Kā pasargāt savu veselību

IZSVĒRT, kas visvairāk ietekmēs mūsu veselību, — tas mūsdienās nav viegls uzdevums. Saziņas līdzekļi pārplūdina sabiedrību ar informāciju par diētām, vingrojumu kompleksiem, uzturpiedevām un neskaitāmiem citiem ar veselību saistītiem jautājumiem. Par nelaimi, liela daļa šīs informācijas ir pretrunīga. Zinātniece Denīza Greidija raksta: ”Padomi, ko ēst, kādas zāles lietot un kā dzīvot, šķiet, mainās par 180 grādiem ikreiz, kad medicīniskajā literatūrā tiek publicēti kāda jauna pētījuma rezultāti.”

Pēc daudzu mediķu ieteikuma, saprātīgāk ir turēties pie galvenajiem veselīga dzīvesveida principiem, nevis eksperimentēt ar katru jaunu modi. Piemēram, izdevumā The American Medical Association Family Medical Guide sacīts: ”Saglabāt labāku veselību visa mūža garumā ir iespējams, veicot konstruktīvas izmaiņas dzīvesveidā un regulāri pārbaudot savu veselības stāvokli, lai ikvienu slimību varētu atklāt agrīnā stadijā un laikus uzsākt ārstēšanu.” Bet kādas ”konstruktīvas izmaiņas dzīvesveidā” varētu dot vislielāko labumu? Aplūkosim trīs no tām.

Izvēlieties veselīgus produktus

Mediķi iesaka ēst daudzveidīgu pārtiku un sabalansēt savu uzturu tā, lai lielākā daļa kaloriju tiktu uzņemta ar saliktajiem ogļhidrātiem, īpaši ar tiem, ko satur pilngraudu produkti, pupas, dārzeņi un augļi.a Taču mūsu veselību ietekmē ne tikai tas, ko mēs ēdam, bet arī tas, cik daudz mēs ēdam. Ir ļoti svarīgi ēšanā ievērot mērenību. Regulāri uzņemot vairāk kaloriju, nekā organisms spēj patērēt, veidojas aptaukošanās, kas savukārt pārmērīgi noslogo sirdi, vājina organismu un padara cilvēku ”uzņēmīgāku pret sirds slimībām, diabētu, reimatoīdo poliartrītu un daudzām citām slimībām”, kā norādīts kādā medicīnas rokasgrāmatā.

Pēdējos gados liela uzmanība ir veltīta tādam jautājumam kā taukvielas mūsu uzturā. Daudzi medicīnas speciālisti apgalvo, ka ar piesātinātajiem taukiem bagāts uzturs palielina risku saslimt ar sirds slimībām un atsevišķiem vēža veidiem. Tomēr tas nenozīmē, ka mums pilnībā jāizsvītro taukvielas no savas ēdienkartes. ”Veselīgā uzturā atradīsies vieta arī tam, kas jums īpaši garšo, — nelielā daudzumā varat to ēst gandrīz vai katru dienu,” saka kādreizējā Amerikas Dietologu asociācijas prezidente Mērija Ebota Hesa. Galvenais — porcijām jābūt mazām un jāierobežo citi taukvielām bagāti ēdieni.

Tiesa, mainīt ēšanas ieradumus nepavisam nav tik viegli. Daži varbūt pat spriež — kas tad tā par dzīvi, ja visu laiku jāatsakās no iecienītajiem ēdieniem! Taču, lai uzturs būtu veselīgs, nav nepieciešams izvirzīt principu ”visu vai neko”, bet ir jācenšas līdzsvarot savu uztura režīmu. Runa drīzāk ir par to, ka jāierobežo noteiktu produktu lietošana, nevis jāatsakās no tiem pavisam. Iepriekš minētajā Family Medical Guide sacīts: ”Veselīgs dzīvesveids nenozīmē, ka dzīvi vairs nedrīkst baudīt.”

Lai būtu vieglāk pielāgoties pārmaiņām uztura režīmā, dietologi iesaka atteikties no neveselīgiem ēdieniem pakāpeniski. Piemēram, izstrādājiet sabalansētu ēdienkarti veselai nedēļai, nevis katrai dienai atsevišķi. Ja līdz šim jūs ik dienas mēdzāt ēst liellopu, cūkas vai aitas gaļu, pamēģiniet samazināt gaļas ēšanu līdz trim reizēm nedēļā. Tāpat var rīkoties arī ar produktiem, kas satur daudz piesātināto tauku, — piemēram, ar sviestu, sieru, saldējumu un dažādām treknām uzkodām un kārumiem. Mērķis ir tiktāl ierobežot uzturā taukvielu daudzumu, lai tās dotu ne vairāk kā 30 procentus no visām uzņemtajām kalorijām.

Dr. Volters Vilets no Hārvarda universitātes brīdina, ka nebūtu pareizi atteikties no taukvielām un tad aizstāt tās ar produktiem, kas lielā daudzumā satur cieti un cukuru. Tas nereti izraisa pieņemšanos svarā. Labāk ir vienlaicīgi samazināt uzturā gan taukvielu, gan ogļhidrātu daudzumu.

Mērena fiziskā slodze

Veselīgā dzīvesveidā ietilpst arī regulāri fiziski vingrinājumi. Fiziskās sagatavotības jautājumiem veltītā ASV veselības aprūpes sistēmas vadītāja ziņojuma redaktors Dr. Stīvens Blērs saka: ”To cilvēku vidū, kas no mazkustīga dzīvesveida pāriet uz mēreni aktīvu dzīvesveidu, mirstība ar sirds slimībām samazinās uz pusi.” Diemžēl mūsdienās daudzi iztiek pat bez mērenas fiziskās aktivitātes. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā rakstīts kādā preses izdevumā, ceturtajai daļai iedzīvotāju ir galēji mazkustīgs dzīvesveids. Kanādā kādā pētījumā, kuram bija dots nosaukums 1997 Physical Activity Benchmarks (Fiziskās aktivitātes orientieri 1997), tika noskaidrots, ka ”63 procenti kanādiešu ir fiziski aktīvi mazāk nekā stundu dienā”, stāstīts laikrakstā The Toronto Star. Savukārt Lielbritānijā zinātnieki, kas veica sirdsdarbības pētījumus, konstatēja, ka starp bērniem, kuru stāvokli viņi novērtēja, daļa ir ”tik mazkustīgi, ka viņu sirdsdarbība nomodā un miegā tikpat kā neatšķiras”. (The Sunday Times.)

Agrāk valdīja uzskats, ka veselībai nāk par labu tikai intensīvi aerobiski vingrinājumi. Taču, lai uzlabotu fizisko formu, saspringti treniņi nemaz nav obligāti. ”Iztērējot [mērenos fiziskos vingrinājumos] kaut vai tikai 150 kalorijas dienā, var samazināt risku saslimt ar sirds slimībām, paaugstinātu asinsspiedienu, vēzi un diabētu,” sacīts ASV veselības aprūpes sistēmas vadītāja ziņojumā.

Izvēloties fizisko nodarbību veidu, ir svarīgi izraudzīties kaut ko tādu, kas jums sagādā prieku. Pretējā gadījumā šīs nodarbības nekļūs par jūsu dzīvesveida sastāvdaļu. Būtiskākais ir ne tik daudz tas, ko jūs darāt, lai uzturētu fizisko formu, bet gan tas, cik bieži jūs to darāt. ASV Nacionālais Veselības institūts iesaka ievērot šādu vispārīgu principu: ”Gan bērniem, gan pieaugušajiem būtu jācenšas veltīt mēreni intensīviem fiziskiem vingrinājumiem vismaz 30 minūtes dienā katru dienu vai vismaz ne retāk kā četras dienas nedēļā.”

Kādas nodarbības tiek uzskatītas par mēreni intensīvām? Piemēram, peldēšana, ātra iešana, braukšana ar velosipēdu, automašīnas mazgāšana un spodrināšana, kāpšana pa kāpnēm un pagalma uzkopšana. Lai rūpētos par savu veselību, nav katrā ziņā jāapmeklē vingrošanas zāles vai sporta klubi. Tomēr jāņem vērā kāds brīdinājums: mediķi iesaka tiem, kas slimo vai ir slimojuši ar kādu sirds un asinsvadu slimību, kā arī vīriešiem, kam pāri 40 gadiem, un sievietēm, kam pāri 50, pirms jebkādas vingrinājumu programmas uzsākšanas noteikti konsultēties ar savu ārstu.

Ko var teikt par smēķēšanu, narkotikām un alkoholu?

Smēķēšana. Cigarešu dūmi satur vairāk nekā 4000 veselībai bīstamu savienojumu, un par 200 no tiem ir zināms, ka tie ir indīgi. Taču, neatkarīgi no toksīnu skaita, smēķēšanas postošā ietekme uz veselību tāpat ir skaidri redzama. Ir grūti nosaukt citas patēriņa preces, kas izraisītu tikpat daudz nāves gadījumu kā tabaka. Amerikas Savienotajās Valstīs, piemēram, ar tabakas lietošanu saistītu slimību dēļ mirst desmitreiz vairāk cilvēku, nekā iet bojā autoavārijās. Pēc Pasaules veselības organizācijas vērtējuma, pasaulē ik gadus smēķēšanas dēļ mirst trīs miljoni cilvēku.

Smēķētājiem ne tikai palielinās risks saslimt ar vēzi un sirds slimībām, bet viņi arī biežāk nekā nesmēķētāji cieš no saaukstēšanās slimībām, kuņģa čūlas, hroniska bronhīta un paaugstināta asinsspiediena. Turklāt smēķēšana vājina ožu un garšu. Atteikties no smēķēšanas — tas neapšaubāmi ir viens no svarīgākajiem profilaktiskajiem pasākumiem, ko cilvēks var veikt savas veselības labā. Bet kā ir ar narkotikām un alkoholu?

Narkotikas. Visā pasaulē narkotiku dēļ iet bojā ārkārtīgi daudz cilvēku. Kā ziņo ASV Veselības un labklājības departaments, ”katru gadu narkomānijas dēļ dzīvību zaudē 14 000 amerikāņu”. Taču narkotiku lietotāji nav vienīgie narkobiznesa upuri. Lai iegūtu naudu narkotiku iegādei, daudzi narkomāni ķeras pie vardarbības un kļūst par noziedzniekiem. Grāmatā The Sociology of Juvenile Delinquency (Nepilngadīgo noziedzības socioloģija) rakstīts: ”Sāncensība starp kreka [kokaīna] izplatītāju tīkliem ir pārvērtusi dažus pārapdzīvotos, trūcīgos pilsētu rajonus par ”mirušajām zonām”, kur slepkavības notiek tik bieži, ka policija ir ”norakstījusi” šos rajonus kā bezcerīgus.”

Protams, narkomānijas problēma pastāv ne tikai Amerikā. Tiek lēsts, ka ik gadus pasaulē 160 000 līdz 210 000 cilvēku mirst no injicējamām narkotikām. Turklāt miljoniem cilvēku lieto citas narkotikas, piemēram, katu (augu, kas satur stimulējošas vielas), beteļriekstus un kokaīnu.

Alkohols. ”Smagās” narkotikas, kā kreka kokaīns un heroīns, vairāk piesaista sabiedrības uzmanību, taču pārmērīga alkohola lietošana nodara vēl lielāku postu. No alkoholisma ”cieš desmitā daļa kanādiešu”, sacīts The Medical Post, un tas ”veselības aprūpes sistēmai izmaksā 10 miljardus [Kanādas] dolāru gadā”. Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs alkohols ir veicinošs faktors 50 procentos autokatastrofu un ugunsgrēku, kas prasa cilvēku upurus, 45 procentos noslīkšanas gadījumu un 36 procentos nelaimes gadījumu, kuros cieš gājēji. Pārmērīga alkohola lietošana ir saistīta arī ar daudziem vardarbīgiem noziegumiem. Alkohols nereti ir ”klusais līdzdalībnieks” tiem, kas izdara slepkavības, uzbrukumus, izvarošanas, kas ļaunprātīgi izmanto bērnus vai izdara pašnāvību.

Ja kādam jums tuvam cilvēkam ir izveidojusies fiziska atkarība no alkohola, tabakas vai narkotikām, griezieties pēc palīdzības.b Dieva Rakstos, Bībelē, ir sacīts, ka ”draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli”. (Salamana Pamācības 17:17.) Tiem, kam jācīnās ar kādu smagu problēmu, draugu un ģimenes locekļu atbalsts ir ļoti svarīgs.

Bet, lai cilvēks patiešām būtu vesels, nepietiek tikai ar labu fizisko veselību. Veselīgā dzīvesveidā liela nozīme ir arī tiem faktoriem, kas saistīti ar mūsu domāšanu un garīgumu, un par to būs runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Izceltais teksts 5. lpp.]

”Veselīgs dzīvesveids nenozīmē, ka dzīvi vairs nedrīkst baudīt.”

[Izceltais teksts 6. lpp.]

Pēc Pasaules veselības organizācijas vērtējuma, pasaulē ik gadus smēķēšanas dēļ mirst trīs miljoni cilvēku.

[Izceltais teksts 7. lpp.]

”Veselīgā uzturā atradīsies vieta arī tam, kas jums īpaši garšo, — nelielā daudzumā varat to ēst gandrīz vai katru dienu.”

[Attēls 5. lpp.]

Regulāri fiziski vingrinājumi ir daļa no veselīga dzīvesveida

[Attēls 6. lpp.]

Sakiet nē tabakai un narkotikām

[Attēls 7. lpp.]

Ēdiet augļus un dārzeņus — tie nāk jums par labu

[Attēls 7. lpp.]

Arī ikdienišķie mājas darbi var būt veselīgs fizisks treniņš