Dzīvesveids un veselība. Kur slēpjas risks?
DAUDZĒJĀDĀ ziņā tendences, kas vērojamas iedzīvotāju veselības jomā, šobrīd vieš tādu optimismu kā vēl nekad. 1998. gadā kādā Pasaules veselības organizācijas (PVO) ziņojumā bija sacīts: ”Lielākam skaitam cilvēku nekā jebkad agrāk tagad ir pieejama vismaz minimāla veselības aprūpe, tīrs ūdens, kā arī kanalizācijas sistēma.” Tiesa, ievērojama daļa pasaules iedzīvotāju joprojām dzīvo sliktos apstākļos, bet, kā ziņoja Lielbritānijas radioraidījumu korporācija BBC, ”pasaulē pēdējos 50 gados nabadzību ir izdevies samazināt lielākā mērā nekā iepriekšējos 500 gados”.
Uzlabojot pasaules veselības aprūpes sistēmas, ir izdevies palielināt vidējo mūža ilgumu. 1955. gadā pasaules iedzīvotāju vidējais mūža ilgums bija 48 gadi, bet 1995. gadā tas bija pieaudzis līdz 65 gadiem. Viens no faktoriem, kas to ir veicinājuši, ir sasniegumi bērnu slimību apkarošanā.
Apmēram pirms 40 gadiem 40 procenti no kopējā mirušo skaita bija bērni, kas vēl nebija sasnieguši piecu gadu vecumu. Bet līdz 1998. gadam lielai daļai pasaules bērnu jau bija nodrošināta imunizācija pret izplatītākajām bērnu slimībām, tāpēc bērnu mirstība ir samazinājusies — vairs tikai 21 procents mirušo ir jaunāki par pieciem gadiem. PVO raksta, ka ir vērojama ”nepārprotama virzība uz veselīgāku un garāku dzīvi”.
Protams, ja dzīve kļūtu tikai garāka, bet nekļūtu labāka, tas būtu diezgan apšaubāms ieguvums. Tiecoties pēc labākiem dzīves apstākļiem, daudzi galveno uzmanību pievērš materiālajām vērtībām un baudām. Taču tāds dzīvesveids var slēpt sevī draudus cilvēka veselībai.
Labāks dzīvesveids?
Mūsdienu sociālekonomiskā attīstība ir izraisījusi krasas pārmaiņas cilvēku dzīvesveidā. Ekonomiski attīstītajās zemēs tagad daudzi var iegādāties tādas preces un izmantot tādus pakalpojumus, ko agrāk varēja atļauties vienīgi bagāti ļaudis. Un, kaut gan daļa no šīm izmaiņām ir vairojušas izredzes uz ilgāku mūžu, daudzus tās ir pamudinājušas uz dzīvesveidu, kas kaitē viņu pašu veselībai.
Piemēram, miljoniem cilvēku izmanto savu palielinājušos pirktspēju, lai iegādātos tādas preces kā narkotikas, alkoholu un tabakas izstrādājumus. Kādas tam ir sekas, to diemžēl nav grūti uzminēt. ”Iemesls, kura dēļ visstraujāk pieaug draudi sabiedrības veselībai, nav vis kāda slimība,” teikts žurnālā World Watch, ”bet gan cilvēku ražojums.” Tālāk šajā žurnālā piebilsts: ”Ir sagaidāms, ka 25 gadu laikā tabakas lietošanas izraisītās kaites apsteigs infekcijas slimības, kļūstot par galveno draudu pasaules iedzīvotāju veselībai.” Savukārt žurnālā Scientific American atzīmēts: ”Veselos 30 procentos vēža gadījumu, kas beigušies ar slimnieka nāvi, pirmām kārtām var vainot smēķēšanu, un tikpat bieži var vainot dzīvesveidu, it sevišķi, ēšanas ieradumus un nepietiekamu fizisku slodzi.”
Nav šaubu: lēmumi, ko mēs pieņemam saistībā ar savu dzīvesveidu, dziļi iespaido mūsu veselību. Bet kā saglabāt un uzlabot savu veselību? Vai pietiek ar pareizu uzturu un fizisko slodzi? Kāda nozīme veselīgā dzīvesveidā ir mūsu domāšanai un garīgiem faktoriem?