šajos pārveidojumos no tiem var rasties savienojumi, kas ir aktīvāki un toksiskāki par sākotnējiem un labāk šķīst ūdenī. ”Zāles ir viena no tām nedaudzajām ūdenī sastopamo ķīmisko vielu grupām, kuras mēs nekontrolējam,” saka Stīvs Kilīns no Lielbritānijas Vides pārvaldes.
Aug ieslodzīto skaits ASV cietumos
”Ieslodzīto proporcionālā skaita ziņā Amerika šobrīd ir apsteigusi visas citas demokrātiskās valstis, un pat daudziem totalitāriem režīmiem nekad nav izdevies sasniegt tādus mērogus,” atzīmēts žurnālā The Economist. ”Pagājušajā gadā simtpiecdesmitā daļa no visiem [ASV] iedzīvotājiem (ieskaitot bērnus) sēdēja cietumā.” Ieslodzīto proporcija ASV ir 20 reizes lielāka nekā Japānā, 6 reizes lielāka nekā Kanādā un 5 līdz 10 reizes lielāka nekā Rietumeiropas zemēs. Kopš 1980. gada cietumnieku skaits ASV ir četrkāršojies. Vairāk nekā 400 000 no tiem, kas patlaban atrodas ieslodzījumā, izcieš sodu ar narkotikām saistītu nodarījumu dēļ, tomēr narkotiku lietotāju skaits kopš 1988. gada ir palicis nemainīgs. Žurnālā uzdots jautājums: ”Neatkarīgi no tā, vai cietumi palīdz vai nepalīdz apkarot noziedzību, cik ilgi Amerika vēl varēs atļauties arvien biežāk un biežāk piemērot cietumsodu?”
Derības par Harmagedonu
Ik nedēļas Lielbritānijā daudzi ”slēdz derības par Harmagedonu”, teikts laikrakstā The Guardian. Tika aptaujāts 1001 pieaugušais, un, kā liecina šīs aptaujas rezultāti, 33 procenti no viņiem domā, ka pasaules gals pienāks pasaules kara dēļ, savukārt 26 procenti uzskata, ka pasaules galu izraisīs globāla sasilšana. Citi spriež, ka bojāejas iemesls varētu būt sadursme ar kādu asteroīdu. Veseli 59 procenti aptaujāto ”domā, ka viņiem ir lielākas izredzes piedzīvot pasaules galu nekā uzvarēt nacionālajā loterijā”, rakstīts The Guardian. Kas mudina cilvēkus prātot par Harmagedonu? ”Iespējams, viņus ir ietekmējis gadu tūkstošu mijas tuvums un nolemtības gaisotne, kas to apvij,” sacīts laikrakstā.