Jauniešu jautājumi

Kāpēc mana mamma ir smagi slima?

Elaa tēvs nomira ar vēzi. Tā kā Els zināja Bībeles solījumu par augšāmcelšanu, viņš pamazām samierinājās ar tēva zaudējumu. Bet tad vēzis tika diagnosticēts viņa mātei, un Ela dzīve atkal pārvērtās murgā. Doma par to, ka jāzaudē arī otrs no vecākiem, Elu dzina izmisumā. ”Kāpēc bija jāsaslimst tieši manai mātei?” viņš sev vaicāja.

KĀ RAKSTA Dr. Leonards Felders, ”vairāk nekā sešdesmit miljoniem amerikāņu.. kāds no tuviniekiem ir vai nu slims, vai invalīds”. Turpinājumā teikts, ka ”aptuveni ceturtajai daļai strādājošo amerikāņu ik dienas jāveic papildu pienākumi, rūpējoties par saviem slimajiem vecākiem” vai citiem radiniekiem. Ja arī tu esi šādā situācijā, tu neesi viens. Protams, redzēt, ka saslimst cilvēks, ko tu mīli, ir biedējoši un sāpīgi. Kā ar šo grūto situāciju pēc iespējas labāk tikt galā?

Kāpēc mamma vai tētis ir slims?

Salamana Pamācībās 15:13 ir sacīts: ”Ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.” Ir gluži dabiski, ka vecāku slimība tevī izraisa spēcīgas emocijas. Iespējams, tu domā, ka mamma vai tētis ir saslimis tavas vainas dēļ. Varbūt jūsu starpā ir bijušas kaut kādas domstarpības, varbūt pat pāris nopietnu strīdu. Tagad mamma vai tētis ir slims, un tev, iespējams, sāk likties, ka pie tā varētu būt vainojams tu. Ģimenes nesaskaņas gan var radīt stresu, bet nopietnas slimības tās parasti neizraisa. Saspīlējumi un sīkas domstarpības var gadīties pat kristiešu ģimenēs, kur ģimenes locekļi sirsnīgi mīl cits citu. Tāpēc tev nav jāuzņemas atbildība par vecāku veselības problēmām un nav jānes vainas apziņas nasta.

Tavas mammas vai tēta slimības pirmcēlonis ir mūsu pirmo vecāku, Ādama un Ievas, grēks. (Romiešiem 5:12.) Šī sākotnējā grēka dēļ ”visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes”. (Romiešiem 8:22.)

Sāpīgas emocijas

Iespējams, tevi nomāc arī nemiers un raizes. Terijas māte ir slima ar vilkēdi — slimību, kas atstāj smagas sekas. Terija stāsta: ”Ikreiz, kad atrodos ārpus mājām, es raizējos, kā mamma jūtas. Man ir grūti koncentrēties. Bet, tā kā es negribu viņu uztraukt, es viņai nestāstu par savām izjūtām.”

Salamana Pamācībās 12:25 ir teikts: ”Raizes sirdī nospiež cilvēku.” (LB-26.) Daudzi jaunieši šādā situācijā ieslīgst depresijā. Kā stāsta Terija, viņai sirds vai lūza, redzot, ka mamma nespēj paveikt pavisam vienkāršus darbus. Spriedzi vēl lielāku padara tas, ka jaunieši — lielākoties meitenes — bieži ir spiesti uzņemties papildu pienākumus. Kā norāda profesors Brūss Kompass, ”meiteņu ziņā paliek tādi ģimenes pienākumi kā, piemēram, saimniecības vadīšana un jaunāko brāļu un māsu audzināšana, kas viņām ir par smagu un traucē viņu sociālo attīstību”. Daži pusaudži šī iemesla dēļ norobežojas no apkārtējās pasaules, klausīdamies drūmu un depresīvu mūziku. (Salamana Pamācības 18:1.)

Tāpat daudziem ir bail, ka mamma vai tētis varētu nomirt. Terija ir vienīgais bērns ģimenē, un tēva ģimenē nav. Ikreiz, kad māti ievietoja slimnīcā, Terija baidījās, ka viņa nekad vairs neatgriezīsies. ”Mēs bijām divas vien. Es negribēju zaudēt savu labāko draugu,” saka Terija. Kāda jauniete, vārdā Marta, izteicās līdzīgi: ”Man ir astoņpadsmit gadu, bet es joprojām baidos zaudēt savus vecākus. Bez viņiem es justos neizturami vientuļa.” Vēl bieži novērota reakcija uz vecāku saslimšanu ir problēmas ar miegu, murgi un ar ēšanu saistīti veselības traucējumi.

Ko tu vari darīt

Lai cik smaga tev šobrīd šķistu tava situācija, tu vari tikt ar to galā! Iesākumā pastāsti par savām bailēm un raizēm saviem vecākiem. Cik nopietns ir mammas vai tēta stāvoklis? Kādas ir izredzes uz atlabšanu? Kas ir darīts, lai parūpētos par tevi gadījumā, ja mamma vai tētis neizveseļosies? Vai pastāv iespēja, ka vēlāk arī tu saslimsi ar šo slimību? Kaut arī vecākiem varētu būt grūti par to runāt, ja tu mierīgi un ar cieņu lūgsi palīdzību, viņi, visticamāk, darīs visu iespējamo, lai tev to sniegtu.

Apliecini slimajai mammai vai tētim savas sirsnīgās jūtas. Els atceras, ka laikā, kad viņš jau zināja, ka māte ir slima ar vēzi un mirs, viņš to nedarīja. Els saka: ”Es viņai nepateicu, cik ļoti viņu mīlu. Es zināju, ka viņa grib to dzirdēt, bet man, tāpat kā vairumam pusaudžu, bija neērti runāt par savām jūtām. Kad pēc neilga laika māte nomira, mani mocīja vainas apziņa, jo nebiju izmantojis man doto iespēju. Es nožēloju savu klusēšanu, jo viņa man bija bijusi pats tuvākais cilvēks.” Tāpēc neturi savas labās domas pie sevis — pasaki vecākiem, cik ļoti tu viņus mīli.

Ja iespējams, uzzini kaut ko vairāk par mammas vai tēta slimību. (Salamana Pamācības 18:15.) Varbūt tu šajā jautājumā varētu griezties pie sava ģimenes ārsta. Plašāka informācija par konkrēto slimību tev palīdzēs būt iejūtīgākam, pacietīgākam un saprotošākam. Un tu būsi gatavs pārmaiņām (rētām, matu izkrišanai, spēku izsīkumam u.tml.), kādas tavos vecākos varētu radīt slimība.

Vai tavs tētis vai mamma ir ievietots slimnīcā? Tad centies, lai tavi apciemojumi viņu iepriecinātu un uzmundrinātu. Runā pēc iespējas par pozitīvo. Pastāsti par jaunumiem mācībās un kristīgajā kalpošanā. (Salīdzināt Salamana Pamācības 25:25.) Ja valstī, kur jūs dzīvojat, ir pieņemts, ka radinieki pacientam uz slimnīcu atnes kaut ko no pārtikas vai kaut kā citādi pakalpo, dari to bez žēlošanās. Tavs tīrais un kārtīgais apģērbs ne tikai iepriecinās mammu vai tēti, bet arī atstās labu iespaidu uz slimnīcas apkalpojošo personālu un ārstiem. Varbūt tavas labās izturēšanās un sakoptās ārienes dēļ mamma vai tētis pat saņems labāku ārstēšanu.b

Varbūt tava mamma vai tētis ārstējas mājās? Tādā gadījumā centies pēc iespējas labi viņu aprūpēt. Uzņemies veikt saprātīgu daudzumu mājas darbu. Ņem priekšzīmi no Jehovas, kurš visiem dod ”devīgi un nepārmezdams”. (Jēkaba 1:5.) Visiem spēkiem centies būt atsaucīgs, optimistisks un pozitīvi noskaņots.

Protams, tu nedrīksti pamest novārtā arī mācības. Iegūt izglītību ir svarīgi, tāpēc iedali laiku skolas uzdevumu veikšanai. Ja iespējams, atstāj laiku arī atpūtai un kādam izklaides pasākumam. (Salamans Mācītājs 4:6.) Atpūta atjaunos tavus spēkus, un tu būsi labāks palīgs slimajam tētim vai mammai. Un vēl — nenorobežojies no apkārtējiem. Ļauj citiem kristiešiem tevi atbalstīt. (Galatiešiem 6:2.) Terija saka: ”Draudze kļuva par manu ģimeni. Draudzes vecākie vienmēr bija gatavi ar mani aprunāties un mani uzmundrināt. Es nekad to neaizmirsīšu.”

Saglabā garīgumu

Vissvarīgākais ir saglabāt savu garīgumu, tāpēc studē Bībeli, apmeklē sapulces un sludini. (1. Korintiešiem 15:58.) Vasaras mēnešos Terija mēdza vairāk piedalīties sludināšanā, kalpojot par palīgpionieri. ”Mamma mani vienmēr mudināja gatavoties kristiešu sapulcēm un apmeklēt tās,” Terija stāsta. ”Tas nāca par labu mums abām. Tā kā mamma nevarēja būt klāt visās sapulcēs, kaut gan to gribēja, es programmu klausījos īpaši uzmanīgi, lai vēlāk varētu to viņai atstāstīt. Mamma varēja paļauties, ka es parūpēšos, lai viņa nepaliktu bez garīgās barības.”

Laikrakstā The New York Times bija citēti kādas sociālās darbinieces vārdi. Šī sieviete bija ”pārsteigta, cik daudz bērnu par spīti vecāku slimības atstātajai traumai sekmīgi aug un vispusīgi attīstās”. Viņa saka: ”Šie bērni izkopj tādas spējas, par kādām iepriekš nebija pat nojautuši. [..] Ja viņi spēj tikt galā ar vecāku slimības radītajām grūtībām, viņi spēj tikt galā ar daudz ko.”

Arī tu vari sekmīgi pārdzīvot šo smago periodu. Terijas māte, piemēram, ir jau tiktāl atlabusi, ka spēj parūpēties par sevi pati. Iespējams, ar laiku arī tava mamma vai tētis atveseļosies. Un nekad neaizmirsti par atbalstu, ko tu vari saņemt no Drauga, kas tev ir debesīs, — Jehovas. Viņš ir ’tas, kurš uzklausa lūgšanas’, un viņš uzklausīs arī tavus saucienus pēc palīdzības. (Psalms 65:3.) Viņš dos tev — un arī taviem dievbijīgajiem vecākiem — ’spēka pārpilnību’, tā ka tu varēsi izturēt. (2. Korintiešiem 4:7; Psalms 41:4.)

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 22. lpp.]

”Ikreiz, kad atrodos ārpus mājām, es raizējos, kā mamma jūtas”

[Attēli 23. lpp.]

Ieguvis precīzu informāciju par mammas vai tēta slimību, tu varēsi sniegt labāku palīdzību