Kodolkara draudiem pienācis gals?
VAIRĀK nekā 40 gadus pasaule dzīvoja globālas kodolkatastrofas draudu ēnā. Bet tad, 1989. gadā, krita Berlīnes mūris, ievadot komunistiskās sistēmas sabrukumu. Jau pēc neilga laika lielvalstis bija vienojušās vairs netēmēt savas raķetes viena uz otru. Vispārēja iznīcība kodolkarā, šķiet, bija atcelta vai vismaz atlikta uz vēlāku laiku, un pasaule beidzot atviegloti uzelpoja.
Tomēr daudzi speciālisti uzskata, ka priecāties vēl ir par agru. 1998. gadā slavenais žurnāla The Bulletin of the Atomic Scientists ”pastardienas pulkstenis” tika pavirzīts par piecām minūtēm uz priekšu, lai tas rādītu bez deviņām minūtēm pusnakti, — tas nepārprotami liek saprast, ka kodolkara draudi vēl nepavisam nav izgaisuši.a Tiesa, situācija pasaulē ir mainījusies. Divas varenākās kodollielvalstis ir izkļuvušas no strupceļa, kur tās bija novedusi kodolbruņošanās sacensība. Taču tagad vairākām valstīm piemīt kodolpotenciāls. Turklāt eksperti ir noraizējušies, ka agrāk vai vēlāk radioaktīvas izejvielas nonāks teroristu grupējumu rokās un tiem izdosies uzbūvēt primitīvu atombumbu.
Lai gan kodolieroču arsenāls ir krasi samazināts, gan Amerikas Savienotajām Valstīm, gan Krievijai joprojām ir iespaidīgs daudzums kodolieroču kaujas galviņu. Kā atzīmē kāda zinātnieku grupa, kas pētī situāciju kodolpolitikas jomā, šobrīd apmēram 5000 kodolieroču atrodas paaugstinātā kaujas gatavībā. ”Tāpēc,” teikts šīs grupas sastādītā ziņojumā, ”ja pašreizējos apstākļos tiktu dota pavēle sākt raķešu uzbrukumu, dažu minūšu laikā 4000 [starpkontinentālo ballistisko raķešu] kaujas galviņu (2000 no katras puses) jau varētu lidot uz savu mērķi un mazliet vēlāk ceļā uz mērķi varētu būt vēl 1000 [atomzemūdeņu ballistisko raķešu] kaujas galviņu.”
Šāda arsenāla pastāvēšana rada iespēju, ka nejauši vai tīšuprāt var tikt izraisīts karš. ”Liktenīga nejaušība var iegrūst pasauli kodoltermiskās katastrofas bezdibenī pretēji politisko līderu gribai,” brīdināja pazīstams krievu militārais darbinieks Vladimirs Belouss. Kaut gan aukstais karš ir beidzies, kodolbriesmas joprojām pastāv. Bet cik nopietni ir šie draudi? Vai kādreiz pienāks laiks, kad zemeslode būs pilnībā atbrīvota no kodolieročiem? Šiem jautājumiem būs pievērsta uzmanība nākamajos rakstos.
[Zemsvītras piezīme]
a ”Pastardienas pulkstenis” uz The Bulletin of the Atomic Scientists vāka simboliski attēlo, cik tuvu, pēc zinātnieku vērtējuma, pasaule ir atomkara ”pusnaktij”. Vairākus gadu desmitus tā minūšu rādītājs ik pa laikam tiek pārbīdīts, atspoguļojot izmaiņas pasaules politiskajā klimatā.
[Norāde par attēlu autortiesībām 3. lpp.]
Sprādzieni 2. un 3. lappusē: U.S. National Archives photo