Kara posts

ANGLIJĀ, Imperiālajā Kara muzejā Londonā, apmeklētāji ar interesi aplūko kādu unikālu pulksteni un elektronisko skaitītāju. Šis pulkstenis nerāda laiku. Tas ir izveidots tādēļ, lai palīdzētu cilvēkiem aptvert, kādus apmērus ir sasniegusi viena no mūsu gadsimta centrālajām parādībām — karš. Pulksteņa rādītājs virzās uz priekšu, un ik pēc 3,31 sekundes pie skaitļa, kas redzams tablo, tiek pieskaitīts vēl viens vieninieks. Katrs vieninieks nozīmē kādu vīrieti, sievieti vai bērnu, kas ir miris 20. gadsimtā notiekošo karu dēļ.

Skaitītājs savu uzskaitījumu sāka 1989. gada jūnijā. 1999. gada 31. decembrī, tieši pusnaktī, tas tiks pabeigts. Tajā brīdī skaitītāja reģistrētā summa būs sasniegusi simt miljonus — aptuveni aprēķināto kara upuru skaitu pēdējos 100 gados.

Iedomājieties — simt miljoni cilvēku! Šis skaitlis ir vairāk nekā divas reizes lielāks par Anglijas iedzīvotāju skaitu. Taču tas mums neko neatklāj par kara upuru pārdzīvotajām šausmām un sāpēm. Tas nestāsta arī par ciešanām, kādas ir izjutuši nogalināto tuvinieki — neskaitāmi miljoni māšu un tēvu, brāļu un māsu, atraitņu un bāreņu. Taču šī statistika nepārprotami liecina, ka visā cilvēces vēsturē postījumu un nežēlības ziņā mūsu gadsimtam nav līdzīga.

Tāpat 20. gadsimta vēsture parāda, cik prasmīgi cilvēki ir iemācījušies nogalināt. Iepriekšējos gadsimtos jaunu ieroču ieviešana notika lēni, turpretī 20. gadsimtā tie ir radīti veseliem kalniem. Kad 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, Eiropas armijās ietilpa ar šķēpiem bruņojušies jātnieki. Mūsdienās ir pieejamas raķetes, ko ar satelītsistēmu un datorizētu vadības sistēmu palīdzību ir iespējams precīzi nomērķēt uz jebkuru punktu visā pasaulē. Pēdējās desmitgadēs ir izgudroti un pilnveidoti šaujamieroči, tanki, zemūdenes, kaujas lidmašīnas, bioloģiskie un ķīmiskie ieroči un, protams, kodolieroči.

Lai cik tas būtu paradoksāli, cilvēki ar savu prasmi karu ir izveidojuši par tādu spēli, ko paši vairs nevar atļauties turpināt. Tāpat kā stāstā par Frankenšteinu, kurā briesmonis iznīcina pats savu veidotāju, karš draud iznīcināt cilvēkus, kas tam ir piešķīruši tik lielu spēku. Vai šo briesmoni ir iespējams kontrolēt vai likvidēt? Noskaidrosim to nākamajos rakstos.

[Norādes par attēlu autortiesībām 3. lpp.]

U.S. National Archives fotoattēli

U.S. Coast Guard fotoattēls

Ar Imperial War Museum laipnu atļauju