Kā saglabāt veselīgu domāšanas veidu

MŪSU fiziskā veselība lielā mērā ir atkarīga no tā, ko mēs uzņemam savā organismā. Ja cilvēks pastāvīgi ēd neveselīgu pārtiku, viņa veselība agrāk vai vēlāk cietīs. Tas pats princips attiecas arī uz mūsu garīgo veselību.

Visu to, ar ko mēs piepildām savu prātu, var nosaukt par prāta barību. Tieši tāpat kā fizisks uzturs ietekmē mūsu organismu, informācija, ko mēs uzņemam no grāmatām, žurnāliem, televīzijas pārraidēm, videofilmām, videospēlēm, Interneta un dziesmu tekstiem, var ietekmēt mūsu domāšanu un personību. Kā tas notiek?

Kādreizējais reklāmas darbinieks Džerijs Menders par televīzijas ietekmi uz mūsu dzīvi rakstīja: ”Iedarbīgāk nekā jebkurš cits spēks televīzija liek mūsu smadzenēs veidoties tēliem.” Taču šie tēli mūs ne tikai izklaidē — to ietekme ir daudz dziļāka. Žurnālā The Family Therapy Networker teikts: ”Valoda, tēli, skaņas, idejas, varoņi, situācijas, vērtības, estētiskie priekšstati, ko piedāvā masu saziņas līdzekļi, kļūst par izejmateriālu mūsu domām, jūtām un iztēlei.”

Vienalga, vai mēs to apzināmies vai ne, mūsu domas un jūtas var nemanāmi iespaidot tas, ko mēs skatāmies televīzijā, kā arī citi izklaides veidi, un šajā apstāklī slēpjas zināmas briesmas. Kā izsakās Dž. Menders, ”mēs, cilvēki, lēnītēm kļūstam līdzīgi tiem tēliem, ko glabājam savā apziņā”.

Inde smadzenēm

Daudzi cilvēki, kas fiziskā ziņā ļoti rūpējas par to, lai viņu uzturs būtu veselīgs, ir gatavi bez īpašas izšķirības uzņemt jebkādu ”prāta barību”, ko viņiem piedāvā masu saziņas līdzekļi. Piemēram, vai jums nav gadījies dzirdēt kādu sakām: ”Šovakar televīzijā patiešām nav nekā, ko skatīties!” Daži gluži kā apmāti nepārtraukti slēdz no viena kanāla uz otru cerībā, ka galu galā tomēr izdosies atrast kādu interesantu raidījumu. Doma, ka varētu izslēgt televizoru, viņiem pat neiešaujas prātā!

Televīzija var atņemt ļoti daudz laika, turklāt tajā bieži vien tiek demonstrēts kaut kas tāds, no kā kristieši cenšas izvairīties. Garijs Koltūkjans, kas raksta par mākslas jautājumiem, atzīmē: ”Mūsdienās uz ekrāna ne tikai biežāk tiek lietoti rupji vārdi un izteicieni, bet arī vairāk nekā jebkad agrāk tiek cilātas strīdīgas un seksuālas tēmas.” Amerikas Savienotajās Valstīs kādā nesen veiktā pētījumā tika konstatēts, ka laikā, kad televīziju skatās vislielākais skaits cilvēku, ainas ar seksuālu saturu parādās vidēji 27 reizes stundā.

Rodas jautājums: kā tas viss ietekmē cilvēku domāšanu? Japānā kāds populārs televīzijas seriāls aizrāva tik daudz skatītāju, ka, pēc šīs valsts masu saziņas līdzekļu ziņām, tas ierosināja ”laulības pārkāpšanas vilni”. Savukārt grāmatas Watching America (Amerika skatās) autori raksta: ”Mūsdienās vairākums seksuālās uzvedības veidu tiek.. uzskatīti par likumīgām personiskā dzīvesveida izvēles iespējām.”

Tomēr TV pārraides, kas uzstājīgi piedāvā seksuālas tēmas, ir tikai daļa no problēmas. Bieži vien televīzijā detalizēti tiek attēlotas arī vardarbības ainas. Sevišķi lielas bažas izraisa varmācīgo TV raidījumu un filmu postošā ietekme uz bērniem, kas ir ļoti viegli iespaidojami. ”Kad bērni televīzijā redz, kā cilvēks tiek sašauts, sadurts, izvarots, piekauts, pazemots vai noslepkavots,” saka Deivids Grosmens, atvaļināts armijas virsnieks un nogalināšanas psiholoģijas speciālists, ”viņu uztverē tas ir tāpat kā tad, ja tas notiktu pa īstam.” Aplūkojot šo pašu problēmu, žurnālā The Journal of the American Medical Association bija rakstīts: ”Līdz pat trīs četru gadu vecumam daudzi bērni nav spējīgi atšķirt televīzijas pārraidēs īstenību no izdomas, un viņi nevar to izdarīt arī tad, ja pieaugušie viņus pamāca.” Citiem vārdiem, pat ja māte vai tēvs bērnam saka: ”Tie cilvēki nenomira pa īstam, viņi tikai izlikās,” — bērna prāts tik un tā nespēj uztvert starpību. Maziem bērniem vardarbība TV ekrānā ir kaut kas ārkārtīgi reāls.

Žurnālā Time par ”masu mediju vardarbības” ietekmi bija izteikts rezumējums: ”Neatradīsies daudz zinātnieku, kas vēl censtos apstrīdēt televīzijā un kinofilmās redzamo asiņaino skatu ietekmi uz bērniem, kuri tos vēro.” Kāda ir šī ietekme? ”Desmitiem gadu ar vardarbību piesātinātas izklaides ir mainījuši publikas uztveri un vērtību skalu,” saka kinokritiķis Maikls Medveds. ”Nez vai to var nosaukt par progresīvu sasniegumu, ja sabiedrība zaudē spēju justies šokēta.” Nav grūti saprast, kāpēc kāds autors sacīja, ka vest četrgadīgu bērnu uz filmām, kurās tiek rādīta vardarbība, nozīmē ”indēt [viņa] smadzenes”.

Protams, ne jau visas televīzijas pārraides ir sliktas, un to pašu var teikt arī par grāmatām, žurnāliem, videofilmām, datorspēlēm un citiem izklaides veidiem. Tomēr nav šaubu, ka liela daļa no visa tā, ko dēvē par izklaidi, ir nepiemērota tiem, kas vēlas saglabāt veselīgu domāšanas veidu.

Rīkojieties gudri, izraugoties izklaidi

Tas, ko mēs uztveram ar acīm, spēcīgi ietekmē mūsu domas un rīcību. Piemēram, ja mēs pastāvīgi piepildītu savu prātu ar iespaidiem, kas smelti no amorālas izklaides, mūsu apņēmība paklausīt Bībeles pavēlei ”Sargaities no netiklības!” droši vien vājinātos. (1. Korintiešiem 6:18.) Tāpat, ja mūs piesaista tādi izklaides veidi, kuros uzmanības centrā ir cilvēki, kas dara ļaunu, mums, iespējams, nebūs viegli ’turēt mieru ar visiem cilvēkiem’. (Psalms 141:4; Romiešiem 12:18.) Lai to nepieļautu, mums jānovēršas no ”ļaunām un kauna pilnām lietām”. (Psalms 101:3; Salamana Pamācības 4:25, 27.)

Tiesa, iedzimtās nepilnības dēļ mums visiem ir jāizcīna cīņa, lai rīkotos pareizi. Apustulis Pāvils atklāti atzina: ”Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam. Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kaŗo ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.” (Romiešiem 7:22, 23.) Vai tas nozīmē, ka Pāvils padevās savām miesas vājībām? Nepavisam ne! Viņš rakstīja: ”Es norūdu un kalpinu savu miesu, lai.. nekļūstu atmetams.” (1. Korintiešiem 9:27.)

Arī mums nekādā ziņā nebūtu jāizmanto sava nepilnība par aizbildinājumu grēkošanai. Jūda, viens no Bībeles sarakstītājiem, sacīja: ”Mīļie, ..sirds mani spieda jūs pamācīt šinī rakstā turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta.” (Jūdas 3, 4.) Jā, mums ir ’jāturpina cīņa’ un jānovēršas no tādas izklaides, kas mudina mūs darīt kaut ko sliktu.a

Meklējiet Dieva vadību

Šajā sistēmā ne vienmēr ir viegli veidot veselīgu domāšanu. Tomēr Bībele apliecina, ka ir iespējams saglabāt nepiesārņotu prātu un morālo tīrību. Kā to var izdarīt? 119. psalma 11. pantā ir sacīts: ”Es turu Tavus vārdus savā sirdī, lai negrēkotu pret Tevi.”

Turēt Dieva vārdus savā sirdī nozīmē uzskatīt tos par dārgiem, augstu tos vērtēt. Bez šaubām, būtu grūti augstu vērtēt Bībeli, ja mēs nemaz nezinātu, kas tajā sacīts. Iegūstot precīzas zināšanas no Dieva Rakstiem, mēs uzzinām Dieva domas. (Jesajas 55:8, 9; Jāņa 17:3.) Tas mūs garīgi bagātina un attīra mūsu domāšanu.

Vai pastāv kāda droša mēraukla, lai noteiktu, kas ir veselīgs garīgā ziņā? Jā, tāda mēraukla ir. Apustulis Pāvils deva padomu: ”Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!” (Filipiešiem 4:8.)

Bet, lai gūtu patiesu labumu, nepietiek tikai ar zināšanām par Dievu. Pravietis Jesaja, Dieva iedvesmots, rakstīja šādus vārdus: ”Es tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi tai ceļā, pa kuŗu tev jāstaigā.” (Jesajas 48:17.) Mums ne tikai jāmeklē Dieva vadība, bet arī jārīkojas saskaņā ar iegūtajām zināšanām.

Morālu un garīgu labumu mēs gūstam, arī piesaucot Jehovu, Dievu, kas uzklausa lūgšanas. (Psalms 65:3; 66:19.) Ja mēs pazemīgi un no visas sirds griežamies pie mūsu Radītāja, viņš uzklausa mūsu lūgumus, un, ’ja mēs vien Viņu meklēsim, mēs Viņu arī atradīsim’. (2. Laiku 15:2.)

Kāds ir secinājums: vai šajā varmācīgajā un amorālajā pasaulē ir iespējams saglabāt veselību garīgajā ziņā? Jā, tas noteikti ir iespējams. Ja mēs neļaujam šīs pasaules izklaidei notrulināt mūsu uztveri, attīstām savas domāšanas spējas, studējot Dieva Rakstus, un meklējam Dieva vadību savā dzīvē, mēs varam saglabāt veselīgu domāšanas veidu.

[Zemsvītras piezīme]

[Izceltais teksts 9. lpp.]

”Daudzi bērni nav spējīgi atšķirt televīzijas pārraidēs īstenību no izdomas.”

[Izceltais teksts 11. lpp.]

”Desmitiem gadu ar vardarbību piesātinātas izklaides ir mainījuši publikas uztveri un vērtību skalu.”

[Papildmateriāls 11. lpp.]

Kā samazināt risku saslimt ar sirds slimībām

Informatīvajā biļetenā Nutrition Action Healthletter ieteikti šādi profilaktiski pasākumi, kas samazina risku saslimt ar sirds slimībām.

• Atmetiet smēķēšanu. Ja jūs šodien pārtrauksiet smēķēt, jau gada laikā mazināsies varbūtība saslimt ar kādu sirds slimību, pat ja jūs pieņemsieties svarā.

• Atbrīvojieties no liekā svara. Ja jums ir liekais svars, pat daži zaudēti kilogrami var labvēlīgi ietekmēt veselību.

• Nodarbojieties ar fiziskiem vingrinājumiem. Regulāras fiziskas nodarbības (vismaz trīs reizes nedēļā) palīdz samazināt ”sliktā” jeb zema blīvuma lipoproteīdu holesterīna (ZBLH) līmeni, normalizē asinsspiedienu un novērš pieņemšanos svarā.

• Ēdiet mazāk produktu, kas satur piesātinātos taukus. Ja jums ir augsts ZBLH līmenis, lietojiet uzturā liesāku gaļu un pienu ar zemu tauku saturu (1% tauku) vai vājpienu, nevis divprocentīgo pienu.

• Ierobežojiet alkohola patēriņu. Daži pētījumi tomēr vedina uz domām, ka tiem, kas nelielos daudzumos dzer sarkanvīnu, iespējams, mazinās risks saslimt ar sirds slimībām.

• Ēdiet vairāk augļu, dārzeņu un citu ar šķīstošajām šķiedrvielām bagātu produktu.

[Attēls 8. lpp.]

Vardarbība TV ekrānā ir kā inde bērna smadzenēm

[Attēls 9. lpp.]

Bērni reizēm atdarina televīzijā redzētās vardarbības ainas

[Attēls 10. lpp.]

Vecāki var palīdzēt saviem bērniem, sagādājot viņiem labu un daudzveidīgu lasāmvielu