”Šie raksti žurnālā Atmostieties! bija domāti tieši mums!”
ŽURNĀLA Atmostieties! 1998. gada 22. septembra numurā bija ievietota rakstu sērija ”Alcheimera slimība. Kā atvieglot sāpes”. Daudzi lasītāji izteica pateicību par noderīgajiem padomiem, kas bija lasāmi rakstos. Tālāk ir publicēti dažu lasītāju vēstuļu fragmenti.
”Manam vīram pirms diviem gadiem diagnosticēja Alcheimera slimību, un no tā laika es esmu ļoti daudz par to lasījusi. Bet vislabāko materiālu es atradu Atmostieties!. Tur īsi bija apkopots viss, ko biju lasījusi agrāk. Mēs iedevām žurnāla eksemplārus ārstiem un citiem darbiniekiem tajā slimnīcā, kur ārstējas mans vīrs.” (M. L., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Pirms diviem gadiem 83 gadu vecumā nomira mana māte. Viņa bija uzticīgi kalpojusi Jehovam no 1937. gada. Man bija ļoti sāpīgi redzēt, kā pavājinās viņas atmiņa un ķermeni sagrauž slimība. Paldies par tik noderīgu un mierinošu informāciju. Šie raksti būs nenovērtējami, palīdzot slimniekiem un to kopējiem tikt galā ar traģisko un biedējošo situāciju.” (D. K., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Pēc ārstu un citu speciālistu domām, manai mātei un viņas māsai ir Alcheimera slimība, tāpēc es aizsūtīju šo žurnālu savam tēvocim. Viņš atbildēja: ”Ar datora palīdzību es esmu atradis milzīgi daudz informācijas par Alcheimera slimību — tik daudz, ka man pietrūkst laika to visu izpētīt. Es izlasīju rakstus atsūtītajā žurnālā un varu godīgi sacīt, ka tur bija visa nepieciešamā informācija, turklāt uzrakstīta saprotamā valodā. Vai Tu neiebilstu, ja tad, kad no jauna būšu pārlasījis žurnālu, es to iedotu pārējiem ģimenes locekļiem?”” (B. Ī., Kanāda.)
”Es mācos par medicīnas māsu, pašlaik esmu ceturtajā kursā, un es vēlētos jūs uzslavēt par rakstu sēriju, kas bija veltīta Alcheimera slimībai. Tur bija lasāmi daudzi jaunākie speciālistu ieteikumi, par kuriem mums stāstīja arī gerontoloģijas un Alcheimera slimības kursa lekcijās. Es domāju izmantot informāciju no šiem rakstiem, kad rūpēšos par saviem pacientiem un palīdzēšu to tuviniekiem.” (Dž. L., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Mana māte nomira 1998. gada 18. augustā. Tajā pašā nedēļā es saņēmu šo žurnālu. Alcheimera slimība ir ļoti grūta un smaga, īpaši beidzamajā stadijā, un tā sagādā ciešanas ne tikai slimniekiem, bet arī viņu tuviniekiem. Šie raksti neapšaubāmi pierāda, ka Jehova saprot, kas mums jāiztur. Mēs ļoti augstu vērtējam viņa mīlestības pilnās rūpes!” (M. S., Amerikas Savienotās Valstis.)
”No visas sirds vēlos jums pateikties par rakstiem. Esmu studente, un es vēlos specializēties to slimnieku kopšanā, kuriem ir Alcheimera slimība. Šī informācija man patiešām ir noderīga.” (T. N., Itālija.)
”Nu jau gadu pie manis dzīvo vecmāmiņa, kas cieš no vecuma plānprātības. Vecmāmiņas stāvoklis ir pasliktinājies, un viņa ir kļuvusi ļoti naidīga pret mani. Es jutos tā, it kā nebūtu attaisnojusi ne ģimenes locekļu, ne Jehovas cerības. Lasot jūsu rakstus, es varēju skaidri saskatīt savas kļūdas un saprast, kas man jādara citādi. Tagad es zinu, cik svarīgi ir visu laiku ņemt vērā viņas nespēju.” (S. S., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Mēs ar vīru daudzus gadus kalpojām par pionieriem — pilnas slodzes labās vēsts sludinātājiem. Mēs pārdzīvojām, ka mums bija jāpārtrauc šī kalpošana, taču bija jāsāk vairāk rūpēties par manu māti. Es esmu lasījusi daudz grāmatu un žurnālu rakstu par Alcheimera slimību, bet es jutos dziļi aizkustināta, kad no Jehovas organizācijas saņēmu tik noderīgu informāciju. Es turēšu šo žurnālu vienmēr pa rokai, lai to varētu bieži pārlasīt.” (P. M., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Man ir 12 gadu. Mani interesē raksti par Alcheimera slimību, jo ar to slimoja mans vecvectēvs un Alcheimera slimība ir arī kādai pavecai kristīgai māsai, kura man ir ļoti mīļa. Raksti man palīdzēja saprast, ko es varu darīt, un es varēju labāk izprast šo slimību. Es neizsakāmi priecājos, ka reiz pienāks tā diena, kad ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu.”” (Jesajas 33:24.) (P. V., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Mēs ar piecpadsmitgadīgo meitu tūlīt pārrunājām galvenās šī žurnāla domas. Īpaši vērtīgi ir ieteikumi sekot, lai, runājot ar slimnieku, būtu labvēlīga sejas izteiksme un maigs balss tonis, kā arī nenorādīt uz slimnieka kļūdām, lai viņš saglabātu savu pašcieņu, un vēl citi padomi. Es ceru izplatīt šo žurnālu slimnieku kopēju vidū.” (J. K., Japāna.)
”Nav iespējams vārdos izteikt, cik pateicīga par brīnišķīgajiem rakstiem ir mūsu ģimene. Kad mana vīramāte vairs nespēja sevi apkopt, mēs viņu atvedām uz Amerikas Savienotajām Valstīm, lai viņa dzīvotu pie mums. Vīramātei tad bija 80 gadu, un pārcelšanās viņai ļoti kaitēja. Kad vēl nebijām lasījuši rakstus Atmostieties!, mēs nevarējām saprast, kāpēc viņas stāvoklis tik krasi pasliktinājās. Sīkie paskaidrojumi par slimību un par izturēšanos pret slimnieku deva atbildes uz daudziem mūsu jautājumiem, uz kuriem nespēja atbildēt pat vīramātes ārsti. Pieņemiet mūsu pateicību, un lai Jehova svētī jūsu centienus palīdzēt mums visiem.” (O. S., Amerikas Savienotās Valstis.)
”Esmu ārkārtīgi priecīga par šiem pamatīgajiem rakstiem. Mēs tos saņēmām tad, kad mums bija jāsāk kopt vecmāmiņu. Mūsu ģimenei likās, ka šie raksti žurnālā Atmostieties! bija domāti tieši mums, jo vajadzīgajā brīdī tie mūs mierināja un mums palīdzēja. Paldies par šādiem rakstiem. Tie vienmēr ir īstajā laikā.” (R. N., Zambija.)